Alkatīgas tiesvedības gadu desmitu garumā, karojoši augēdāji un trolejbusu vadu atsaites, šķiet, būs piebeiguši Rīgas cirku.
Bez tiesībām izrādīt dzīvniekus tas nekad vairs nebūs tāds kā agrāk, taču arī iespējas saturiski mainīties ir ierobežotas – cirks iekļauts bīstamo ēku sarakstā, un tuvu ir brīdis, kad Būvniecības valsts kontroles birojs aizliegs tā ekspluatāciju. Atlikusi viena pārbaude.
Kad pērn pēc nelielā ugunsgrēka radās šaubas par ēkas drošību, Rīgas cirka vadība izmisīgi centās atgūt skatītājus, stāstīja, ka viss kārtībā. Ka kupols pārbaudīts un vecāki droši var vest savus bērnus skatīties jautrus pērtiķus, gudrus ziloņus, drosmīgus tīģerus. Taču pie cirka ēkas apmeklētājus sagaidīja citas briesmas – piketējoši vegāni, kas kaunināja viņus par skatīšanos uz dzīvniekiem, dresētājus – par darbu ar dzīvniekiem, bet cirka vadību par dresētāju nolīgšanu.
No 5. februāra Rīgas cirks piedāvā jauno izrādi Tropu fantāzija. Ar Kubas, Kolumbijas, Vācijas un Latvijas mākslinieku piedalīšanos, akrobātiem, dzīvniekiem. Taču pēc pirmizrādēm jau ieplānoto reklāmas kampaņu nācās atsaukt. Cirka direktore Lolita Lipinska skaidro: «Teorētiski pēc reklāmas mums vajadzētu būt kāpumam, bet vienu nedēļu mūs kompromitē tie zālēdāji. [Šādi direktore apzīmē organizācijas Dzīvnieku brīvība aktīvistus.] Ar viņiem mēs vēl varētu cīnīties, bet tad nākamajā dienā [Būvniecības valsts kontroles] birojs pēkšņi atkal paziņo, ka cirkā vairs nav droši. Kā sazvērējušies!»
Cirka izrāžu apmeklētība ir kritusies, un tas iecirtis reālu robu finansēs. Par Ziemassvētku programmu cirks palicis māksliniekiem parādā aptuveni simt tūkstošus.
Par cirka nedienu galveno cēloni direktore tomēr neuzskata vegānu dīvaino pasaules uzskatu, bet gan gadu desmitiem ilgstošo tiesvedību ar kādreizējo mākslinieci Dzintru Žildi. Zeme beidzot ierakstīta zemesgrāmatā uz Kultūras ministrijas vārda, taču tiesāšanās par ēku ilgs vēl vismaz divus gadus. Un līdz brīdim, kamēr tās piederība nav skaidra, valsts nedrīkst ieguldīt īpašumā naudu. Attiecīgi ēkas stāvoklis turpina pasliktināties. Rudenī pēc pēdējām pārbaudēm daļa ēkas publikai slēgta, Būvniecības valsts kontroles birojs pieprasījis novākt no fasādes elektrotīkla enkurus. Nauda šim nolūkam atvēlēta, bet projektēšanas un saskaņošanas procedūra ir briesmīgi lēna. Vēl vakar biroja vadītājs Pēteris Druķis televīzijā paziņoja, ka «ēka jau ir sašķiebusies uz ielas pusi un tas var būt bīstami». Nu kā uz tādu lai bērnus ved? Savukārt šodien cirkā tiek sākta kārtējā pārbaude. Jāgaida rezultāti.
Stratēģiju, kā dzīvot tālāk, Kultūras ministrija lūgusi izstrādāt pašai Rīgas cirka vadībai. Un obligāts noteikums ir iekļaut tajā «pāreju uz darbības modeli bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas priekšnesumos». Vegānu pretenzijas ir sadzirdētas gan Zemkopības, gan Kultūras ministrijā. Cirks gan iebilst, ka visi izmantotie dzīvnieki nav nekādi savvaļnieki, bet paaudžu paaudzēs domesticēti. Ka cirka apmeklētāji, un īpaši jau bērni, vēlas redzēt zvērus. Ka Vācija, Francija, Itālija – cirka lielvalstis – negrasās atteikties no četrkājainajiem māksliniekiem. Tomēr Rīgas cirka pragmatisko argumentāciju nomāc pārējo iesaistīto pretenziju fons. Vegānu emocionālie izvirdumi, būvekspertu atzinumi, tiesvedība.
Ja šodien cirku slēgs, tas, visticamāk, būs uz ļoti ilgu laiku, bet varbūt pat neatgriezeniski. Atrast cirkam citas piemērotas telpas specifisko prasību dēļ ir neiespējami. Esošās ēkas rekonstrukcija, ņemot vērā juridiskos šķēršļus un nozares finanšu iespējas, ir visai tālas nākotnes iespēja. Izskatās, kopīgiem spēkiem pavisam drīz slavenais Rīgas cirks būs piebeigts, un tad vairs nebūs ne ziloņu, ne mērkaķu, ne akrobātu.
Savas trupas Rīgai gan arī sen jau vairs nav. Vienīgi 50 cilvēku liela komanda ar profesionālām iemaņām viesmākslinieku uzņemšanā.
