No politiskajiem smagsvariem uz pašvaldību vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā piektdienas pusdienlaikā bija pieteikusies tikai Vienotība un Saskaņas/Gods kalpot Rīgai duets, taču uz Rīgas domes deputāta mandātu tīkojošo skaits ir ievērojami lielāks – līdz šim oficiāli pieteikušies astoņi saraksti.
Bez Vienotības un Saskaņas/Gods kalpot Rīgai iekļūt Rīgas domē cer arī Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa politprojekts KPV LV, Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai, kā arī Mārtiņa Bondara Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai vienotā komanda. Savas ambīcijas neslēpj arī mazāk zināmas domubiedru grupas - Eiroskeptiķu Rīcības partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadošo darbinieku stiprinātais bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna projekts - Jaunā konservatīvā partija.
Sociāldemokrātiskie strādnieki un KPV LV apzināti vai entuziastu trūkuma dēļ nav sekojuši tradīcijai un sarakstā iekļāvuši mazāk par pusi no tradicionālajiem 63 kandidātiem. Lai demonstrētu savu plašo pārstāvniecību sabiedrībā un rezervistu soliņa potenciālu, partijas sarakstos parasti iekļauj nedaudz vairāk kandidātu nekā iegūstamo mandātu skaits.
Taču arī ar šiem netradicionāli īsajiem sarakstiem jau šobrīd uz vienu Rīgas domes deputāta amatu kandidē 7,1 censonis. Zinot, ka spēlei neizbēgami pievienosies arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība, droši var prognozēt, ka konkurence uz vienu deputāta mandātu pieaugs vismaz līdz 9,2 kandidātiem.
Taču, neraugoties uz vērā ņemamo konkurenci, cīņā par Rīgas saimnieka krēslu nopietni piedalīsies vien daži politiskie spēki. Proti, ne valdības koalīciju veidojošajos spēkos, ne šobrīd Rīgu kontrolējošajā Saskaņa/Gods kalpot Rīgai nav ticības, ka Jaunā konservatīvā partija ar saviem pretkorupcijas ekspertiem Jutu Strīķi un Juri Jurašu tiešām spēs sasniegt tādus rezultātus, kas ļautu iegūt vismaz kaut kādu ietekmi Rīgas domē. Tiek uzskatīts, ka konservatīvie nedaudz papluinīs līdz šim korupcijas trauksmes zvanu skandinošās Vienotības elektorātu, bet ar to, visticamāk, nepietikšot konservatīvo mērķu sasniegšanai.
Arī A. Kaimiņa KPV LV neviens no lielajiem spēlētājiem lielu uzmanību nepievērš, jo par mazticamu uzskata iespēju, ka šis projekts pārsniegs liktenīgo piecu procentu barjeru. Līdzīgs liktenis tiek prognozēts arī sociāldemokrātiskajiem strādniekiem un I. Sudrabas No sirds Latvijai.
Līdz ar to nopietnākie sacīkstes dalībnieki būs jau ierastie - Saskaņa/Gods kalpot Rīgai, Nacionālā apvienība, ZZS un Vienotība. Turklāt Vienotībai šajā kompānijā prognozē pastarīša lomu, jo dramatiski krituši tās reitingi un ekspertiem nav pārliecības, ka tās mēra kandidāts Vilnis Ķirsis spēj uzrunāt pietiekami plašu auditoriju.
Salīdzinājumam, piemēram, Nila Ušakova vadītajam Saskaņai un Gods kalpot Rīgai ir pietiekami stabila vēlētāju bāze un līdz ar neskaitāmām problēmām arī reāli paveikti darbi, kas kāda mikrorajona iedzīvotājiem varētu šķist nozīmīgāki par pilsētas vadības neizdarībām.
Savukārt Nacionālā apvienība uzskata, ka galvaspilsētā audzis patriotisma līmenis, un, startējot vēlēšanās ar saukli Latvijas simtgadē latvisku Rīgu, tā ir pārliecināta, ka otro sasaukumu pēc kārtas kļūs vismaz par lielāko labēji centrisko politisko spēku Rīgas domē.
Tik stabili kā vēl nekad jūtas ZZS, kura pašlaik stūrē valdību un, neraugoties uz problēmām gan veselības aprūpē, gan izglītības sistēmā un topošajā nodokļu reformā, bauda vienus no augstākajiem reitingiem. Raksturīgi zaļzemniekiem ZZS savās prognozēs ir klusa, bet pārliecināta, ka tā Rīgā būs spēks, ar kuru jārēķinās.
