LAU: Katrs uzturēšanas darbs uz ceļa prasa resursus
 
©Publicitātes foto

Tuvojas pavasaris, un Latvijas autoceļu uzturētāji atkal veiks pavasara darbus – vispirms jau bedrīšu remontu un tad visu pārējo, lai nodrošinātu drošu satiksmi uz Latvijas valsts autoceļiem. Vairāk intervijā stāsta Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) Liepājas ceļu rajona direktors Guntars Laugalis.

- Kādi ir gaidāmie pavasara darbi?

- Protams, masveidīgs bedrīšu remonts, grāvju un caurteku tīrīšana, grants segu planēšana un citi ikdienas uzturēšanas darbi. Strādāsim pieejamā finansējuma apjomā, vispirms uzmanību pievērsīsim kritiskākajām vietām.

Esam gatavi grants ceļu izaicinājumiem - kā jau pavasaros, tie būs izmirkuši un prasīs īpašu rūpību. Es ceru, ka pēc pagājušā gada lielajiem nokrišņiem šis pavasaris un vasara būs sausāki, jo dabā jau vienmēr pastāv līdzsvars.

IEDZĪVOTĀJI PALĪDZ. Pēdējos gados ceļu lietotāji aktīvi iesaistās informēšanā par ceļu stāvokli, un tam ir savas pozitīvās puses, skaidro Guntars Laugalis / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Ir vēl viens process, kam mēs, ceļinieki, gribam veltīt vairāk uzmanības - esošo asfaltbetona segumu virsmas apstrāde ar bitumu un šķembiņām. Tas dotu iespēju saglabāt esošās asfalta segas, kas jau ilgstoši kalpojušas, bet vēl nav gluži sabrukušas.

- Vai februāra salā ceļš paguva sasalt? Kā tas ietekmēs grants ceļus?

- Sasalums ir ļoti dažāds - pilsētā zemes virskārta ir sasalusi apmēram 20 līdz 30 centimetru, bet uz lauku ceļiem varētu būt visi 50 centimetri. Sākoties atkusnim, vispirms atlaižas virskārta, rodas ūdens, bet tas nevar uzsūkties zemē, jo apakša vēl ir sasalusi. Tas arī ir sākums šķīdonim, kad ceļa virskārta ir pārmirkusi un ceļa nestspēja ir zema. Ir ļoti svarīgi šādos apstākļos nepieļaut ceļu izdangāšanu ar smago tehniku. Manuprāt, šis pavasaris nebūs tas trakākais, ko esam pieredzējuši, bet, ja uznāks arī lietus, tad situācija var būt visai nepatīkama.

Ceļus sistemātiski apseko gan LVC, gan LAU darbinieki, līdz ko būs nepieciešams, uz ceļu posmiem tiks izliktas transporta smaguma ierobežojumu zīmes.

- Tātad svarīga ir informācijas aprite - cik sakārtota tā ir?

- Starp LVC un LAU ir izveidota ļoti laba informācijas apmaiņas sistēma. Piebildīšu, ka pēdējos gados ceļu lietotāji aktīvi iesaistās informēšanā par ceļu stāvokli. Tam ir savas pozitīvās puses, taču jāsaprot, ka, pirms pieņemt lēmumu veikt vienu vai otru darbu, mums pašiem ir jāpārliecinās, vai situācija tiešām ir tāda, kā ziņots. Nevaram atļauties uz katru zvanu, kas informē, ka, piemēram, ceļš ir slidens, tūlīt reaģēt ar kaisāmās mašīnas nosūtīšanu. Visām rīcībām ir jābūt pamatotām, jo katrs darbs uz ceļa prasa resursus.

- Zināms, ka ziemas uzturēšanas darbi ceļu stāvoklim ilgtermiņā neko nedod, tāpēc, manuprāt, vissvarīgākie ceļu uzturēšanas darbi norit gada siltajā periodā. Vai pēdējo gadu laikā ir izdevies paveikt darbus, kas uz ceļiem atstātu pozitīvu ilgtermiņa efektu?

lietavas būtiski ietekmēja ne tikai Latgales, bet arī Liepājas puses ceļus. Diemžēl liepājniekiem seku novēršanā bija jāiztiek ar ikdienas uzturēšanai paredzēto naudu / Publicitātes foto

- Vispirms ir jāsaprot, ka ikdienas ceļu uzturēšanas mērķis nav ceļu uzlabošana, bet gan, veicot virkni pasākumu, tajā skaitā nodrošinot ūdens atvades sistēmu nevainojamu darbību, nomaļu apauguma noņemšanu, grants segu planēšanu un sistemātisku atjaunošanu, asfaltbetona segu bedrīšu remontu un virsmas apstrādi, kā arī citu darbību rezultātā, panākt, lai esošais ceļu stāvoklis pēc iespējas ilgstošāk paliktu iepriekšējā līmenī. Mūsu uzdevums ir veikt uzturēšanas darbus, tajā skaitā kritiskajos posmos veicot pasākumus, lai ceļš būtu izbraucams.

Pagājušajā gadā LAU Liepājas ceļu rajona Liepājas nodaļas apkalpošanas zonā ir veikts asfaltbetona bedrīšu remonts kopsummā 13 414 kvadrātmetros, 4,3 kilometru garumā uz esošās asfaltbetona segas uzlikta vienkārtas virsma, ir iztīrīti 11,6 kilometri grāvju un kopumā nomainīti 263 metri caurteku. Šie ir nozīmīgākie darbi, kas atstāj pozitīvu iespaidu vairāku gadu garumā. Piebildīšu, ka LAU Liepājas ceļu rajona Liepājas nodaļas pārziņā ir 920 kilometri ceļu.

- Vai piedalīsieties arī grants ceļu programmu projektos, ko izsludina gan pašvaldība ES līdzfinansētās programmas ietvaros, gan valsts, kas papildus piešķīrusi līdzekļus grants ceļu uzlabošanai?

- LAU ir tiesības veikt papildu darbus 20% apmērā no valsts kopējā deleģētā finansējuma ceļu uzturēšanai. Šobrīd esam uzvarējuši divos nelielos valsts izsludinātos iepirkumos, ceram, ka izdosies uzvarēt arī kādā pašvaldību izsludinātajā konkursā. Tas mums dotu iespēju efektīvi izmantot esošo tehnisko bāzi un cilvēkresursus. Esam saņēmuši arī jaunu jaudīgu traktortehniku, kas aprīkojama ar dažādiem agregātiem, lai ar vienu tehnikas vienību mēs varētu veikt plaša profila darbus. Jāatzīst, ka iepriekš es nebiju piekarināmo greideru atbalstītājs, bet tagad pārliecinos, ka tehnika ir laba. Pašvaldību interese par mūsu pakalpojumiem ir liela, jo pašvaldības vēlas uzlabot savu ceļu stāvokli, izmantojot tehnoloģijas, kas ir tikai specializēto uzņēmu rīcībā, piemēram, grants segu atputekļošana ar kalcija hlorīdu, kā arī melnā seguma dubultās virsmas uzklāšana.

Dubultās virsmas apstrāDe vai tā saucamā melnā sega ir labs risinājums Latvijas grants ceļiem - ceļš vairs neput, tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, nav nepieciešams veikt greiderēšanu un tiek pagarināta ceļa ilgtspēja / Publicitātes foto

- Atgriežoties pie kopējā ceļu stāvokļa - vai pēdējos gados tas uzlabojas? Vismaz tā gribas domāt, jo redzam, ka galvenie autoceļi tiek rekonstruēti.

- Nevar teikt, ka kopējais vidējais ceļu stāvoklis būtiski uzlabojas, taču uzlabojumi nenoliedzami ir. Tiek realizēti lielāki un mazāki projekti, kas situāciju uzlabo. Piemēram, valsts un ES finansējums ir nonācis līdz Liepājas pusei - Rīgas šoseja jeb A9 ir rekonstrukcijas procesā.

Kā pozitīvs piemērs jāpiemin Kuldīgas - Skrundas ceļa posms starp Rudbāržiem un Skrundu, kas bija ļoti sliktā stāvoklī, bet šobrīd ar salīdzinoši zemām izmaksām ir saremontēts. Pēdējos gados ceļu rekonstrukcija nereti norit ar ES līdzfinansējumu, turklāt atbilstoši ES prasībām - ceļš tiek pilnībā pārbūvēts, sākot no pašiem pamatiem. Man gan šķiet, ka ne visās situācijās ceļa pamats ir tik slikts, lai to taisītu no jauna - iespējams, ka dažkārt pietiktu ar asfaltbetona seguma atjaunošanu. Šāda pieeja izmantota arī pieminētajā Rudbāržu - Skrundas posmā. Tā ir salīdzinoši lēta, bet ļoti efektīva asfaltbetona virskārtu atjaunošanas tehnoloģija. Atzīmēšu, ka ceļš no Liepājas līdz Nīcai pagaidām ir relatīvi labā stāvoklī, bet ir jāsāk domāt par asfaltbetona virskārtas atjaunošanu.

Saimniecībā mums ir arī kritiski posmi - uz A9 no Rudbāržiem līdz Liepājas rajona robežai ir posms, kurā iebrauktas dziļas rises. Ziemā šo posmu ir ļoti grūti attīrīt no sniega, jo neviena lāpsta neieņem ceļa reljefu. Arī tad, kad līst lietus, rises ir pilnas ar ūdeni, radot akvaplanēšanas efektu, kas apdraud braucēja drošību. Arī sausā laikā jāuzmanās, lai automašīnu nesanes.

- Visai sliktā stāvoklī bija arī ceļš Liepāja - Klaipēda. Vai ir gaidāmi rekonstrukcijas darbi?

- Jā, vairāki posmi jau ir rekonstruēti, citi šobrīd ir darbu procesā. Braukšanas kvalitāte uz šā autoceļa pakāpeniski tiek uzlabota.

- Ziema bija salīdzinoši silta, vienīgi pēdējās nedēļās pieturējās sals. Vai ir izdevies ieekonomēt naudu?

- Daudziem ir sajūta, ka līdz ar salīdzinoši silto ziemu un nelielajiem nokrišņiem uzturētājiem būs izdevies ieekonomēt līdzekļus, lai vasaras darbiem atliktu vairāk. Patiesībā situācijās, kad temperatūras svārstības ir ap nulli, ceļi ir jākaisa biežāk nekā pastāvīga sala apstākļos, jo šādos laikapstākļos veidojas autovadītājiem tik bīstamais melnais ledus.

- MK noteikumi nosaka ļoti augstu izmantojamo materiālu kvalitāti, kas daudzos gadījumos nozīmē, ka ceļu remontiem nedrīkst izmantot vietējos materiālus, bet gan tie jāimportē. Cik pamatotas ir šādas prasības?

- Izmantojamo materiālu specifikācijas ir izstrādātas atbilstoši ceļa nozīmei un satiksmes intensitātei, un nav atdalītas prasības būvniecības un uzturēšanas darbiem, un līdz ar to varu piekrist, ka daudzos gadījumos uzliktais specifikācijas standarts ir augsts. Es saprotu, ka ir vietas, kur tiešām nav prātīgi izmantot tuvumā esošā karjera materiālus, bet daudzos gadījumos tas būtu attaisnojami, kaut arī materiāls kādā rādītāja ir par kapeiciņu zemāks, nekā paredzēts specifikācijā. Visi ceļi savulaik ir būvēti un uzturēti, izmantojot tikai vietējos materiālus - neviens taču padomju laikos neiedomājās vest šķembas no Zviedrijas uz Liepāju. Gan Liepājā, gan Kuldīgā ir savi karjeri, ko droši varētu izmantot ceļu būvei un remontam, turklāt mūsu rīcībā ir arī grants drupinātāji. Iespējams, būtu jāapsver iespēja atkāpties no pārāk augstiem standartiem un būvēt lētāk, kas nebūt nenozīmē, ka rezultāts būs daudz sliktāks. Manuprāt, ar mazākiem finanšu resursiem būtu iespējams izdarīt daudz vairāk.

- Vai Liepājas pusē ceļi no pagājušās vasaras un rudens lielajām lietavām necieta?

- Visi tikai runāja par Latgales ceļu izmirkšanu un slēgšanu, bet es vēlos uzsvērt, ka šeit situācija nebija labāka - mums nebija konkrētu dienu, kad nokrita liels apjoms nokrišņu, bet kopumā vairāku mēnešu garumā lija un nokrišņu apjoms bija ievērojams, kas pašsaprotami burtiski izmērcēja ceļus. Lietavu rezultātā radās nomaļu noslīdējumi, tostarp uz A9 ceļa. Vienubrīd šķita, ka nāksies slēgt ceļu, jo lietus lija ilgi un pamatīgi, nedodot iespēju atjaunot izskalotās caurtekas. Izskaloja arī Ventspils ceļu, nemaz nerunājot par mazajiem ceļiem, uz kuriem nereti vienkārši stāvēja ūdens pāri visai brauktuvei. Izskalojumi bija vietās, kas pārdzīvojušas visādus laika apstākļus, bet pagājušajā gadā tomēr neizturēja. Bija viens ļoti interesants piemērs - meklējot izskalojuma cēloni, sākotnēji bija bažas, ka nav izturējusi caurteka, bet izrādījās, ka vainojami bebru uzcelti dambji gandrīz kilometru no konkrētās vietas. Tā iemesla dēļ, ka ūdens līmenis nekritās, dažās vietās novērst bojājumus izdevās tikai pēc mēnešiem diviem. Daudziem varbūt šķita, ka mēs kavējamies ar noslīdējuma remontu, bet nesaprot, ka, kamēr grāvī stāv ūdens, grunti bērt uz nomales ir bezjēdzīgi - vispirms ir jāatrod cēlonis un jāsakārto grāvja apakšējā daļa, jānodrošina ūdens noteces iespējas un tikai tad var aizbērt bedri.

- Vai lietavu seku likvidēšanai saņēmāt papildu finansējumu, kā tas bija Latgalē?

- Izdarījām visu pašu spēkiem esošā finansējuma ietvaros, bet tas tiešām prasīja lielu darbu. Lietavas parādīja vietas, kur ūdens atvades sistēma nav pietiekami efektīva, lai tiktu galā ar lieliem nokrišņiem. Arī ikdienā meistari un darba vadītāji veic ceļu apsekošanu un konstatē problemātiskās vietas. Līdz ko būs grāvju rakšanai piemēroti laika apstākļi, prioritārā secībā uzsāksim darbus, vienlaikus domājot, lai pietiktu naudas arī citiem neatliekamiem darbiem.

- Ceļinieku profesija nav viegla, bet tajā pašā laikā kadru mainība šajā nozarē ir ļoti zema. Vai jums izdodas piesaistīt jaunos speciālistus, nodrošinot loģisku paaudžu nomaiņas procesu?

- LAU strādājošais ir sociāli labi aizsargāts - par mums tiek maksāti visi valsts likumdošanā paredzētie nodokļi, kas garantē valsts sociālo aizsardzību, tāpat arī ir vairākas papildu lietas, ko uzņēmums saviem darbiniekiem nodrošina no savas puses, piemēram, apdrošināšanu, papildu atvaļinājuma dienas un tamlīdzīgi. Tiesa, privātajās kompānijās mūsu nozarē algas nereti ir konkurētspējīgākas. Parastam cilvēkam jau ir grūti ilgtermiņā sarēķināt, ka beigu beigās nekāds lielais vinnētājs viņš nebūs, jo nereti privātajās kompānijās darbinieki tiek pieņemti darbā tikai uz sezonas laiku. Kopumā varu teikt, ka spējam piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas strādājošos, lai nodrošinātu uzņēmuma veiktspēju.

- Cik daudz vairāk naudas vajadzētu, lai varētu veikt visus nepieciešamos ikdienas uzturēšanas darbus?

- Kopumā ir aprēķināts, ka ceļu remontu deficīts ir vairāki miljardi eiro - tas nevienam nav noslēpums. Mums šajā situācijā par to nav jāžēlojas, bet jānodrošina, lai ceļi būtu caurbraucami, lai braukšanas apstākļi pa tiem būtu iespējami labāki, jo ceļu lietotājiem ir svarīgi, kādā stāvoklī ir konkrētais ceļš, pa kuru viņš ikdienā pārvietojas. No avārijas bedrītēm pavisam izvairīties nav iespējams, jo, piemēram, šobrīd, kad laika apstākļi iet caur nulles temperatūru, notiek atkārtota sasalšana un atlaišanās, bedrītes asfaltbetonā var rasties stundas laikā. Avārijas bedres nekavējoties labojam visu gadu. Nav paredzams, cik lielā apmērā būs nokrišņi un kā tie ietekmēs konkrēto ceļu. Piemēram, pagājušajā rudenī, kad ceļi bija pārmitrināti un zaudēja savu nestspēju, kā arī radās izskalojumi, caurteku bojājumi un citas lietas, kas iepriekš nav paredzamas.

- Attiecībā par avārijas bedrīšu remontu sabiedrībā un medijos ne reizi vien ir diskutēts, ka ceļinieki veic nekvalitatīvu bedrīšu remontu, un asfaltbetona ieklāšanu slapjā bedrē uzskata par līdzekļu nepamatotu tērēšanu. Ko par to saka ceļinieki - vai tas ir pietiekami efektīvs bedrīšu remonts?

- Aukstā asfaltbetona ieklāšana arī slapjā laikā, ja gaisa temperatūra ir pozitīva, ir pietiekami efektīvs bedrīšu remonta veids. Galvenais uzdevums ir satiksmes drošība - novērst iespējamas avārijas situācijas veidošanos, kas arī tiek izdarīts. Labāk, protams, ir šos darbus veikt sausā un saulainā laikā, bet ir situācijas, kad tas ir jādara nekavējoties, tāpēc arī mitrā laikā šos remontdarbus var veikt. Piebildīšu, ka vietās, kur veidojas avārijas bedres, asfaltbetons jau ir sabrucis - saplaisājis, kas nozīmē, ka tajā iekļūst ūdens, sasalstot tas izplešas un saplēš asfaltbetona segu. Kopā tā vairs neturas, un satiksmes intensitātē pat no mazītiņas bedrītes dažu stundu laikā var izveidoties ļoti liela bedre. Aukstā asfaltbetona sastāvā ir liels daudzums bitumena, kas ir ļoti amorfa viela, tātad tai piemīt spēja saplūst ar apkārtesošo materiālu, aizpildot visas poras un plaisas. Ja sākotnēji pēc bedres remonta ir tāds kā pacēlums, tad ar laiku tas nosēžas - bitumens saglabā savas amorfās un salipšanas īpašības neierobežoti ilgu laiku. Tas nozīmē, ka ziemā ielikts aukstais asfaltbetons siltā laikā iegūs vēl labākas īpašības un pildīs tam paredzēto funkciju.

- Varbūt tas būtu vairāk jautājums politiķiem, bet tomēr vēlos dzirdēt jūsu kā ceļinieka viedokli: kas, jūsuprāt, ir traucējošais faktors, kas neļauj beidzot ieviest kārtību uz Latvijas ceļiem?

- Latvijas ceļiem ir vairāki saimnieki, manuprāt, visiem kopā ir jārada vienota Latvijas ceļu sakārtošanas un attīstības stratēģija.