Gandrīz vienlaikus ar policijas paziņojumu, ka Ķīpsalā atrasta noslepkavota vēl viena sieviete, decembra sākumā nogalinātās mūķenes Leonīdas klostera māsas Neatkarīgās fotogrāfam agrā piektdienas rītā izstāstīja to pašu – netālu no Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas māsu kalpoņu klostera dzīvība laupīta vēl kādai sievietei.
Klostermāsas neslēpa, ka viņām ir bail. Tobrīd neatbildēts bija jautājums: kāpēc jānogalina gados vecākas sievietes? Sabiedrībā, protams, interesi uzkūla fakts, ka nogalinātā dzīvoja klosterī, lai gan tas Ķīpsalā neatrodas pirmo gadu.
Klostermāsai Leonīdai Magdalēnai Tatarčukai bija 79 gadi, un, lai arī viņa nebija ģērbusies mūķenes tērpā, sieviete diezin vai izskatījās pārtikusi – tāda, kurai ir, ko nolaupīt. Vieta gan neomulīga – brikšņi, tiltiņš pār Zunda kanālu – laba lieta, bet visapkārt aizaugusi pļava, tumšs, kanalizācijas akām vāki nozagti… Salas viņā galā, kas atrodas attālāk no Vanšu tilta apkaimes, skaistas dzīves apliecinājumu ir maz. Nesakoptas, vietām mežonīgas platības, ražošanas teritorijas, un pat brīvdienās tur nevar sastapt daudz laiskas atpūtas vai garāku pārgājienu tīkotāju. Gan klostermāsa Leonīda, gan otra nogalinātā sieviete bija apslēptas zem zariem pārsimt metru attālumā viena no otras.
Pirms 79 gadiem dzimusī mūķene pazuda bez vēsts 6. decembrī. Viņa bija devusies uz Sv. Jāzepa draudzes dievkalpojumu un pēc tam rīta agrumā klosterī vairs neatgriezās. Leonīdu Tatarčuku meklēja nedēļu – gan māsas pašas, gan iesaistīja organizācijas bezvests.lv brīvprātīgos, bet 14. decembrī viņu atrada cilvēks «no malas», pastaigājoties ar suni. Un atrada netālu no klostera – māsas Leonīdas mājvietas. Policija paziņoja, ka ārēji ir konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes – sista brūce galvā.
Uzzinot, ka Leonīda atrasta, māsas klostera mājaslapā ievietoja smeldzīgus atvadvārdus un fotogrāfiju ar nogalinātās mūķenes krustiņu – slepkavības mēmo liecinieku. Tā aukliņa iekrāsota ar māsas Leonīdas asinīm. Sirsnīgi dēvējot viņu par Ļoļu, māsas rakstīja, ka viņa bija ļoti labestīgs cilvēks un mirušās māsas dzīves moto bija: netiesāt, mīlēt, lūgties, kalpot, ciest, klusēt un dalīties. Savukārt palīgiem – bezvests.lv komandai – klostermāsas veltīja pateicību: «Milzīga pateicība bezvests.lv komandai no mums, māsām kalponēm. Jūsu atsaucīgā attieksme un nesavtīgā palīdzība meklēšanā bija vislielākā, kādu saņēmām šo grūto dienu laikā!»
Dažas dienas pēc tam, 18. decembrī, policija saņēmusi informāciju, ka bez vēsts pazudusi kāda 1958. gadā dzimusi sieviete. Arī Ķīpsalā. Meklēšanā iesaistījās gan policisti, gan pazudušās sievietes darba kolēģi, kuri netālu no Matrožu ielas atrada sievietes līķi. Darbabiedri zināja, ka sievietei bija paradums doties pastaigā. Kad viņa neatgriezās, vajadzēja sākt meklēt. Arī šoreiz acīm redzami bija noticis noziegums – sievietei bija sista brūce galvā, saplēstas drēbes, noziedznieks bija paguvis līķi daļēji paslēpt. Tajā pašā dienā Valsts policija aizdomās par divu padzīvojušu sieviešu slepkavību aizturēja kādu 18 gadus vecu jaunieti. Viņš atzinies abu ieviešu slepkavībā. Pašlaik gan sabiedrība netiek informēta par to, kāds bijis viņa dzinulis slepkavot. «Savukārt mēs, māsas, turpinām lūgties – īpaši par dvēseles glābšanu cilvēkam, kurš to izdarīja,» saka nogalinātās Leonīdas klostermāsas.
Gada nogale Romas katoļu baznīcai Latvijā nesusi vēl vienu traģēdiju – 5. decembrī autoavārijā netālu no Lietuvas–Polijas robežas bojā gājušas klostermāsas no Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsu kongregācijas – māsa Zofija un māsa Faustīna. Abas kalpoja Rīgā, Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolā, un Latvijā ieradās pirms aptuveni 20 gadiem, vēsta portāls Katolis.lv.
