Piektdien, 10. martā, SIA Rīgas satiksme saņēma Konkurences padomes lēmumu Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Rīgas satiksme, kurš paredz 2,1 miljona eiro sodu par it kā neatļautu vienošanos ar SIA Rīgas mikroautobusu satiksme 2012. gada iepirkumā par paaugstināta servisa pārvadājumiem. Vienlaikus Konkurences padome liek pārtraukt neatļautās vienošanās īstenošanu un piemēro gandrīz 88 tūkstošus sodu arī SIA Rīgas mikroautobusu satiksme. Rīgas satiksme pilnā apmērā noraida jebkādus Konkurences padomes pārmetumus un uzskata, ka rīkojusies likuma Par sabiedrisko transportu ietvaros.
Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksme un Rīgas mikroautobusu satiksme, īstenojot vienošanos par zemāko pieļaujamo cenu, izslēdza savstarpēju cenu konkurenci, pasargāja sevi no konkurences spiediena un ierobežoja patērētājiem iespējas saņemt konkurētspējīgu pakalpojumu. Respektīvi, pārkāpuma sastāvu Konkurences padomes ieskatā veido tas, ka Rīgas satiksme nosaka apakšuzņēmumam, ka tā piemērotā maksa par paaugstināta servisa pakalpojumu nedrīkst būt zemāka par Rīgas domes noteikto tarifu par pamata pakalpojumu. Jāatzīmē, ka arī valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Autotransporta direkcija līgumos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ietver nosacījumu, kas uzliek par pienākumu to apakšuzņēmējiem ievērot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Autotransporta direkcija noteiktos tarifus, jo sabiedriskais transports strādā speciāla regulējuma tirgu apstākļos. Tiesības uzlikt par pienākumu apakšuzņēmējam ievērot sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāja noteiktos pakalpojuma sniegšanas nosacījumus, tostarp pamata tarifu un paaugstināta servisa tarifa veidošanas nosacījumus, izriet arī no publisko iepirkumu regulējuma. Publiska pakalpojumu līguma izpildē, par kādu uzskatāms arī sabiedriskais transports, apakšuzņēmējs palīdz izpildīt noslēgto līgumu tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādi ir saistoši Rīgas satiksmei. Ja līguma slēdzējam ar pašvaldību, šajā gadījumā Rīgas satiksmei, ir pienākums, sniedzot pakalpojumu, ievērot noteiktu tarifu, tad šis pienākums tai ir saistošs arī situācijā, kad tā piesaista apakšuzņēmēju. Secīgi, Rīgas satiksmei ir līgumiski jānodrošina, ka apakšuzņēmējs ievēros tos pašus nosacījumus, kādi ir saistoši Rīgas satiksmei. Balstoties uz šiem faktiem, Rīgas satiksme uzskata, ka iepriekš minētās apsūdzības nav pamatotas, jo veiktais iepirkums ir saskaņā gan ar ES regulām, gan Latvijas likumdošanu par sabiedrisko transportu. 2007. gadā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kura nosaka, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam, kura uzraudzību nodrošina pašvaldība. Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās Rīgas satiksmi, nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu. Ņemot vērā to, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas struktūras, kuru darbība ne vienmēr atbilda labas prakses piemēriem sabiedriskā transporta nodrošināšanā, 2012.-2013. gadā notika iepirkuma procedūra par apakšuzņēmēja izvēli, kas turpmāk nodrošinās paaugstināta servisa pakalpojumus Latvijas galvaspilsētā. Iepirkuma konkursā tika izvirzītas vairākas būtiskas prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu, krāsojumu, biļešu sistēmu utt., un par tā uzvarētāju kļuva Rīgas mikroautobusu satiksme.
Rīgas satiksmes valdes loceklis Emīls Jakrins skaidro: «Esam ļoti pārsteigti par Konkurences padomes lēmumu. Mēs ļoti rūpīgi izanalizēsim Konkurences padomes lēmumu un plānojam to pārsūdzēt tiesā, kas atšķirībā no Konkurences padomes, cerams, ņems vērā likumiskos aspektus un argumentus, kas apstiprina, ka Rīgas satiksme ir rīkojusies likuma ietvaros. Mēs uzskatām, ka Konkurences padomes un Konkurences likuma kompetencē nav izvērtēt jautājumus, kas saistās ar pasažieru pārvadājumiem, jo mūsu valstī šo jomu pilnā apmērā regulē likums Par pasažieru pārvadājumiem, kurā iekļauts arī speciālais regulējums pilsētu sabiedriskajam transportam.»
«Mēs uzskatām, ka Rīgas satiksmi nevar sodīt par to, ka tā ievēro valstī pastāvošos likumus. Ja Konkurences padome nav mierā ar esošo likumdošanu, jāvēršas Ministru kabinetā vai Saeimā, lai izstrādātu citādu regulējumu,» uzsver Rīgas satiksmes administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle. Vaicāta, vai Rīgas satiksme pārtrauks iepriekšminētā līguma īstenošanu, kā to prasa Konkurences padome, Elīna Epalte-Drulle teic: «Konkurences padomes lēmumu esam saņēmuši tikai šodien, tāpēc vēl nav pieņemti galējie lēmumi no mūsu puses. Rūpīgi izvērtēsim situāciju un meklēsim iespējas turpināt nodrošināt mikroautobusu jeb paaugstinātā servisa pakalpojumus pilnā apmērā likuma ietvaros.
