Rīdziniekiem jau izsenis gailis ir pazīstams kā simbols, kas rotā daudzus Vecrīgas baznīcas torņus. Ne velti viņš ir iemantojis arī galvenā simbola statusu Rīgā. Tā kā pēc Austrumu kalendāra nākamais ir Gaiļa gads. Šis ir īstais laiks noskaidrot vairāk par gaiļiem, kas atrodas Rīgas baznīcu smailēs.
Koka un metāla gaiļi Rīgas namu jumtus grezno jau kopš 13. gadsimta beigām. Dažādi ticējumi vēsta, ka velni ļoti baidās no gaiļu dziesmām un met līkumu to mājvietām.
Vislepnākais gailis atrodas visaugstāk par citiem un tas ir Svētā Pētera baznīcas gailis. No 123 metru augstuma viņam labi pārredzams notiekošais gan pilsētas centrā, gan tās apkaimēs. Viņa priekštecis torņa smailē tika uzlikts vēl tālajā 1491. gadā, un šis ir jau septītais gailis šajā tornī. Pirms dažiem gadiem to nocēla lejā, apzeltīja un daudzu rīdzinieku un pilsētas viesu pavadībā atkal uzcēla debesīs. Tagadējā baznīcas gaiļa biogrāfija aizsākās 1970. gada 21. augustā, kad tas tika uzcelts torņa smailē. Baznīcas restaurācijas projekta autors Pēteris Saulītis uzkāpa uz īpašas platformas, uzsēdās gailim mugurā un izdzēra glāzi šampanieša. Saskaņā ar tradīciju, viņš iztukšoto glāzi nometa zemē. No tā brīža 21. augusts kļuva par nozīmīgu dienu baznīcas vēsturē - ik gadu šajā dienā tiek atzīmēta Pētergaiļa dzimšanas diena.
Gailis Doma baznīcas tornī dižojās vairāk nekā 400 gadus līdz pat 1985. gadam, kad tas devās pelnītā atpūtā. Jaunais gailis ir kalēju Viktora Slabkovska un Pētera Koroļa kopdarbs. Nozīmīgs fakts, ka iepriekšējam gailim bija kāda īpatnība - tā viens sāns bija melns, bet otrs - zeltīts. Un vēl viņš spēja pareģot, vai rīdziniekiem gaidāmi pārticīgi vai trūcīgi laiki. Ja gailis pret pilsētu pagriezās ar tumšo sānu, gaidāms bezvējš un kuģiem Rīgā labāk neienākt, ja ar gaišo - priekšā aktīva tirgošanās diena. Tagad vecais gailis sev mājvietu atradis muzejā, bet jaunais sevī glabā vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šī tradīcija saglabājusies vēl no seniem laikiem.
Rīgas senākais gailis atrodas uz Svētā Jēkaba baznīcas torņa. Šis gailis ik dienas sagaida un pavada Saeimas deputātus, un šajā vietā tas kalpo jau kopš 1726. gada 2. jūnija. Tiesa, šo daudzo gadu garumā tas ir pienācīgi aprūpēts - 1982. gadā gaili atjaunoja. Pēc rūpīgās atjaunošanas tas aizvien turpina iepriecināt pilsētniekus. Jēkaba baznīcas gailis ir liets no vara, bet iepriekšējais pilsētas sargs bija radīts no misiņa.
Vismazākais gailītis ir virs Svētā Jāņa baznīcas. Arī tas ir ilgdzīvotājs, uzstādīts vēl 1849. gadā.
Šie visi gaiļi no to uzstādīšanas brīža ir piedzīvojuši gan labus, gan sliktus laikus, bet vēl aiz vien stalti stāv virs torņiem. Ne velti daudzās literatūrās gaiļus mēdz dēvēt par Rīgas zelta sargiem.
Sagatavots pēc Rīgas Domes informatīvā portāla RĪGA.LV sniegtās informācijas
