Lai nopratināšanas procesā mazinātu bērnu atkārtotu traumēšanu un iegūtu pēc iespējas kvalitatīvākus pierādījumus kriminālprocesam, šodien notika pirmā institūciju tikšanās, Rīgā un Rīgas reģionā sākot pilotprojektu "Bērna mājas" starpinstitucionālā sadarbības modeļa ieviešanai darbā ar seksuāli izmantotiem bērniem.
Kā aģentūru LETA informēja centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena, Latvijā seksuāla izmantošana ir izplatītākais pret bērniem veikto noziegumu veids. Pēc Valsts policijas datiem, 2016.gadā visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (26% gadījumu).
Pērn, veicot izpēti, Tiesībsarga biroja eksperti konstatēja, ka pašreizējā situācija seksuāli izmantotu bērnu nopratināšanā nenodrošina bērniem saudzīgu attieksmi. Nepilngadīgas personas nereti tiek nopratinātas bērniem nepiemērotās telpās, kā arī nopratināšanas procesā trūkst vienotas, konsekventas, bērna labākajās interesēs balstītas pieejas, skaidro Avena.
Centra īstenotā pilotprojekta vadītāja Laura Ceļmale norādīja, ka bērna liecība seksuālas izmantošanas gadījumos var būt vienīgais pierādījums, kas var palīdzēt atklāt noziegumu, novērst tā atkārtošanos un pasargāt cietušo. Patlaban bērnam nereti nākas stāstīt par piedzīvoto daudzas reizes - policistiem, mediķiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Turklāt, stāstot par notikušo atkārtoti, bērns atkal tiek emocionāli traumēts, tāpēc bērna nopratināšana bieži vien tiek veikta novēloti, kad bērns jau iziet rehabilitācijas procesu. Būtiski, ka stāstījumu nesakritības gadījumā var rasties pamats bērna liecības apšaubīšanai.
Lai risinātu problēmas, pērn Noziedzības novēršanas padome pauda atbalstu "Bērna mājas" sadarbības modeļa ieviešanai, paredzot 2017.gadā pilotēt to Rīgā un Rīgas reģionā. Islandē veidotais "Bērna mājas" modelis patlaban darbojas desmit Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā. Tas atzīts par efektīvu reaģēšanas mehānismu uz seksuālu vardarbību, vienlaikus nodrošinot cietušā bērna tiesības un efektīvi sasniedzot kriminālprocesa un rehabilitācijas procesu mērķus.
"Bērna mājas" modelis paredz savlaicīgu un profesionālu bērna nopratināšanu drošā un draudzīgā vidē, operatīvi iesaistot darbiniekus, kuri ir specializējušies seksuālu noziegumu izmeklēšanā. Bērnu uzklausa kvalificēts profesionālis, pratināšanas process tiek filmēts, un visi nepieciešamie speciālisti - izmeklētājs, prokurors, mediķis, advokāts, psihologs - vēro nopratināšanas translāciju atsevišķā telpā.
"Izmeklēšanas darbs ar bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības, salīdzinot ar cita veida noziegumiem, no Valsts policijas viedokļa ir īpaši sarežģīts. Policijas uzdevums šajās lietās ir vienlaikus iegūt kvalitatīvus pierādījumus un liecības, kas palīdzēs saukt pie atbildības nozieguma izdarītāju, bet tai pašā laikā maksimāli nepieļaut atkārtotu bērna traumēšanu, un šis projekts tieši uz šādu pieeju ir vērsts," norāda Valsts policijas Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane.
Pilotprojektā līdz gada beigām notiks iesaistīto institūciju ekspertu tikšanās, sadarbības modeļa darbības metodoloģijas izstrāde, kā arī metodes aprobācija ar 20-30 gadījumiem sešu mēnešu laikā. Projekta noslēgumā tiks veikts izvērtējums, sniedzot priekšlikumus sadarbības modeļa ieviešanai visā Latvijā. Pilotprojektu īsteno centrs "Dardedze" ar Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas atbalstu.
Nosaukums "Bērna māja" nenozīmē, ka ir jāuzbūvē jauna ēka. Mums ir jārada sadarbības modelis, kas bērna labā saved visus speciālistus zem viena jumta. Reakcija uz seksuālu noziegumu prasa starpinstitucionālu pieeju, kuras centrā ir nevis katras institūcijas pienākumi, bet gan bērns, viņa drošība un tiesības būt pasargātam," skaidro Ceļmale.
"Bērna mājas" ekspertu padomē darbojas pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts policijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, Rīgas Sociālā dienesta, prokuratūras un tiesas.
