Pavisam drīz Rīgas centrā sāks ierīkot vairākas velojoslas, tādējādi velosipēdisti krietni mazāk brauks pa ietvēm, bet pārvietošanās pa brauktuvēm kļūs organizētāka, cer galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs.
Ar jauno kārtību vakar tika iepazīstināts Rīgas satiksmes kuplais sabiedriskā transporta vadītāju pulks. Seminārā, kas bija vērsts uz kopējas sapratnes veidošanos starp riteņbraucējiem un šoferiem, tika skatīti arī citi jautājumi, kopīgi meklējot risinājumus, kā uz ceļa sadzīvot dažādiem satiksmes dalībniekiem.
«Līdz šim velobraucēji un sabiedriskā transporta vadītāji viens uz otru raudzījās ar piesardzību, taču tagad, kad jaunās velojoslas tiks apvienotas ar sabiedriskā transporta joslām, abām pusēm ir jākļūst par sabiedrotajiem, jo viņu pārvietošanās notiks vienotā telpā,» uzsver Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.
Sacītajam piekrīt arī galvaspilsētas mērs, informējot, ka jau maijā uz Rīgas centra ielām pašreizējo autostāvvietu vietā tiks zīmētas velojoslas – pirmās no tām tiks izveidotas uz Brīvības, Elizabetes un Lāčplēša ielām. «Riteņbraucēju skaits ar katru dienu palielinās, tāpēc mums ir jārūpējas, lai visi satiksmes dalībnieki, tostarp arī tie, kas pārvietojas ar velosipēdu, uz ceļa jūtas droši,» skaidro N. Ušakovs.
Bet Rīgas satiksmes valdes loceklis Edmunds Zivtiņš papildina: «Šobrīd velosipēdisti brauc gan tur, kur pārvietojas gājēji, gan sabiedriskais transports, gan citi autovadītāji, galu galā viens otru ierobežojot un radot apdraudējumus satiksmes drošībai. Izveidojot velojoslas, satiksmes kustība kļūs sakārtotāka. Esam veikuši arī citus pretimnākošus soļus velobraucējiem, piemēram, vajadzības gadījumā tie velosipēdus bez maksas var pārvadāt sabiedriskajā transportā, esam arī izveidojuši velonovietnes, kur ērti var atstāt savu braucamo. Tāpat šogad plānojam autobusus un trolejbusus sākt aprīkot ar videokamerām, kuras tā vadītājiem palielinās redzamību.»
Atbalstu velojoslām pauž arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs, vienlaikus akcentējot, ka tikai šo joslu formāla uzzīmēšana neko neatrisinās, tās izveidē nedrīkst piemirst par drošību un sabiedrības izglītošanu. «Daudzās Eiropas valstīs velosipēdisti pa ietvēm nebraukā, izņemot, ja uz tām ir iezīmētas speciālas velojoslas. Arī Latvijā ir sākta diskusija, vai aizliegt pa ietvēm pārvietoties ar velosipēdu, izņemot bērnus,» stāsta J. Golubevs.
Savukārt Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norāda: «Apdrošinātāju dati liecina, ka pārsvarā negadījumu (80%), kur iesaistīti velobraucēji, notiek uz ietvēm, kur pārvietojas arī gājēji. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka gājēji riteņbraucējus uz ietvēm nevēlas redzēt. Ņemot vērā, ka pēdējos piecus gadus riteņbraucēju skaits Rīgas ielās katru gadu palielinās par vismaz 10%, ir pēdējais laiks domāt, kā organizēt viņu satiksmes plūsmu. Es domāju, ka velobraucēji un sabiedriskā transporta vadītāji var atrast kopīgu valodu. Ir iespējams sadzīvot, ja abas puses to vēlas.» No riteņbraucēju puses sabiedriskā transporta vadītāji tiek mudināti ievērot nepieciešamo intervālu, apbraucot riteņbraucēju. Daudzi izsaka arī neapmierinātību, ka sabiedriskā transporta vadītāji viņus piespiež pie apmales vai, stāvot pieturā, ieslēdz kreiso pagriezienu, lai gan kustību nemaz negrasās uzsākt. «Riteņbraucējs ir neziņā, cik ilgi, piemēram, autobuss pieturā vēl stāvēs un vai to tagad apdzīt vai pagaidīt,» norāda V. Silenieks.
Arī sabiedriskā transporta vadītāji nav mierā ar riteņbraucēju braukšanas kultūru, uzsverot, ka nereti riteņbraucēji klaji ignorē jebkādas drošas satiksmes normas. Šoferi atzīst, ka principā pret riteņbraucējiem viņiem nav nekādu iebildumu, ja vien tie ievēro Ceļu satiksmes noteikumus.
