Rīgā: Apspriež prāmi uz Dāniju 3 komentāri
 
Rīgā

Apspriež prāmi uz Dāniju

 
OPTIMISTISKI. Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās / Publicitātes foto

Atraktīvākā tēma Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa sarunā attiecās uz jaunas kravu un pasažieru prāmju (ro-pax) līnijas atklāšanu no Rīgas ostas uz Dāniju.

Tikšanās ar Dānijas vēstnieku kļuva par vienu no pirmajiem A. Zeltiņa darbiem, kas pelnījis publicitāti. Savā tagadējā amatā viņš pilntiesīgi stājās 1. augustā. Kopš 10. marta ostā vilkās pārejas periods, kad ostas pārvaldnieka vietu pameta Leonīds Loginovs, kurš gandrīz divdesmit šajā amatā pavadītajos gados bija pamanījies kļūt par vienu no Latvijas uzņēmējdarbības simboliem. Uz viņa pēcteča vietu izsludinātajā konkursā A. Zeltiņa uzvara tika paziņota 14. jūnijā un sabiedrībā pieņemta bez pretestības. Iepriekš viņš daudzus gadus strādājis ar tranzītu saistītos uzņēmumos un pirms darba brīvostā bija kļuvis par valsts a/s Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju. «Ostas valdes locekļi nāk un iet, bet ostas pārvaldnieks ir tas cilvēks, kurš kā kapteinis nodrošina stabilu kursu,» teica tagadējais brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks 28. jūlijā, kad bija parakstījis darba līgumu ar A. Zeltiņu.

H. Braska vizīte ostā gatavoja lielas Dānijas uzņēmēju grupas ierašanos Latvijā ar mērķi attīstīt transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomu.

Dānija jūras kravu pārvadājumos pieskaitāma pie lielākajiem Rīgas ostas sadarbības partneriem, ar kuru kravu plūsma pēdējos gados bijusi vidēji ap pusotru miljonu tonnu jeb 4% no ostas kopējā kravu apgrozījuma. Šajā plūsmā pat 90% sasniedz nosūtītās kravas. Pagājušajā gadā no Rīgas uz ostām Dānijā kravu veduši 188 kuģi, bet kravas no Dānijas atveduši 48 kuģi. Rīgas ostā jau ilgus gadus sekmīgi strādā dāņu konteinerlīnija Maersk Line. Pēdējos gados pēc apkalpoto konteinerkravu daudzuma tā ir trešā lielākā līnija Rīgas ostā. 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski pieaudzis Maersk līnijas kuģu ienācienu skaits ostā - 2017. gada septiņos mēnešos ostā ienākuši jau 60 Maersk Line/Sego Line kuģi.

Tomēr sabiedrībai neidentificējama kuģu kustība nozīmētu daudz mazāk nekā prāmis, ar kura parādīšanos pietiktu Rīgas brīvostas apkalpoto prāmju līniju skaita dubultošanai. Cita situācija ir Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur prāmji kursē daudzos virzienos.

Latvijas un Dānijas tirdzniecības bilancē kopumā Latvija ir ieguvēja ar 417 miljonus eiro vērtu eksportu pret 270 miljonus eiro vērtu importu. Eksportā lielāko daļu 76 miljonu eiro vērtībā dod malkas, apaļkoku, pagaļu, zaru un žagaru saišķu, šķeldas un skaidu apvienotā grupa - tipiski ar kuģiem, bet ne ar prāmjiem pārvadājami produkti. Tomēr tirdzniecības nomenklatūra no abām pusēm ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu ko likt arī prāmjos. To pasažieri varbūt pat nezina, ka pievilcīgas cenas viņu ceļojumiem iespējamas tāpēc, ka daļu kuģošanas izmaksu sedz kravu īpašnieki.

Komentāri [3]
#
Tiešām 11.augusts 2017 21:02 atbildēt
Progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu,piemēram,apsprieda apsprieda gadus divdesmit! Latvijas vēsturi,kā atsevišķu mācību priekšmetu-līdzīgi!
 
#
Jānis » Tiešām 13.augusts 2017 10:19 atbildēt
Kamēr latviešu kompānijas plēsīsies,kura tiks pie grābšanas un partijas lems ,kan dot atļaju ,igauņi pievāks Tallink arī bija nerentabls Latvijs idiotiem ,paņēma igauņi ,nu ir braucēji ,ka visi pat uz prāmja netiek
 
#
Ariansis 11.augusts 2017 15:06 atbildēt
"Notiesā". Obsuždajet.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers