Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Pētījums: Noslogotākajos ikdienas maršrutos trūkst velojoslu

© F64

Brīvības iela Centrā, tilti pāri Daugavai, kas savieno Rīgas centrālo daļu, Krastmala, kā arī maršruts, kas ved no Purvciema uz Rīgas centru pa A. Deglava un Avotu ielu ir noslogotākie ikdienas velomaršruti, kuros trūkst pienācīgu velojoslu, secināts projekta "Velodati" rezultātā.

Izmantotākie maršruti ar speciāli velobraucējiem paredzētu vietu ir Brīvības iela no Teikas līdz VEF tiltam un Lāčplēša iela. Arī velobraucēju kritizēto rekomendējošo velojoslu Barona ielā izmanto daudzi. Pārdaugavā izmantotākais ir Vecrīga - Imanta posms līdz Botāniskajam dārzam.

Mazāk tiek izmantotas velojoslas Dzirnavu un Elizabetes ielā. Pa Brīvības ielu bieži apbraukts tiek arī veloceļa Centrs - Berģi posms, kas iestiepjas vēsturiskajā centrā, novirzoties uz Valdemāra un vēlāk Skolas ielu.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka visvairāk velobraucēji ir iecienījuši Brīvības ielu, kas Vecrīgā pārtop Kaļķu ielā un tālāk virza velobraucējus pāri Akmens tiltam visbiežāk Agenskalna, bet arī Torņkalna virzienā.

Ideja par velojoslu Brīvības ielā nav jauna. Tā minēta gan Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2015.-2030. gadam, gan Velosatiksmes attīstības koncepcijā (2005. - 2018.g.). Tur tā, it īpaši centra posmā, tiek minēta kā "saržģīta" un prasa "konceptuālu velomaršrutu veidošanas risinājumu". Kā stāsta projekta konsultants, Velosatiksmes attīstības koncepcijas līdzautors, Dainis Kreilis, vienīgā vieta, kur Brīvības ielā velojoslu uz brauktuves grūti izvietot ir posms starp Ģertrūdes un Lāčplēša ielu. "Pietrūkst drosmes samazināt autoplūsmu," atbildīgo amatpersonu rīcības trūkumu, izbūvējot maršruta Centrs - Berģi centra posmu, komentē Kreilis.

Arī Purvciema savienojums ar Centru koncepcijā tiek minēts, taču konkrētos attīstības plānos iekļauts netiek, galvenokārt Padomju laikos izveidoto normatīvu deļ, kas vienu joslu sabiedriskajam transportam un velobraucējiem liedz dalīt, ja josla ir šaurāka par 3,5 metriem. Pagaidām vienīgā vieta, kur josla šim mērķim ir pietiekami plata ir Zemitānu tilts.

Projekts Velodati tapa pateicoties bezpeļņas iniciatīvai Datu skola, kas veica datu vākšanu no pūļa laikā no 1.maija līdz 9.jūnijam. Projekta rezultāti ir apkopoti interaktīvā tiešsaistes kartē šeit. Karte parāda vairāk nekā 500 unikālus maršrutu ierakstus, ko ar viedtālruņa palīdzību ierakstījuši un iesūtījuši 156 velobraucēji. Tas ļauj velosatiksmes intensitāti Rīgas ielās aplūkot ar +/- 7% precizitāti. Vairāk informācijas par pētījumu pieejams šeit.

Datu vākšana tiek turpināta. Projekta rezultāti tiks piedāvāti Rīgas Domes Satiksmes departamentam kā papildus informācija lēmumu pieņemšanā par velosatikses attīstību galvaspilsētas ielās.