Toms Sadovskis facebook publicējis savu neseno pieredzi, braucot ar 15. trolejbusu. Ieraksta komentētāji atzīst - stāstam bija gaidījuši citu iznākumu.
"Ķengarags. Iekāpju trolejbusā un uzreiz eju pie vadītāja nopirkt biļeti - ar sabiedrisko transportu braucu tik reti, ka nav man kabatā rezerves e-talona. Arī rīdzinieka kartes nav.
Tā nu esmu nonācis pie vadītāja, bet secinu, ka monētās man ir 1,75 eiro - par maz, lai nopirktu biļeti. Savukārt papīra naudā - 10 eiro, kas izrādījās par daudz, lai vadītājs man varētu izdot atlikumu. Tā nu es eju cauri trolejbusam un skaļi apvaicājos, vai kādam nav iespējas manu banknoti samainīt, cerot, ka neizskatos pēc con-artist'a.
Ejot uz trolejbusa aizmugures galu, sāku tuvoties kādai manāmi iereibušai treniņtērpos ģērbtai trīs vīru kompānijai. Viens no kungiem rokā tur izdzertu alus pudeli un runā pa telefonu. Sarunas laikā viņš pamana manā rokā esošo banknoti un pamāj ar roku, aicinot iet pie viņa.
Nostājos pretī kungam, bet viņš, turpinot runāt pa telefonu, nopēta mani no galvas līdz kājām. Tad viņš noliek telefonu malā un pieceļas kājās, nenokāpjot no paaugstinājuma, uz kura atrodas sēdekļi. Viņa krūtis ir aptuveni manā acu līmenī, dodot man iespēju tuvplānā aplūkot tetovējumu, kas daļēji redzams zem "sievu sitēja" krekla. Aptuveni sekundi vēlāk viņš labo roku ieliek kabatā, izņem maku un no tā izvelk divus e-talonus, uzsākot sarunu krievu mēlē.
— Samainīt nevaru, bet ņem vienu biļeti.
— Cik tajā braucienu?
— Nezinu. Izsit un apskaties.
Es nopīkstinu biļeti un konstatēju, ka tajā ir viens brauciens (pēc pīkstiena man validators ar nelielu uzrakstu novēl laimīgu ceļu un paziņo, ka atlikušo braucienu skaits ir nulle). Es pagriežos pret kungu un paskatos uz savu banknoti. Viņš vēlreiz mani uzrunā.
— Tā ir dāvana. Tu man neko neesi parādā.
Tajā brīdī es viņam pateicos un aši no kabatas izvilku monētu kaudzīti, iedodot savus 1,75 eiro. Viņš kādu brīdi negrib naudu pieņemt, bet beigās piekāpjas," stāsta Toms.
