"Jēkabpils siltums" turpina pārvades tīklu sakārtošanu
 
ESAM PATEICĪGI tiem, kuri regulāri maksā par siltumu, jo tieši šie maksājumi pat visdziļākajā krīzē deva iespēju uzņēmumam izdzīvot un nodrošināt siltuma apgādi pilsētā, teic Aleksandrs Karpenko ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kopš 2011. gada, kad tika realizēts pirmais ES Kohēzijas fonda siltumtīklu rekonstrukcijas projekts, Jēkabpilī ir rekonstruēti 9 kilometri jeb kopā ar iepriekš realizētajiem projektiem 90% siltuma pārvades tīklu, kas devis iespēju siltuma zudumus trasēs samazināt no 26 līdz 16%. Kopumā siltumtīklu sakārtošanā ieguldīti 3,3 miljoni eiro.

Piesaista finansējumu trašu nomaiņas beigu posmam

Šobrīd izskatīšanā Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) ir iesniegts projekts par vēl 1,5 kilometru siltumtrases posma rekonstrukciju. Datums, kad CFLA pieņems lēmumu, nav zināms, taču uzņēmums pozitīva lēmuma gadījumā ir gatavs nekavējoties izsludināt iepirkuma konkursu un ar ES fondu līdzfinansējumu uzsākt projekta realizāciju. Visticamāk, reālā būvniecība varētu notikt 2019. gadā. Kopējā projekta prognozējamā vērtība sastāda nepilnus 1,5 miljonus eiro bez PVN, no kuriem ES fondi varētu līdzfinansēt līdz 40%. Pašvaldības uzņēmuma Jēkabpils siltums valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko vēsta: «Prognozējam, ka līdz ar pēdējā, pusotra kilometra garā virszemes siltumtrases posma rekonstrukciju siltuma zudumi samazināsies vēl par trīs četriem procentiem, nokrītoties līdz aptuveni 12%. Līdz ar to būs pamats uzskatīt, ka zudumi trasēs ir zemākie iespējamie. Vienlaikus projekts dos iespēju samazināt arī tarifu patērētājiem.»

Likumsakarīgi, ka iepriekš realizētie projekti ir atstājuši pozitīvu iespaidu uz siltuma tarifu gala patērētājiem - šobrīd spēkā esošais tarifs, kas ir par 3,4% mazāks par sākotnējo, ir pirmo divu realizēto projektu rezultāts. Savukārt pēdējo divu projektu rezultāts atsauksies jaunajā tarifa plānā, kurš paredz tarifa samazinājumu vēl par apmēram 4%. Šobrīd tas ir iesniegts izskatīšanai sabiedrisko pakalpojumu regulatoram.

Domā par katlumāju rekonstrukciju

Lai arī CFLA vēl nav devusi zaļo gaismu pēdējā siltumtrases nomaiņas projekta līdzfinansējumam, uzņēmuma vadība plāno turpmākos soļus, lai siltuma ražošana un pārvade Jēkabpilī būtu vēl ekonomiskāka un efektīvāka. Atgādināšu, ka Jēkabpilī jau kopš 2005. gada apmēram 50% nepieciešamā siltuma tiek saražots, kā kurināmo izmantojot biomasu, ap 20% no dabasgāzes, bet 30% tiek iepirkti no neatkarīga ražotāja, kas siltumu pilsētai piegādā no biomasas koģenerācijas stacijas par cenu, kas ir par 8% zemāka, nekā uzņēmumā iespējams saražot, izmantojot dabasgāzi. Karpenko: «Iegādāties siltumu no neatkarīga ražotāja pilsētai ir izdevīgi, tāpēc, plānojot turpmāko attīstību, mēs nedomājam būtiski palielināt pašvaldības katlumāju jaudas, bet gan padarīt ražošanu efektīvāku - izskatām iespēju Daugavas kreisajā krastā atteikties no mazajām katlumājām, bet visu ražošanu koncentrēt lielajā katlumājā, kurai siltumenerģiju arī piegādā neatkarīgais ražotājs SIA Ošukalns. Savukārt labajā krastā saglabātos iepriekšējā situācija. Gāzes katlu tehnoloģija ir salīdzinoši lēta, tāpēc to nomaiņu ar modernām un efektīvākām iekārtam esam jau veikuši. Savukārt biomasas jeb šķeldas katli, kas strādā nu jau gandrīz 20 gadus, ir nolietojušies, un nepieciešama to nomaiņa. Taču šķeldas kurināmā tehnoloģija ir ļoti dārga, tāpēc meklēsim iespēju piesaistīt ES fondu finansējumu arī šī projekta realizācijai.»

Parādus neatlaidīs - mēģinās atgūt

Pēdējos gados uzņēmuma Jēkabpils siltums gada apgrozījums ir 3,5 miljonu eiro robežās, savukārt uzņēmuma finanšu saistības par projektu realizācijai ņemtajiem kredītiem sastāda 1,5 miljonus eiro. Tajā pašā laikā patērētāji par saņemto siltumu gadu un ilgāk nav norēķinājušies kopumā par 2 miljoniem eiro. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka daļa no šīs summas ir neatgūstama, taču tas nenozīmē, ka parādi tiks aizmirsti. Uzņēmuma vadība ir apņēmusies piedzīt parādus tik ilgi, cik likums to atļauj. Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados parāda kopsumma nepieaug, un tas nozīmē, ka šobrīd cilvēki vairāk vai mazāk regulāri norēķinās par saņemto pakalpojumu.