2017. gads Rīgas ostā iezīmējies ar būtisku pasažieru skaita pieaugumu gan Tallink prāmju līnijā, gan jau uzņemto un plānoto kruīzu pasažieru jomā. Gada pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā apkalpoti 197 500 pasažieru, no viņiem Tallink ietvaros 195 600, bet ar kruīza kuģiem, ievērojot, ka kruīza sezona vien tikko sākusies, Rīgā ieradušies jau 2500 pasažieru.
Par ieguvumiem, ko Rīgai dod pieaugošais apkalpoto pasažieru skaits, un kādas ir turpmākās tendences, vairāk stāsta Rīgas domes vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (attēlā).
- Kādas ir esošās tendences - vai Rīgu kā pieturas punktu izvēlas arvien vairāk kruīzu kuģu?
- Šajā gadā ieplānoto kruīzu kuģu ienācienu skaits tuvojas 2012. gada rekordam, kad Rīgas ostā ienāca 92 kruīza kuģi ar 83,1 tūkstoti pasažieriem. Pērn Rīgā ieradās 63 kuģi, bet šogad ieplānoti 87 ienācieni. Piebildīšu, ka svarīgs nav tikai kuģu ienācienu skaits, bet arī kuģu lielums - pēdējo gadu tendences rāda, ka Rīgā ienāk arvien lielāki kuģi ar lielu pasažieru skaitu, par ko liecina arī statistika: pagājušajā gadā ostā ienāca par vienu kuģi mazāk nekā gadu iepriekš, bet kruīzu pasažieru skaits pieauga par 3,3% jeb 2,3 tūkstošiem pasažieru. Pie lielā kuģa Costa Pacific mēs jau esam pieraduši, bet 6. jūnijā pirmo reizi Rīgā ieradīsies kruīzu kompānijas Transocean Tours operatora kuģis Celebrity Silhouette, kas ir līdz šim lielākais Rīgā uzņemtais kruīzu kuģis. Tā garums ir 319 metru, GT 122 400, un uz klāja aptuveni 3000 pasažieru. Celebrity Silhouette šovasar Rīgā ienāks piecas reizes. 2017. gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk arī kuģi CLIO un Thomson Celebration. Kopumā šogad ieplānots uzņemt ap 95 000 kruīzu pasažieru, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
- Vai Rīgas kruīzu kuģu piestātnes ir gatavas uzņemt tik daudz un tik lielus kuģus?
- Lai arī dažu dienu ostā ienāk vairāk par vienu kruīzu kuģi, mēs varam viņiem piedāvāt labu servisu - pie Vanšu tilta var pietauvot divus kuģus, netraucējot regulārajai prāmju līnijai Tallink. Nereti lielo kuģu kompānijas izvēlas Krievu salas piestātni, kas pasažieriem varbūt nav pats patīkamākais risinājums, bet, no kuģu apgriešanas un pietauvošanas viedokļa raugoties, drošākais. Mūsu loču, velkoņu un kapteiņa dienests ir labi aprīkots, un darbinieki sagatavoti, lai ievestu Rīgas ostā ļoti lielus kuģus. Jau pieminētais milzis tiks pietauvots pie KRS-1 piestātnes Krievu salā. Interesantu faktu novēroju tikko notikušajā konkursā Osta pilsētai, kurā vairāki konkursa darbi saistījās tieši ar kruīzu tēmu, tostarp pasažieru loģistikas nodrošināšanu no piestātnēm uz pilsētas centru un citām ekskursijām.
- Jau pirms dažiem gadiem tika runāts, ka, rekonstruējot vēsturisko CD dambi, tiks izveidota vēl viena kruīzu kuģu piestātne Ķīpsalas pusē. Vai par to tiek domāts arī šodien?
- Vispirms ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam - mēs lēšam, ka papildu piestātnes būvniecība kļūs rentabla brīdī, kad Rīgā sezonas laikā ienāks ap 100 kruīzu kuģu. Esošās tendences liecina, ka pasaules tūrisma industrijā arvien lielāku vietu ieņem tieši kruīzi. Piemēram, 2010. gadā pasaulē bija 19,1 miljons kruīzu pasažieru, bet šogad plānots sasniegt jau 25,3 miljonu robežu. Vienlaikus ir zināms, ka kuģu būvētavas šogad piegādās 26 jaunus kruīza kuģus, 2018. gadā vēl 17. Kopumā līdz 2026. gadam ūdenī plānots nolaist 97 jaunus kruīzu kuģus. Manuprāt, šie skaitļi ir labs pamatojums, lai sāktu domāt par papildu piestātnes būvniecību, jo Rīga ļoti patīk aktīvākajām kruīzu valstīm, kas ir Vācija, ASV un Lielbritānija. Pirmo reizi Rīgā šogad sagaidījām arī Japānas pasaules apceļošanas kruīza kuģi no kompānijas Japan Grace, kas savu ceļu uzsāka Grieķijā. Kompāniju skaits, kuras savos maršrutos iekļauj Rīgu, arvien pieaug. Labā ziņa ir tā, ka pakāpeniski pieaug to kuģu skaits, kuri izvēlas Rīgā palikt pa nakti: 2015. gadā Rīgā nakšņoja piecos gadījumos, 2016. gadā jau 16 gadījumos, bet šogad uz nakti paliks jau 18 kuģu. Tas liecina, ka Rīgas pilsētas tūrisma piedāvājums ir interesants kruīzu pasažieriem, savukārt Rīgas ostas piedāvātā infrastruktūra un serviss ir drošs un atbilstošā kvalitātē.
- CD dambis ir kultūrvēstures piemineklis, un par tā atjaunošanu jau sen tiek runāts. Kad ieplānots?
- Tieši tā, tas ir kultūrvēstures piemineklis, tāpēc tā atjaunošanas projektam vispirms bija nepieciešama kārtīga izpēte, lai mēs nezaudētu vēsturisko vērtību, bet vienlaikus saglabātu dambja funkcionalitāti. Skiču projekts paredz, ka esošo pussabrukušo baļķu sienu jeb no baļķiem veidoto dambi no abām pusēm iekļaus mūsdienīgu tehnoloģiju piestātnes, bet daļēji tiks eksponēts arī esošais vēsturiskais mantojums.
Savulaik dambis būvēts, lai saglabātu kuģošanai labvēlīgu Daugavas gultni, un jāsaka, ka arī šodien ir nepieciešama šī funkcija. Tāpēc dambja rekonstrukcijai ir ne tikai kultūrvēstures mantojuma saglabāšanas loma, bet arī funkcionāla nozīme. Vienlaikus mēs iegūtu arī papildu kruīzu kuģu piestātnes.
Dambis kalpo arī pilsētas pludmales un jahtu piestātnes ierobežošanai, padarot drošāku gan peldvietu, gan jahtošanas apmācībai paredzēto akvatoriju.
- Kā sekmējas ar jahtu ostas apsaimniekošanu - vai tā sezonā pildās ar lielākām un mazākām jahtām?
- Uz pontoniem uzbūvētā modernā jahtu osta ir nodota apsaimniekošanai Burātāju federācijai. Pamatā tā tiek izmantota jauniešu un bērnu burāšanas apmācībai, tādējādi sekmējot šā sporta veida attīstību. Vienlaikus šo ostu izmanto arī Rīgā ienākošās jahtas - es teiktu, ka Eksporta salā izvietotā jahtu osta ir aktuāla lielajām jahtām un maksātspējīgai publikai, bet Rīgas brīvostas izveidotā jahtu osta ir ekonomiskās klases burātājiem. Katrā gadījumā tā ir ļoti laba alternatīva arī dažādu regašu laikā, jo visām jahtām Eksporta salas ostā vietas nepietiek.
- Atgriežoties pie kruīzu pasažieriem - cik naudas vidēji atstāj viens šāds Rīgā ieradies pasažieris?
- Ja mēs salīdzinām ar citiem tūristiem, kuri ierodas ar lidmašīnām, vilcieniem, autotransportu, kas atstāj dienā ap 100 eiro, tad kruīzu pasažieri atstāj mazāk, jo ēdināšana un naktsmītne viņiem tiek nodrošināta uz kuģa. Rīgas ieguvums ir popularitāte, iekasētā nauda par ieeju dažādos tūrisma objektos un pārdotie suvenīri. Jāteic gan, ka pēdējā laikā arvien lielāku interesi izraisa dažādi kulinārijas šovi un degustācijas, kas ir iespēja nopelnīt restorānu un bāru apsaimniekotājiem.
Jebkurā gadījumā kruīzu kuģu pasažieri ir pieskaitāmi pie turīgo tūristu segmenta un kopumā ir labs ekonomikas sildīšanas instruments. Suvenīri nav tikai ledusskapju magnētiņi, zināms, ka viens otrs iegādājas arī dzintaru vairāku tūkstošu eiro apmērā. Parēķiniet, cik kopā vienā dienā naudas atstāj šie tūristi, ja no viena kuģa nokāpj vienlaikus 3000 un vairāk cilvēku, bet gadā kopumā vairāk par 90 tūkstošiem.
- Kādi ir iespējamie instrumenti, lai pārliecinātu kruīzu operatorus maršrutā iekļaut arī Rīgu?
- Kruīzu kuģi savus maršrutus plāno divus gadus uz priekšu, tāpēc varu apgalvot, ka šogad plānotais kruīzu kuģu skaita pieaugums Rīgas ostā nav saistīts ar pagājušā vai šā gada ostas darbu - tas ir bijis ilgs un mērķtiecīgs process, kura ietvaros Rīga piedalījusies dažādos mārketinga pasākumos, pasaules kruīzu kuģu konferencēs un izstādēs. Tūristus piesaista arī Rīgas aktīvā kultūrpolitika, tajā skaitā jūlijā ieplānotais Eiropas koru festivāls, Pasaules tautu sporta spēles ar prognozēto dalībnieku skaitu desmit tūkstoši, mums ir dažādi koncerti un šogad arī gastronomiskās aktivitātes, kas lielā mērā sekmē operatoru izvēli par labu Rīgai. Lai piesaistītu tūristus, mums ir jāspēj piedāvāt plašu kultūras programmu un tūrisma objektu pieejamību ne tikai Vecrīgā, bet arī ārpus Rīgas, piemēram, populāras kruīzu pasažieru vidū kļuvušas ekskursijas uz Rundāles pili.
- Nenoliedzami, ka tūristu skaita pieaugums sekmē Rīgas ekonomiku, taču vienlaikus Rīgas ostas uzņēmumi ir ievērojams darba devējs. Kā tas kopumā atsaucas uz nodarbinātību un vidējo algu pilsētā?
- Nav datu, lai precīzi pateiktu, cik strādā katrā no ostā pārstāvētajiem uzņēmumiem, taču zināms, ka kopumā ar ostu saistītajos uzņēmumos ir ap 20 tūkstošiem darba vietu, kurās vidējā alga ir lielāka par vidējo pilsētā. Atzīmēšu, ka vidējā alga Rīgā ir vairāk par 1000 eiro mēnesī.
- Regulārajā Tallink prāmju līnijā starp Rīgu un Stokholmu atkal kursē divi prāmji. Vai Tallink savu lēmumu nenožēlo - prāmji ir pietiekami piepildīti?
- Ja vērtējam pēc pārvadāto pasažieru skaita, tad dati liecina, ka lēmums ir bijis pareizs, jo šā gada pirmajos četros mēnešos pasažieru skaits ir palielinājies par nepilniem 40 procentiem. Pērn atskaites periodā bija 150 000, šogad 200 tūkstoši pasažieru. Ļoti noslogoti ir Tallink kravu klāji, kas nozīmē, ka ostā kopumā pieaug ro/ro kravu apjoms. Spiežot pēc šiem rezultātiem, prāmju līnija atkal kļūst rentabla. Piebildīšu, ka Tallink veic ne tikai regulāros pasažieru un kravu pārvadājumus, bet iesaistās arī tūrisma organizēšanā uz Rīgu. Viens no piemēriem ir ekskursiju piedāvājums, kura ietvaros no Zviedrijas tūristi ar prāmi ierodas Rīgā, uzturas šeit vairākas dienas un tad dodas atpakaļ. Vienlaikus tūristu aprite ir pretējā virzienā - no citām valstīm iebraukušajiem tūristiem operatori piedāvā apskatīt ne tikai Rīgu, bet doties arī kruīzā uz Stokholmu. Kopumā skatoties, pasažieru apkalpošana Rīgas ostā ir pilsētai un valstij ļoti izdevīga un rada ievērojamu pienesumu ekonomikai.
