Valsts svētku priekšvakarā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) notika divu monogrāfiju atvēršanas svētki. Jaunie izdevumi ir kā apliecinājums, ka akadēmijai ir kupla zinātnieku saime, kas vienlaikus ir arī spēcīgi praktiķi, kas prot zinātni ietvert un parādīt praktiskā darbā.
Sadarbība starp diviem kontinentiem
Viena no grāmatām, ar kuru plašāka auditorija tika iepazīstināta vakar, ir RPIVA rektores akadēmiķes Dace Markus un Ohaio universitātes profesores, LZA ārzemju locekles Dzintras Bondas monogrāfija Ievads fonoloģijā. Tā ir pirmā zinātniskā monogrāfija fonoloģijā latviešu valodā. Pirmsākumi šai grāmatai meklējami 1998. gadā, kad, iegūstot Fulbraita stipendiju, D. Markus strādāja Ohaio universitātē. «Tieši tobrīd trīs ASV profesorēm, tostarp Dz. Bondai, bija vēlēšanās kopā ar mani apgūt optimalitātes teoriju, kas bija būtiska tā brīža fonoloģijas aktualitāte,» stāsta D. Markus. Jaunie izzināmie apvāršņi kalpoja par pamatu idejai izdot grāmatu latviešu valodā par fonoloģijas teoriju, pieejām, likumiem, vizualizācijas veidiem. Intensīvāks darbs aizsākās pērn, un šogad ar RPIVA finansiālu atbalstu monogrāfija ieraudzīja dienasgaismu. D. Markus ir gandarīta, ka grāmatu piekrita recenzēt trīs zinoši jomas speciālisti – Aleksejs Andronovs krievu fonoloģijā, Edmunds Trumpa un Regīna Kvašīte lietuviešu fonoloģijā. D. Markus ir pārliecināta, ka grāmata būs noderīgs mācību līdzeklis jauno filologu studijās, tāpēc papildus teorijas izklāstam katras nodaļas beigās ievietoti vingrinājumi – teorijas nostiprināšanai un asprātībai.
Caur rotaļām uz attīstību
Arī otra monogrāfija Bērna komunikatīvās kompetences attīstība ir vērtīga lasāmviela studējošajiem, jo viena no grāmatas mērķauditorijām ir topošie pirmsskolas pedagogi. Noderīgas atziņas grāmatā var atrast arī šajā jomā jau strādājošie, kā arī bērnu vecāki. Monogrāfiju izstrādājusi RPIVA pirmsskolas pedagoģijas profesore Daina Dzintere kopā ar kolēģēm Ingu Stangaini un Daci Augstkalni. Monogrāfija ir turpinājums RPIVA Bērna valodas pētījumu centra pētījumam Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts. «Pirmsskolas vecuma bērnu komunikatīvās kompetences attīstība, prasme veidot dialogu, brīvi sarunāties gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem Latvijā ir pētīta maz. Arī pirmsskolas izglītības programmās biežāk tiek akcentēta bērna monologruna, nevis viņa dialoga runa, prasme sazināties, kas ir pamats savstarpēju attiecību veidošanā,» grāmatas tematikas izvēli pamato I. Stangaine. Grāmatā analizētas, vērtētas un sistematizētas ne vien pedagogu un psihologu atziņas, bet arī filozofu un lingvistu teorijas par bērna komunikatīvās kompetences attīstību, valodas apguvi, sniedzot bērna runas un īpaši – bērnu uzdoto jautājumu psiholingvistisko un pedagoģisko raksturojumu, akcentējot bērna attīstību veselumā. Monogrāfijā ietvertas rotaļu situācijas, pedagoģiskie ieteikumi bērnu komunikatīvās kompetences sekmēšanai, pedagoģiskā darba pašanalīzei, jo šobrīd bērni pedagoģiskajā procesā ir daudz mazāk atvērti nekā mājās. «Piemēram, pirmsskolā bērni izzinošus jautājumus uzdod ļoti maz, tā sauktie kāpēcīša jautājumi parādās lielākoties tikai mājās,» informē I. Stangaine.
Aktīvs projektu rakstīšanas gads
RPIVA prorektore Daina Voita abas grāmatas raksturo kā unikālas. «Ievads fonoloģijā ir divu izcilu zinātnieču īstenots vērtīgs projekts, kas iezīmē pasaules tendenci, kā attīstīt zinātni saistībā ar praksi un bagātināt pieredzi starpvalstu sadarbībā. Savukārt grāmata Bērnu komunikatīvās kompetences attīstība ir profesores D. Dzinteres un viņas audzēkņu kopdarbs. Sadarbības modelis, kur pieredze, zināšanas nākamajām zinātnieku paaudzēm tiek nodotas caur pētniecības grupām, ir ļoti aktuāls Latvijā,» uzskata D. Voita. Viņa uzsver, ka ikvienas grāmatas veidošanas process atklāj iepriekš neizpētītus punktus, kas paver tālākas pētniecības iespējas. «Šogad akadēmija ļoti aktīvi iesaistās projektu rakstīšanā, piemēram, programmā Apvārsnis 2020 esam iesnieguši jau četrus sadarbības projektus, kuros aptveram gandrīz visas Eiropas sadarbības partnervalstis. Izmantojam arī Latvijas un Norvēģijas valstu partnerības stipendijās un pētniecībā piedāvātās iespējas. Lai arī konkurss ir milzīgs, mēs esam malači – esam gan iesniedzēji, gan partneri piecos projektos pedagoģijā, psiholoģijā, valodniecībā un sabiedrības veselībā,» uzslavē D. Voita.
