Lai Rīgā nevairotos bezsaimnieka kaķi, pašvaldība to sterilizācijai ik gadu izlieto ap 43 000 eiro. Atkarībā no piešķirto līdzekļu apjoma, katru gadu tiek sterilizēti 1300–1500 kaķu, bet slimos dzīvniekus iemidzina.
Summa ir nepietiekama, bet vismaz vairāk nekā nekas. Visbiežāk jau vasaras beigās līdzekļi ir izlietoti, bet iesniegumi no iedzīvotājiem tiek pieņemti visu gadu un tos izskata rindas kārtībā. Gadās, ka rindā jāgaida pat divi gadi. Kaķu sterilizācija programmas noķersterilizēatlaiž ietvaros palīdz samazināt klaiņojošo minču populāciju, bet, iedzīvotājiem divus gadus tikai gaidot rindā uz pašvaldības naudu, kaķu skaits būs krietni palielinājies.
Vispār pastāv divas rindas - ja nepieciešams Rīgas domes apmaksāts kaķu ķērāja pakalpojums, tad rinda ir garāka, pašlaik tajā pieteiktas 479 kaķu kolonijas ar dažādu peļu junkuru skaitu katrā. Notvertos kaķus klīnikā apskata veterinārārsts: slimos, neārstējamos iemidzina, veselos sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un pēc vienas vai pāris dienām aizved atpakaļ uz noķeršanas vietu. Ja pagalmos dzīvojošo kaķu aprūpētāji vai mājas iedzīvotāji paši var aizvest minčus uz veterināro klīniku sterilizācijai un atvest atpakaļ, tad rinda ir īsāka - tajā pieteiktas 259 kaķu kolonijas. Tad iedzīvotājiem kaķi jānoķer pašiem un par savu naudu jāizvadā, bet sterilizācijas pakalpojumu sešās galvaspilsētas veterinārajās klīnikās apmaksā pašvaldība. Dzīvnieku pastāvīgajiem kopējiem ir vienkāršāk kaķus notvert, jo tie uzticas saviem aprūpētājiem. Kaķu ķērājam, lai cik prasmīgs būtu, tas prasa vairāk laika.
Kaķu kari nereti sākas tad, kad kāds no daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem sāk barot klaiņojošos dzīvniekus, bet par to vairošanās ierobežošanu neliekas ne zinis. Kur ēd daži minkas, tur saradīsies vēl un vēl. Kaķus barot pie mājas nav aizliegts, bet nav jārada antisanitāri apstākļi. Bez pieskatīšanas atstātajās kaķu barošanas vietās ar ēdiena paliekām, asakām, zivju pārpalikumiem mielojas arī kaijas un vārnas. Ja kaķu neapēsto nenovāc, tas sāk smakot.
Tomēr pastāv vēl viens nosacījums - abos gadījumos ir jāraksta pašvaldībai adresēts iesniegums, pretējā gadījumā veterinārās klīnikas, ar kurām noslēgts līgums par sterilizāciju, prasīs pilnu samaksu par pakalpojumu. Lai panāktu kaķu izķeršanu un sterilizāciju konkrētā vietā, jāraksta iesniegums Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam (Brīvības ielā 49/53, Rīga, LV1010) vai jāvēršas personīgi departamenta juridisko konsultāciju nodaļā 5. stāvā. Iesniegumu var sūtīt uz epastu dmv@riga.lv vai iesniegt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā.
Kaķu pamešana ir rudens sērga. Mazdārziņu sezona ir beigusies un daudzi mājdzīvnieki tiek atstāti tur, kur kopā ar saimniekiem pavadījuši vasaru. Trūcīgie iedzīvotāji nebūt nav tie, kuri savus mīluļus pamet likteņa varā. Rīgā viņiem ir iespēja savus kaķus sterilizēt vai iemidzināt bez maksas, taču ne vairāk kā divus dzīvniekus uz katru personu. Lai to izdarītu, nepieciešama izziņa no Rīgas Sociālā dienesta, kas apliecina iedzīvotāja maznodrošinātā vai trūcīga statusu.
Šogad pavasarī Latvijas Neatkarīgā televīzija vēstīja, ka, pēc dzīvnieku aizstāvju datiem, tikai Rīgā vien mīt 200 000 ielas kaķu. Lai kaķu skaitu noturētu nemainīgu, vajadzētu sterilizēt 80 procentus no šiem dzīvniekiem. Pašlaik tā ir neiespējamā misija pat tad, ja kaķu vairošanās ierobežošanā iesaistās visas dzīvnieku patversmes ar savu finansējuma piedevu.
