«Pilsētas svētku laiks ir tas, kad ciešāk domājam par vērtībām, ko radām un ieguldām savā pilsētā. Saliekot kopā sešdesmit tūkstošu Jelgavas iedzīvotāju labās domas un darbus, rodas vesela straume, kas pilsētai ļauj augt un kļūt stiprākai. Mūsu pienākums ir līdzdarboties pilsētas dzīves uzlabošanā,» Jelgavas pilsētas svētku nedēļā intervijā Neatkarīgajai uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jelgavas pilsētas pašvaldība tuvākajiem gadiem ir paredzējusi būtiskas pārmaiņas pilsētas infrastruktūrā un iedzīvotājiem vajadzīgu objektu būvniecībā - tas ir gan jauns īres nams, gan pašvaldības bērnudārzs, ļoti nepieciešamā Loka maģistrāles rekonstrukcija. Šie un vēl citi plānotie objekti ir svarīgi arī uzņēmējiem labvēlīgas biznesa vides radīšanai un vistiešākajā veidā saistās ar pilsētas budžeta ieņēmumiem pilsētas turpmākai izaugsmei.
Sākas būvniecības sezona
Lielākais no šā gada projektiem, kuru gaida ne tikai jelgavnieki, bet arī pilsētas apkārtējo teritoriju iedzīvotāji, ir Loka maģistrāles rekonstrukcija. Pašvaldība jau bija izsludinājusi iepirkuma konkursu tās renovācijai, noskaidrojusi uzvarētāju, un būvniecības darbi varētu sākties, taču maija sākumā saņemta ziņa, ka iepirkuma rezultāti ir apstrīdēti, tātad būvniecības sākuma termiņš pārceļas.
Vēl viens infrastruktūras projekts saistās ar teritoriju, kur tiks pārbūvētas Neretas, Prohorova un Garozas ielas, kā arī izbūvēta jauna iela starp Garozas un Neretas ielām. Sakārtojot ielas un degradēto vidi Lielupes krastā, sadarbībā ar privāto investoru tur tiks attīstīta transporta loģistika. Investoram ir izdevies apvienot vairākus zemesgabalus no dažādiem īpašniekiem, kas ir pamats, lai uzsāktu savu darbību šajā vietā.
Uzsākti darbi vecpilsētas kvartālā - Vecpilsētas ielas 14 un K. Barona ielas 50 ēkās pēc rekonstrukcijas izvietosies Zemgales Restaurācijas centrs. Vairāki objekti saistīti ar izglītības jomu. Turpinās Jelgavas Valsts ģimnāzijas renovācija, bērnudārza Sprīdītis ēkai paaugstinās energoefektivitāti. Tuvākajā laikā uzsāks darbus ēkā Zemgales prospektā 7, kur perspektīvā atradīsies bērnu un jauniešu centrs Junda, kā arī Bērnu bibliotēka. Savukārt vēl vienā nozīmīgā pilsētas projektā, kas paredz Pils salā dabas lieguma teritorijā izveidot tūristiem pievilcīgu vidi un uzbūvēt jaunu airēšanas sporta bāzi Lielupes krastā, darbi sāksies jūlijā.
Pašvaldība iesaistās daudzdzīvokļu māju būvniecības procesā
Uzņēmēji aizvien biežāk kā vienu no jautājumiem kvalificēta darbaspēka piesaistei min labiekārtotu mājokļu nepietiekamību. Beidzot arī valsts līmenī ir apjausts, ka privātais sektors nespēj šo uzdevumu realizēt. Dzīvokļu trūkums reģionos ar katru gadu pieaug, un īres cenas ir augstas. Savukārt nepieciešamība pēc jauniem speciālistiem darba tirgū tikai palielinās. Andris Rāviņš uzsver: «Kad pašvaldība vēlas piesaistīt jaunus investorus, kuri būtu gatavi uzsākt uzņēmējdarbību pilsētā, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, vai spēsim nodrošināt arī speciālistus, kas būs gatavi strādāt uzņēmumos. Mums ir jāsaprot, ka jaunu speciālistu piesaistē Jelgava šodien konkurē ar citām pilsētām, un viens no atbalsta veidiem ir iespēja nodrošināt šos darbiniekus ar pašvaldības īres dzīvokļiem.
Tieši tāpēc Jelgava bija gatava nekavējoties iesaistīties Ekonomikas ministrijas izstrādātajā atbalsta programmā, kas paredz 30 procentu līdzfinansējumu no valsts budžeta īres namu būvniecībai. Esam izvērtējuši, ka tuvākajos gados Jelgavai būs nepieciešami ap 150 jaunu speciālistu. Tāpēc mēs sāksim pirmā īres nama būvniecību, kurā būs 50 dzīvokļu. Šogad no pašvaldības līdzekļiem plānojam izstrādāt projektu, savukārt būvniecību uzsākt nākamgad.»
Attīsta sabalansētu pašvaldības bērnudārzu tīklu
Kā nākamais pilsētai ļoti būtisks infrastruktūras objekts ir jauns pašvaldības bērnudārzs. «Lai izvēlētos būvniecības vietu, pašvaldībā analizējām datus par pilsētas teritorijām, kur pēdējos gados visvairāk celtas privātmājas, sākušas dzīvot jaunas ģimenes un līdz ar to perspektīvā pieprasījums pēc vietām bērnudārzā tikai pieaugs. Tāpat izvērtējām, kurā pilsētas mikrorajonā nav neviena pašvaldības bērnudārza,» uzsver domes priekšsēdētājs. Izvēlēta vieta Nameja ielā, kur tuvākais bērnudārzs atrodas piecu kilometru attālumā. Šobrīd pašvaldība gatavo vadlīnijas jaunās pirmsskolas izglītības iestādes skiču projekta konkursa izsludināšanai. Paredzēts, ka tajā būs 250 vietu, ēku būvēs no koka konstrukcijām un arī paša bērnudārza darbība būs balstīta uz videi draudzīgu zaļo domāšanu.
Nepieciešama skolu tīkla reforma
Jelgavā izglītībai vienmēr ir bijusi prioritāra joma. Tāpēc, lai iekļautos kopējā valsts izglītības reformā un vienlaikus paaugstinātu izglītības kvalitāti pilsētā, Jelgavā, tāpat kā citur valstī, nepieciešams veikt izmaiņas izglītības iestāžu tīklā. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai skolēnu skaits izglītības iestādē būtu ekonomiski pamatots, un jāatzīst, ka, samazinoties skolēnu skaitam, Jelgavā ir par daudz vidusskolu. Skolas šīm pārmaiņām gatavojas jau tagad - katrai jāvērtē savas iestādes attīstības virziens un jāizvēlas, kurā attīstīties. «Process nav viegls, mēs ieklausāmies skolas vadībā un kopā nonāksim pie rezultāta. Tieši tāpēc jaunajā mācību gadā mūsu skolās vēl būtisku izmaiņu nebūs, bet 2019. gada 1. septembris pārmaiņas nesīs,» rezumē A. Rāviņš.
Palielinās vidējā alga
Vidējā alga Jelgavā pagājušajā gadā bijusi 728 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet vidēji Zemgalē - 690 eiro, kas ir straujākais pēdējos gados fiksētais kāpums. Salīdzinot divus iepriekšējos gadus, ieņēmumi no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) palielinājušies par četriem miljoniem eiro jeb deviņiem procentiem, kas neapšaubāmi norāda arī uz algu pieaugumu. Lielākie IIN maksātāji pilsētā ir Jelgavas pilsētas slimnīca - 0,9 miljoni eiro gadā, AKG Thermotechnik Lettland - 0,8 miljoni eiro, Igate - 0,66 miljoni eiro, slimnīca Ģintermuiža - 0,6 miljoni eiro, Jelgavas tipogrāfija - 0,374 miljoni eiro, Jelgavas poliklīnika - 0,369 miljoni eiro. Vaicāts, vai jelgavnieku maksātie nodokļi ataino reālo situāciju, domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš komentē: «Kopumā Jelgavas komersanta maksājums par vienu darbinieku atpaliek no vidējā rādītāja valstī. Ja Jelgavā komersants par darbinieku 2017. gadā samaksājis IIN 1214 eiro, tad valstī vidējais rādītājs bija 1606 eiro. Arī skatoties uz mūsu lielākajiem IIN maksātājiem, redzam, ka puse no tiem ir nevis privāta kapitāla, bet valsts vai pašvaldības uzņēmumi. Jelgavas pilsētā ir reģistrēti 3886 uzņēmumi, no tiem pērn 1647 norādījuši, ka tie nenodarbina nevienu cilvēku, līdz ar to arī nodokli nemaksā. No vienas puses, dati apliecina, ka ekonomiskā situācija pilsētā uzlabojas, bet no otras puses - mums vēl daudz ir jāpaveic, lai katrs Jelgavas uzņēmums kļūtu par atbildīgu komersantu. Tāpēc pašvaldība turpina sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri konsultējot un izglītojot mūsu uzņēmumus.»
Vairāk darba vietu
Nodokļu ieņēmumu palielinājums nav saistāms tikai ar vidējās algas pieaugumu, bet arī faktu, ka pilsētā palielinās darba vietu skaits. Patīkama tendence, ko varam vērot pēdējā laikā - esošie pilsētas uzņēmumi paplašinās. Piemēram, masīvkoka paneļu rūpnīca Cross Timber Systems gada laikā darbinieku skaitu ir palielinājusi no 45 līdz 70, metālapstrādes uzņēmums Locitech production - no 77 līdz 100, PET Baltija - no 136 līdz 175, medicīnas tekstila izstrādājumu ražotājs ElasBaltic - no 44 līdz 69, un tie ir tikai daži piemēri.
