Par skaistu un gaidītu Rīgas tradīciju kļuvusi Zelta kāzu jubilāru godināšana. Varētu šķist, ka to pāru, kuri laulībā nodzīvojuši pusi gadsimta, ir maz. Tomēr nē – nu jau vairāk nekā simtiņš ik gadu sanāk kopā.
Viņu tuvinieki uzskata, ka šie cilvēki ir pelnījuši ne tikai intīmu svētku dienu ģimenes un tuvinieku lokā, bet arī publisku godināšanu. Nereti vecākus svinībām pieteikuši bērni, tuvinieki un draugi, sagādājot patīkamu pārsteigumu gaviļniekiem.
Nepagāja nemaz tik ilgs laiks, kamēr jauno tradīciju «iekustināja». Rīdzinieki 2004. gadā bija pieteikuši tikai 50 jubilāru pārus, 2007. gadā – jau 140 pārus, 2010. gadā – 137 pārus (tad svinētāju pulkā bija arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu Freibergu), 2011. gadā – 122 zelta pārus, 2012. gadā – 104 pārus, bet 2013. gadā pieteicās 125 pāri. Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem Dzimtsarakstu nodaļas pārzine Viktorija Paņko ierosināja jaunajā Rātsnamā katru gadu sumināt Rīgas Zelta kāzu pārus. Tiesa, nu svinības notiek citās telpās.
Arī pēc 50 laulībā pavadītiem gadiem zelta pāri mazliet samulst, kad tiek saukts «rūgts!» un nākas sabučoties. Cilvēku stāsti par kopdzīvē piedzīvoto bijuši dažādi. Piecdesmit gadu ir gana ilgs laiks, lai nevajadzētu izlikties un šo to piemelot, lai no malas viss izskatītos glītāk. Intervētie zelta pāri nav slēpuši, ka ir gan strīdējušies, gan pašķīrušies un atkal sagājuši kopā. Tomēr gadu gaitā viens otram pieslīpējušies un, pats svarīgākais, atraduši kopīgas vērtības. Vieni kāzu dienā tikai reģistrējušies bez kāzu uzvalka un baltās kleitas, citiem svētku maltīte bijusi skābu kāpostu zupa. Toties mūslaikos viņi savā 50. kāzu gadadienā ir varējuši nobaudīt Rīgas domes sagādāto Zelta šampanieti, noklausīties koncertu un saņemt ziedus. V. Paņko allaž uzsvērusi, ka šādas svinības ir svētki dvēselei. Svētki dvēselei būs arī šogad.
