Daugavpils: Dinaburgas cietoksnis – vērtīgs un unikāls Komentēt
 
Daugavpils

Dinaburgas cietoksnis – vērtīgs un unikāls

 
Ojārs Lūsis

Dinaburgas cietoksnis ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības un arhitektūras piemineklis, kas vienlaikus sevī ietver tādas vērtības kā fortifikācijas mākslu, klasicisma vai ampīra stila arhitektūru un pilsētplānošanu, militāro tehniku un kara mākslu, celtniecības tehnoloģijas un dabas aizsardzību.

Šajā Daugavpilij nozīmīgajā objektā ir uzsākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kas nākotnē sola pavērt plašas iespējas mākslas un kultūras attīstībai, tūrismam, kā arī darījumu centra izveidei.

Vērienīgi projekti cietokšņa teritorijā

Dinaburgas cietoksnī šobrīd ir aktualizēti 15 dažādi projekti 9,2 miljonu latu apmērā, no tiem seši ir būvniecības projekti dažādās realizācijas pakāpēs.

Nule kā noslēgusies ūdenstorņa restaurācija, kas tika uzsākta jau 2009. gadā. Tagad tajā atrodas Kultūras un informācijas centrs, bet sākotnēji ēka, kuras pamati likti 1865. gadā, kalpoja kā ūdens apgādes sistēma visā cietoksnī.

Nākamais solis ir Artilērijas arsenāla ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko mākslas centra izveidei.

Artilērijas arsenāla tehniskā projekta izstrāde Daugavpils Rotko mākslas centra izveidei tika uzsākta 2007. gadā. Četru gadu laikā paralēli tehniskās dokumentācijas izstrādei izveidoti un apstiprināti trīs dažādi apjomīgi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēti projekti 4,5 miljonu latu vērtībā, kas soli pa solim nu tiek realizēti.

Kā norāda projekta vadītāja Sarmīte Teivāne, būvniecības darbi jau ir sākušies. Visu trīs projektu rezultātā ēka tiks rekonstruēta pilnībā un iekārtota centram piegulošā teritorija, tādējādi atjaunojot nozīmīgu cietokšņa arhitektūras ansambļa daļu un paaugstinot Daugavpils cietokšņa teritorijas attīstības potenciālu.

«Pēc rekonstrukcijas arsenāla ēka pārtaps par daudzfunkcionālu starptautisku kultūras, mākslas un izglītības centru. Apmeklētāji varēs vērot gan kultūrvēstures ekspozīcijas, gan apmeklēt mākslas galerijas. Tiks ierīkotas mākslinieku studijas un rezidences, kur mākslinieki varēs dzīvot un strādāt, semināru un konferenču telpas, kā arī sarīkojumu telpas,» stāsta S. Teivāne. Tā kā centra galvenā ass ir mākslinieka Marka Rotko tēma, lielākais ieguvums ir Daugavpils domes veiksmīgi nodibinātā saikne ar mākslinieka bērniem Amerikā. Viņi garantē četru līdz sešu tēva oriģināldarbu izstādīšanu centrā, paturot tiesības ik pēc noteikta laika ekspozīciju mainīt. Marks Rotko ir viens no 20. gs. nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušajiem, Daugavpilī dzimušajiem māksliniekiem.

«Daugavpils Rotko mākslas centrs būs vienīgā vieta Austrumeiropā, kur cilvēki varēs aplūkot Rotko oriģināldarbus,» ar lepnumu saka S. Teivāne. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies 2012. gada oktobrī.

Trešais nozīmīgais projekts paredz visu ielu infrastruktūras sakārtošanu, labiekārtošanu un inženiertīklu renovāciju. «Šobrīd gandrīz visas ielas tiek remontētas. Projekts gan nedaudz aizkavējās, jo padomju laikā tapušās shēmas un dokumentācija īsti neatbilst realitātei – gadās gan kādu kabeli pārraut, gan atrakt pamatus vai citas vēsturiski vērtīgas liecības. Tiklīdz tā notiek, darbi jāpārtrauc un jāaicina arheologi,» ar darba procesu iepazīstina cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis. Viņš uzsver, ka labiekārtota ielu galerija un vide kopumā ir ne tikai ļoti nozīmīga tūrisma procesā – apmeklētāji varēs ērti pārvietoties no viena objekta uz otru, bet arī priekšnoteikums, lai piesaistītu privātās investīcijas.

Iepriekš minētie ir tikai daži no projektiem, ko iecerēts realizēt cietokšņa teritorijā. Tā, piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības principu, kara hospitāļa ēku plānots pārveidot par izglītības un uzņēmējdarbības centru, savukārt, piesaistot Kultūrkapitāla fonda un vēl citu fondu līdzekļus, paredzēta visu četru vārtu rekonstrukcija.

Nākotnes perspektīva – tūrisms

Dinaburgas cietoksnis ir ne tikai vērtīgs arhitektūras piemineklis – attīstot nepieciešamo infrastruktūru, to plānots padarīt arī par pievilcīgu tūrisma objektu. Mērķa sasniegšanai nepieciešams restaurēt cietokšņa aizsardzības celtnes un iekšējās apbūves ēkas, kuras veido vienotu vēsturisku un arhitektonisku ansambli. «Dinaburgas cietoksnis ir jāsaglabā kā vienots komplekss. Līdz ar sakārtotu infrastruktūru pieaugs investoru un vietējo uzņēmēju interese un iniciatīva, kas ļaus attīstīt kvalitatīvu piedāvājumu. Redzu iespēju atvērt vairāku veidu muzejus. Tieši Daugavpilī ir vislielākā kara tehnikas arsenāla privātkolekcija – varam piedāvāt kādu ēku rekonstruēt un šo tehniku izstādīt. Tāpat nepieciešams izstrādāt dažādu veidu tūrisma maršrutus – saistītus gan ar kultūru, gan militāro mantojumu. Lai piedāvājums būtu pilnīgs, nepieciešamas viesnīcas, kafejnīcas, restorāni, vasaras estrāde pasākumu rīkošanai,» spriež J. Dukšinskis. Kopumā cietokšņa teritorijā ir 32 ēkas, kas šobrīd netiek izmantotas.

Par cietoksni ir saglabājies daudz interesantu teiku un leģendu, kas ir tūrisma piedāvājuma neatņemama sastāvdaļa. Kā norāda J. Dukšinskis, šajā teritorijā ir daudz apbedījumu, kas neizslēdz mistisku būtņu klātbūtni. Tomēr interesantāki stāsti saistās ar materiālo pasauli. Stāsta, ka laikā, kad cietoksnī dzīvoja jezuīti, pastāvēja pazemes eja, kura sākās zem baznīcas un veda tālāk zem Daugavas. Šī eja gan nav atklāta, un tās eksistence nav pierādīta arī dokumentāri. Savs stāsts ir arī par «Dzintara istabu», kuru vācieši Otrā pasaules kara laikā izveda no Sanktpēterburgas, bet tā esot palikusi Dinaburgas cietoksnī. 1827. gada oktobrī Dinaburgas cietokšņa gūstekņu sarakstu papildināja vēl viens cilvēks – Vilhelms Kihelbekers, kuru ieskaitīja termiņa arestantu rotā. «Viņš bija tuvs krievu rakstnieka Aleksandra Puškina draugs, rakstīja viņam vēstules, kas atklāj daudzus interesantus faktus,» tā J. Dukšinskis.

Cietoksnī ir lielākā sikspārņu ziemošanas vieta Baltijā. Šeit mitinās apmēram 500 sikspārņu, bet vairākkārt to skaits pārsniedzis pat 1000 īpatņu. Apmeklēt sikspārņu ziemošanas vietas atļauts no 1. maija līdz 30. septembrim.

Jāattīsta kultūras dzīve

Vairākus gadus pēc kārtas Dinaburgas cietoksnī notikuši pilsētas svētki, kazemātos realizēti muzikāli projekti. Kultūras dzīves attīstība un pilnveide ir viens no Kultūras un informācijas centra uzdevumiem nākotnei. «1833. gada 21. maijā (mūsu dienās tas ir 2. jūnijs – aut.) Nikolajs Pirmais iesvētīja cietokšņa mūrus. Šis datums nākotnē var kalpot kā cietokšņa dzimšanas diena. Cietokšņa dienās pilsētas iedzīvotāji un viesi tiks aicināti uz koncertiem kazemātā, Arsenāla pagalmā, parkā, centrālajā laukumā; vēsturisko rekonstrukcijas klubu prezentācijām, bugurtu (improvizēta cīņa atklātā laukā), sadzīves un kara ainu rekonstrukcijām. Interesanta solās būt arī interaktīvā izziņu spēle par vēsturiskajiem notikumiem ģimenēm, kā arī teatralizētās ekskursijas pa cietoksni pēc iepriekšējas pieteikšanās. Paredzam, ka šeit varētu rīkot teātra dienas, lekciju lasījumus un filmu demonstrējumus par vēstures tēmu, izstādes, veselīga dzīvesveida popularizēšanas akcijas, sniega kaujas bērniem, nūjošanu un vēl citas aktivitātes,» nākotnes plānos dalās J. Dukšinskis. Šogad Daugavpils pilsētas svētki norisināsies no 10. līdz 12. jūnijam un ikviens iedzīvotājs un svētku viesis laipni aicināts apmeklēt cietoksni un iepazīties ar tā kultūrvēsturisko mantojumu.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers