Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kurā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku. To, kā viņi strādā un kā notiek uzņēmuma ikdienas darbs, Ēnu dienā varēja uzzināt arī Rīgas un citu Latvijas pilsētu un novadu skolēni. Jaunajiem «ēnotājiem» bija iespēja tuvāk iepazīties gan ar 7. autobusa parka darbu, gan arī ar savas izvēlētās profesijas – autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītāja, kontroliera vai dispečera – amata noslēpumiem.
Ēnu dienā jau agri no rīta RS ēkā Vestienas ielā 35 bija sapulcējušies 137 dažāda vecuma skolēni (visjaunākajiem bija vien septiņi gadi) no dažādām galvaspilsētas skolām. Lielākā daļa atnākušo, atbildot uz jautājumu, kas uz šo vietu atvedis, atklāja, ka tā ir vēlme iepazīt autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītāja profesiju. Vēl daži gribēja uzzināt ko vairāk par dispečera vai kontroliera darbu vai vienkārši uzzināt ko jaunu. Viens otrs bija krietni sagatavojies un vēlējās noskaidrot pavisam konkrētus faktus - gan par sastrēgumstundām, gan maršrutiem, gan to plānošanu. Viens no puišiem pat atzina, ka izbraukājis visus maršrutus no sākuma līdz galapunktam.
Vēsture vairāku gadsimtu garumā
Lai skolēni gūtu vispusēju ieskatu galvaspilsētas sabiedriskā transporta tīkla attīstībā, RS darbinieki iepazīstināja ar tā vēsturi. Aizsākumi meklējami 19. gadsimta vidū, kad radās pirmie zirgu omnibusi un kuģīši. Zirgu vilktās karietes un tramvajus 20. gadsimta sākumā nomainīja elektriskais transports, un dažus gadus vēlāk pilsētā ieripoja arī autobusi. Trolejbusi gan Rīgā parādījās tikai pēc Otrā pasaules kara, un šogad tie svin septiņdesmito jubileju. Skolēniem bija interesanti uzzināt to, kas bija tramvaji «ar dievmāti», proti - pirmajiem šādiem transporta līdzekļiem nebija aizsargstikla, tāpēc vadītājs bija pakļauts visām dabas stihijām. Un tad tika ierīkots pārnēsājams stikls, kas vismaz daļēji aizsargāja stūrētāju no vēja un nokrišņiem, - to tad arī iedēvējuši par dievmāti.
Šomēnes 14. dzimšanas diena
Kad 90. gadu sākumā tika reorganizēts Rīgas autobusu parks, tā vietā tika izveidoti divi uzņēmumi - Tālava un Imanta, kas katrs apkalpoja savu Daugavas krastu. Tie apvienoti tika 2003. gada 20. februārī, kad arī radās Rīgas satiksme. Pēc diviem gadiem tā ieguva vēl nopietnākas aprises, jo tad tam pievienoja Tramvaju un trolejbusu parku, kā arī autobāzi un autostāvvietas. Uzņēmums, kura apgrozījums pērn sasniedzis teju 180 miljonus eiro, darbojas vairākos virzienos: uzrauga vienotu maršrutu tīklu, pārvadā pasažierus, apsaimnieko autostāvvietas un iznomā autotransportu.
Šobrīd galvaspilsētas kartē redzami deviņi tramvaju, 19 trolejbusu un 55 autobusu, 21 miniautobusa un deviņi nakts autobusu maršruti. Pa tiem kursē 110 tramvaju, no tiem 9. un 11. maršrutā visi ir ar zemo grīdu, un drīzumā arī 4. līnijā būs šie modernie braucamie, kuros vieglāk iekļūt gan pasažieriem ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāpat Rīgas ielās ripo arī ap 260 trolejbusu, un tie pilnībā ir tikai jaunā tipa - ar zemo grīdu. Lielāko daļu transporta sastāda autobusi - to ir 410, un ar tiem tiek pārvadāta teju puse no visiem pasažieriem. Kopumā pērn sabiedrisko transportu izmantojuši 143,4 miljoni cilvēku, un teju puse (viņu vidū arī skolēni) no viņiem brauca bez maksas, 34% - par pilnu cenu, 17% - ar atlaidēm. Tiesa, pasažieru skaits ar katru gadu nedaudz sarūk, kas skaidrojams ar to, ka arī iedzīvotāju skaits valstī samazinās.
Uz vietas pašu acīm redzētais
Pēc teorētisko zinību iegūšanas skolēniem bija iespēja savām acīm pārliecināties, kā strādā 7. autobusu parks. Tā remonta komplekss tika atklāts pirms desmit gadiem un ir modernākais šāda veida uzņēmums Austrumeiropā. Parkā ir 279 autobusi, bet katru rītu uz līnijas iziet apmēram 204 transportlīdzekļi.Te strādā 816 darbinieku (dažādos amatos - autobusu vadītāji, dispečeri, transportlīdzekļu tīrītāji, atslēdznieki, manevru vadītāji, mehāniķi, krāsotāji u.c.), kas veic tehniskās apskates, remontē, krāso un mazgā autobusus, kā arī dara daudz ko citu.
Jaunie «ēnotāji» noskaidroja, ka autobusi tiek tīrīti gan no ārpuses, gan iekšpuses. Lai iztīrītu ar putekļusūcēju vienu braucamo, vajag aptuveni piecas līdz sešas minūtes. Arī ārpuses nomazgāšanai vajadzīgs aptuveni tikpat ilgs laiks. Lielā kompleksa vienā no ēkām tiek arī remontēti un krāsoti autobusi. Savukārt citā tā daļā tiek remontētas (pirms tam nomazgājot īpašā iekārtā) un pat gatavotas detaļas, jo ne visas esot iegādājamas. Savukārt dispečerpunktā bērni uzzināja sīkāk par transporta vadītāju ikdienu, kā arī aplūkoja iekārtu, kur dienas beigās tiek ieskaitīta nauda, kas ietirgota par biļetēm.
Ekskursijas beigās RS darbinieki aicināja bērnus kādreiz atkal apmeklēt uzņēmumu un iepazīties ar citām tā darbības pusēm.
