Uzzinot, ka Rīgas pieminekļu aģentūra līdz 2019. gadam plāno restaurēt Brīvības pieminekli, daudziem Latvijas iedzīvotājiem nevilšus izlaužas vienā vārdā izteikts jautājums: «Atkal?!» Šķiet, pavisam nesen Brīvības piemineklis bija iejozts sastatnēs un tīrīts, labots un uzposts.
«Jā, gan, bija, bija, ap 2000. gadu pieminekli restaurēja, bet jākopj regulāri. Tauta sameta naudu, bet tas nav nopietni, jābūt trīspusējam līgumam, arī valstij vajadzētu piedalīties pieminekļa uzturēšanā, kaut arī tas formāli ir pilsētas uzdevums,» saka Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis, vienlaikus atgādinot, ka pieminekļa ziemeļu pusē travertīns atkal apaudzis ar sūnām. G. Gailītis noteic: «Mums ir programma, kas [pieminekļa sakopšanā] jādara katru gadu, bet naudas nav. Un pats no sevis nekas nenotiek. Brīvības statujai nepieciešama vaskošana, skulptūrām pārvelciet ar roku, redzēsiet, kas notiek. Piemineklim regulāri jākopj šuves, tas jāmazgā. Obelisks tā arī nav mazgāts.» Vieglāk un lētāk ir kopt regulāri, nevis kampaņveidīgi un ļoti reti.
Skulptūras aptaustīt neriskējam, jo acīgais apsardzes puisis ar steku pie sāniem ir nostājies pretim kolēģim - televīzijas operatoram - un tērpina, ko viņš taisās filmēt. Sūnas tiešām saskatām. Bet citas vainas ar neapbruņotu un pat apbruņotu aci neredzam. Obelisks ir pārāk augstu - kā nekā 19 metri un Brīvības statujas tēls - vēl deviņu metru augstumā. Tikai ar ērgļa aci kādu vainu var saskatīt.
Laboja un uzlaboja
Meklējot rakstos (skat. www.restaurators.lv), aina kļūst bezpersoniskāka, toties precīzāka: Brīvības piemineklis - valsts nozīmes mākslas piemineklis - ir atjaunots vairākkārt. Divas restaurācijas tika veiktas padomju laikā (1962. un 1981. gadā). Pēc neatkarības atgūšanas pieminekli lielā mērā par saziedotiem līdzekļiem atjaunoja laikā no 1998. līdz 2001. gadam. Šīs restaurācijas laikā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja. Atjaunoja arī pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Tika arī nostiprināti pieminekļa pamati, lai nodrošinātos pret to grimšanu. Pēdējie restaurācijas darbi notika 2006. gada pavasarī.
Kurš dos, kam dos, kāpēc (ne)dos
Tātad jautājums ir par naudu. Kas dos, cik dos, un vai vispār dos? Un vai maz vajag dot, jo piemineklis neizskatās izdrupis un sabrucis? Kultūras ministrija (KM) Neatkarīgajai atbild, ka ir saņēmusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) aicinājumu iesaistīties Brīvības pieminekļa aprūpes un restaurācijas procesā, palīdzot rast darbiem nepieciešamo finansējumu - 202 814,13 eiro.
Pilnībā atbalstot nepieciešamību rast līdzekļus Latvijas nacionālās neatkarības simbola - Brīvības pieminekļa - restaurācijai, lai šos darbus pabeigtu līdz Latvijas valsts simtgades svinību centrālajiem pasākumiem 2018. gadā, KM uzrunāja Finanšu ministriju (FM), aicinot rast nepieciešamo finansējumu. Taču saskaņā ar FM ieteikumiem jautājuma atkārtota izskatīšana ir atlikta līdz šā gada vasarai, kad KM paredzējusi atkārtoti vērsties FM, epastiski raksta KM sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Kokale.
Kāpēc līdz vasarai? Ministrijās pastāv sava birokrātija. Līdz vasaras sākumam - 1. jūnijam - ministrijas un valsts institūcijas būs savilkušas galus, kas darāms, kam nauda vajadzīga papildus, kādas ir prioritātes. Ja šogad Brīvības pieminekļa remonts nav ieplānots, tad kaut kur līdzekļi tomēr jārod. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, piemēram.
Arī birokrātiskais aparāts maļ lēni - VKPAI lūdz KM piedalīties ar līdzfinansējumu, KM vēršas FM rast iespēju meklēt finansējumu, FM saka - vērtēs, kad no KM tiks saņemts pieprasījums, vai piemineklis jārestaurē, kāpēc jārestaurē un kas konkrēti jārestaurē. Varbūt vispār nevajag neko darīt.
G. Gailītis, to padzirdot, ir sašutis - aprēķini jau kopš janvāra atrodas VKPAI, «202 000 eiro ar visām stalažām», akmens restauratore, zinātņu doktore un savā nozarē atzīta speciāliste Inese Sidraba ir izstrādājusi programmu Brīvības pieminekļa uzturēšanai. «Viss ir aprēķināts,» saka G. Gailītis.
Savā acī baļķis jāpameklē
Pie Brīvības pieminekļa ved augstus viesus, tas simbolizē valsti, tās vēsturi un vērtības. Kad jārod nauda pieminekļa uzturēšanai, kopšanai un labošanai, tad sākas utošanās. Dzirdēti pārmetumi, ka naudu līdz šim daudz ziedojuši Latvijas iedzīvotāji, lai šo valsts simbolu varētu atjaunot, bet Rīgas dome nespēj atrast nepieciešamo finansējumu. Taču arī valsts ar saviem simboliem un svētumiem pārāk labi netiek galā.
***
PAR BRĪVĪBAS PIEMINEKLI
• Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr. 6965.
• Brīvības pieminekli uztur Rīgas pašvaldība.
• Ideja celt Brīvības cīņās kritušajiem veltītu pieminekli radās 1922. gadā, un pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts Kārļa Zāles projekts Mirdzi kā zvaigzne!.
• Tauta pieminekļa būvniecībai saziedoja apmēram 3 miljonus latu.
• Piemineklis tika atklāts 1935. gada 18. novembrī, ir 42 metrus augsts, veidots no Somijas sārtā un pelēkā Nīstades granīta, Itālijas gaišpelēkā travertīna, dzelzsbetona un vara.
• 2011. gada 17. novembrī notika svinīgā Goda telpas atklāšana - tā atrodas Brīvības pieminekļa iekšienē.
• Godasardzi pie Brīvības pieminekļa atjaunoja 1992. gada 11. novembrī.
• Restaurācija 1980.-1981.; 1998.-2001.; sezonālā aprūpe/restaurācija 2002.-2013
