Iecere par publisko un privāto partnerību (PPP) atkritumu apsaimniekošanā vakar saņēma Rīgas domes deputātu labvēlīgu balsojumu. Iedzīvotājiem iespējams neliels tarifu kāpums, bet tas nebūs saistīts ar monopolstāvokli atkritumu apsaimniekošanā, Neatkarīgajai sacīja pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.
Rīgas dome plāno slēgt PPP līgumu uz 20 gadiem, veidojot atkritumu apsaimniekošanas kopsabiedrību ar vienu privāto partneri, kurā pašvaldībai būtu 10 procenti un privātajam partnerim - 90 procenti akciju. E. Piņķe atsaucas uz Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz, ka Rīgā spēkā esošie vairāki līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ir izbeidzami, kā arī ir jānodrošina Eiropas Savienības un Eiropas komitejas direktīvu prasības par atkritumu pārstrādi. Viņa saka - tarifu kāpums notikšot uz infrastruktūras uzlabošanas rēķina, kā arī visā valstī - dabas resursu nodokļa paaugstināšanas dēļ, ko nenosaka Rīgas dome, bet gan valdība. Turklāt, lai mainītu atkritumu radītāju paradumus, nepieciešams viņus informēt un izglītot, bet, ja atkritumu apsaimniekošanas sistēma mainās ik pēc dažiem gadiem, tad ir grūti panākt vēlamo rezultātu. Vēl viens PPP ieguvums būtu stimulēt dalīto atkritumu vākšanu. Teorētiski ir tā: ja iedzīvotāji atkritumus šķiro, tad ir mazāk jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanu, jo par dalītās atkritumu šķirošanas konteineru izvešanu viņiem nav (vai nebūtu) jāmaksā. Praksē notiek citādi. Kāds šķiro, cits met visu, kā pagadās. Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos dalītās atkritumu šķirošanas konteineri (papīram, stiklam, plastmasai) te parādās, te pazūd, jo atkritumu izvedējs izvērtē, vai tam ir izdevīgi izvest konteinerus bez maksas. Piemēram, ja papīram paredzētajā konteinerā sasviež citus sadzīves atkritumus, tad ir jāmaksā par tā izvešanu.
Bažas par šāda atkritumu modeļa ieviešanu Rīgā ir izteikusi Konkurences padome - šāda sistēma varot apdraudēt konkurenci, un iedzīvotājiem nākšoties maksāt tik, cik prasa uzņēmējs. Konkurences padome ir aicinājusi Rīgas domi izvērtēt PPP līguma nepieciešamību un nepieļaut konkurences kropļošanas riskus, tā neuzskata, ka visu Rīgu vajadzētu atdot vienam atkritumu apsaimniekotājam un uz tik ilgu laiku. E. Piņķe sarunā ar Neatkarīgo atbild, ka Konkurences padomes turpmāko rīcību komentēt nevar, taču uzņēmējiem būs iespēja konkurēt, piedaloties konkursā. Turklāt PPP procedūra ir noteikta likumā, un atkritumu apsaimniekotājs tarifus varēs celt tikai ar Rīgas domes lēmumu.
Pašreiz Rīgā izmanto 35 000 konteineru, ir 500 dalītās atkritumu šķirošanas punkti un tikai trīs dalītās atkritumu savākšanas laukumi. PPP līgums paredzētu, ka pilsētā tiek izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi, bet Vecrīgā tiktu uzstādīti pazemes tipa konteineri. Pozitīvā gadījumā līgums ar privāto komersantu varētu tikt parakstīts šogad oktobrī vai novembrī.
