Lielu popularitāti sociālajā tīklā facebook ieguvis kādas sievietes stāsts par pašas nepatīkamajiem piedzīvojumiem Brīvdabas muzejā, kur sieviete saskārusies ar agresīviem darbiniekiem, kuri aizskāruši ārzemniekus.
"Pagājušajā nedēļā ekskursijā uz Brīvdabas muzeju pavadīju ģimeni no Itālijas. Tās vecākā paaudze Latvijā bija pirmo reizi un, ieejot muzejā, sajūsminājās gan par svaigo gaisu, gan savvaļas augiem, gan vilka uz zoba savu dēlu, kurš visus kokus sauca par eglēm. Tādā jautrā omā iegājām Kurzemes sētā un pēc brīža pagalmā izklīdām katrs savā nodabā. Līdz pēkšņi pamanu - tautas tērpā ģērbtā sētas uzraudze mana itāļu onkuļa priekšā mētājas ar rokām un kaut ko kliedz. Vārdus nesadzirdu, tāpēc sākumā domāju - imitē kādu seno darba rīku,” raksta sociālo tīklu lietotāja.
Tomēr, pieejot klāt, sieviete noskaidrojusi, ka uzraudze latviski lamā ārzemnieku par to, ka tas atrodas ārpus norobežojošās virves, un esot pieskāries vienam no eksponātiem. Kundze devusies savu viesi aizstāvēt. Tad uzraudze esot sākusi agresīvu vārdu apmaiņu ar muzeja apmeklētāju.
„Viņa man teica, ka, ja esmu te tādu demolētāju atvedusi, tad man pašai viņš arī jāvaktē! Viņa, neraugoties uz saviem 73 gadiem, muzejā sargā latviešu kultūru, un neviens viņu nemācīs, kā aizrādīt. Manam “demolētājam” ir 78 gadi, invaliditātes grupa un ortopēdiskie apavi. Viņam grūti pastaigāt, kur nu vēl postīt. “Kas man par daļu, cik viņam gadu, tūlīt izsaukšu apsardzi, stulbene tāda,” tautu sieva nošņāc un aizslāj,” vīlusies raksta sieviete.
Tomēr ar to nelāgie piedzīvojumi brīvdabas muzejā gan neesot beigušies.
Grupiņa devusies uz blakus esošo Madonas sētu un novērojusi, kā cienījama vecuma vācu kundze savam mazdēlam vāciski skaidro vērpjamā ratiņa jēgu.
„Vecmāmiņa gan atradās virves atļautajā pusē, tomēr tad, pieliecoties ar savu ķermeni, pieskārās virvei, un acumirklī mums visiem aiz muguras mājas durvīs parādās šīs sētas uzraudze. Naidīgā grimasē savilktu seju viņa ar koku sāk dauzīt pa durvju stenderi. Skaļāk un skaļāk. Vāciete, protams, nereaģē - šādu uzrunas formu nesaprot. Tad nu arī šī uzraudze sāk bļaut viņai virsū tieši tādā pašā intonācijā, argumentos un skaidrā latviešu valodā, kā iepriekšējā - kāpēc sabojājusi virvi un grābstās gar eksponātiem?” atklāj sociālo tīklu lietotāja un piebilst, ka jutusies vīlusies par veidu, kā Brīvdabas muzejā apejas ar klientiem. „Es nu saprotu, ka mūsu incidents Kurzemes sētā nav nejaušība, bet sistēma, kā Brīvdabas muzejā personāls uzrunā apmeklētājus. Metos aizstāvēt arī vācieti. Kāpēc jābļauj, turklāt latviešu valodā, ko ārvalstu tūristi nesaprot? “Man citas valodas nav jāzina!” atcērt uzraudze. Vāciete pa to laiku aizgājusi, jo visticamāk pat nesaprata, ka kašķis ir viņas dēļ,” uzsver kliente, tomēr arī piebilst, ka brīvdabas muzejā esot bijuši arī sirsnīgi un laipni darbinieki.
Nepatīkamos pārsteigumus piedzīvojusī sieviete raksta, ka viņai būtu ļoti interesanti uzzināt kritērijus, pēc kuriem Brīvdabas muzejs atlasa darbiniekus un to, vai, viņuprāt, šāda attieksme pret klientiem ir normāla.
Lai to noskaidrotu, portāls nra.lv sazinājās ar Brīvdabas muzeja pārstāvi Jolantu Nagli un lūdza komentēt aprakstīto situāciju.
„Te ir koks ar diviem galiem, tajā rakstā uzraudzes konstatē pārkāpumus, kuri mums muzeja teritorija notiek ikdienu un šeit tomēr jāpiezīmē – tāda prakse, kā neaiztikt eksponātus nav raksturīga tikai Latvijai un Brīvdabas muzejam, bet gan ir visai internacionāla,” bilst J. Nagle un skaidro - lai gan muzeja vadība saprot, ka cilvēkiem gribās aiztikt un aptaustīt lietas, bet tā tomēr darīt nedrīkst.
Runājot par agresīvo reakciju, muzeja pārstāve norāda, ka tiek strādāts pie šīs problēmas risināšanas. „Mēs ik pa laikam taisām sapulces, kuru laikā izrunājam šādus jautājumus un atbildam uz klientu sūdzībām. Katru reizi izrunājam, kā pareizi jārunā ar klientiem, kāda nozīme ir balss intonācijai, kāda nozīme ir sejas izteiksmei. Jums jāsaprot - Brīvdabas muzeja uzraugi galvenokārt nodarbojas ar eksponātu apkopi un uzraudzīšanu un tikai relatīvi nesen esam sākuši runāt un akcentēt valodu zināšanas un komunikācijas prasmes. Arī pēc šī incidenta mēs šodien sasauksim sapulci, lai varētu visu izrunāt,” skaidro J. Nagle un piebilst, kundze, par kuru raksts veidots, viņai esot labi pazīstama.
„Es šo uzraudzīti pazīstu jau piecus gadus un ar viņu jau iepriekš esmu diskutējusi par šāda tipa jautājumiem, tomēr vēlos uzsvērt, ka viņa patiešām nav nelaipna, bet tāds drīzāk ir viņas komunikācijas modelis,” uzsver J. Nagle.
Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde, komentējot šo gadījumu teic - normatīvie akti nereglamentē pārdevēja komunikācijas veidu ar klientiem.
„Tiek pieņemts, ka brīvā tirgus ekonomikas apstākļos komersants ir ieinteresēts rūpēties par klientu piesaisti un noturēšanu, kas savukārt atsaucas arī uz komersanta ienākumiem. Un, protams, viens no būtiskiem elementiem klientu piesaistē ir reputācija, kuru būtiski ietekmē attieksme, komunikācijas forma un vispārpieņemto pieklājības normu ievērošana,” skaidro I. Žunde un piebilst, ka šādās situācijās parasti PTAC aicina patērētājus vērsties pie paša komersanta rakstiskā formā un informēt par radušos konflikta situāciju.
