Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Deportāciju liecinieks - vagons Torņakalna stacijā - uz sabrukšanas robežas

© F64

Tuvojoties 14.jūnijam, dienai, kad Latvijā piemin uz Sibīriju deportētos Latvijas pilsoņus, uzmanības fokusā nokļūst viena no galvenajām piemiņas vietām Rīgā - Torņakalna stacija un tur novietotais deportāciju vagons. Kamēr bijušie represētie steidz apkopot atmiņas par Torņakalna stacijas lomu 1941.gada izvešanas procesā, Okupācijas muzejs brīdina - deportāciju vagons drīz var sabrukt.

1941.gada 14.jūnijā no Torņakalna stacijas uz izsūtīšanas galamērķiem tika nosūtīti vairāk par diviem tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, kas nelikumīgi, bez tiesas sprieduma un varmācīgi tika izvesti no Rīgas.

Lai precīzi noskaidrotu, kā tas notika, Rīgas Kurzemes rajona Politiski represēto klubs ir apkopojis dokumentālas ziņas un cilvēku liecības.

Piemēram, represētais Egīls Skudra stāsta: Kamēr vagonā kāpa arvien vairāk cilvēku ar savām paunām, kustība bija kā skudru pūznī. Pēc kāda laika kāds bija ķēries pie cilvēku saskaitīšanas - cilvēku vairāk par 40. Ārā kņada turpinājās vēl ilgi. Vieni pavadoņi savus apsargājamos nodeva, citi pieņēma. Šī "grāmatvedība" negāja gludi...Pēc kādām sešām stundām, ap vienpadsmitiem, pirmo reizi attaisīja vagona durvis un sāka izdalīt pārtiku. Ienesa maizi, ienesa spaini ar ūdeni. Vagonā pārrunāja, ka cilvēki zuduši jau arī iepriekš, bet nelielā skaitā. Tik liela akcija kā šī bija negaidīts pārsteigums. Kad diena tika aizvadīta līdz krēslai, durvis atvērās otrreiz ūdens un pārtikas saņemšanai. Katram pienācās 50 gr. cukura, 25 gr. sviesta un puskilograms baltmaizes. Bija vēl jēlas zivis."

Tomēr atmiņu saglabāšana ir tikai daļa no piemiņas kultūras, svarīga ir arī piemiņas lietu pārmantojamība. Lai cilvēkiem radītu tiešu priekšstatu par pagātnes notikumu, Latvijas Okupācijas muzejs pirms 21 gada organizēja deportācijās izmantota dzelzceļa vagona uzstādīšanu Torņakalna stacijā. No pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākuma izmantotajiem vagoniem 1996.gadā bija palikušas oriģinālas tikai metāla konstrukcijas, uz kurām tad tika atjaunotas koka daļas. Vagona uzstādīšanu kopīgiem spēkiem veica muzejs un VAS Latvijas dzelzceļš. Visu šos gadus muzejs rūpējās, lai vagons piemiņas dienās būtu atvērts apmeklētājiem, un veica sīkos remontdarbus. Diemžēl šobrīd, divus desmitus gadu stāvējis zem klajas debess, vagons atkal ir kapitāli jāremontē. Latvijas Okupācijas muzejs atkal aicina VAS Latvijas dzelzceļš un šoreiz arī Rīgas pilsētu uz kopīgu darba grupu, lai izstrādātu vagona restaurācijas projektu un īstenotu to kā dāvanu uz Latvijas valsts simtgadi.