Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Latvijā briežu hroniskās novājēšanas slimība nav konstatēta

© F64 Photo Agency

Līdz šā gada 10.aprīlim briežu hroniskās novājēšanas slimības noteikšanai laboratoriski ir izmeklēti 13 briežu dzimtas dzīvnieki, un nevienā gadījumā hroniskā briežu novājēšanas slimība laboratoriski nav apstiprināta, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe atgādināja, ka pēc EK iniciatīvas ZM sadarbībā ar PVD, Valsts meža dienestu (VMD) un zinātnisko institūtu "Bior" izstrādājusi 2018.gada-2020.gada briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programmu, kuras mērķis ir noteikt slimības izplatību briežu dzimtas dzīvnieku populācijā. Kopumā Latvijā laboratoriski plānots izmeklēt 1000 nomedītu savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu paraugus, kā arī 205 paraugus, kas ņemti no briežu dārzos mītošiem nobeigušiem vai nomedītiem staltbriežiem un dambriežiem.

Līdz šim Latvijā laboratoriski izmeklēti četri briežu dzimtas dzīvnieki, lai izslēgtu aizdomas par saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, un laboratoriski nevienā gadījumā hroniskā briežu novājēšanas slimība nav apstiprināta.

Viņa atgādināja, ka starp attiecīgās slimības pazīmēm briežu dzimtas dzīvniekiem ir siekalošanās, novājēšana, kustību traucējumi, sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā, kā arī nīkuļošana vai neiroloģiskas pazīmes. Slimība nav ārstējama.

Briņķe aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju, atrodot beigtu briežu dzimtas dzīvnieku vai konstatējot tam kustību traucējumus - organisma vispārējā stāvokļa pasliktināšanos, siekalošanos, novājēšanu, nīkuļošanu, zobu griešanu vai neiroloģiskas pazīmes, ziņot PVD vai VMD. "Ja manāma neraksturīga uzvedība un rodas aizdomas, ka staltbriedis tiek turēts nožogotā platībā un tas kādam pieder, īpašniekam tiek maksāta kompensācija par dzīvnieka zaudējumu," viņa sacīja.

Tāpat ZM aicina medniekus ievērot medību laikā biodrošības pasākumus - mainīt apavus un apģērbu pēc medībām, ievērot personīgo higiēnu, kā arī nevajadzīgi neievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no Norvēģijas, ASV, Kanādas, Somijas. Lauksaimniecības dzīvniekus to īpašniekiem jāsargā no tieša un netieša kontakta ar savvaļas dzīvniekiem, iespēju robežās tos turēt atsevišķi no citiem mājdzīvniekiem, kā arī nepieļaut mājdzīvnieku - suņu, kaķu, piekļūšanu lauksaimniecības dzīvniekiem un dzīvnieku novietnē lietot tikai tam atbilstošu apģērbu.

LETA jau ziņoja, ka Somijā kādam mirušam alnim Kainū provincē, netālu no Krievijas robežas šogad konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas slimības gadījums, un PVD arī medniekus visā Latvijā aicina ievērot biodrošības pasākumus.

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni - dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība - novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.