Gunārs Ansiņš: Veidojam pilsētu, kur cilvēki jūtas laimīgi
 
©Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Intervija ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu.

- Liepāja nenoliedzami ir viena no tām pilsētām, ko droši var nosaukt par ražošanas pilsētu. Neraugoties uz Liepājas metalurga slēgšanu, pilsēta saglabā vadošo lomu Latvijā, neskaitot Rīgu, pēc saražoto preču daudzuma. Kādas pašlaik ir pilsētas attīstības tendences?

- Rezultāti ir ar pieaugošu tendenci - dati liecina, ka 2017. gadā Liepājā ir saražotas preces 271,1 miljona eiro vērtībā, kas ir 4% no Latvijas kopapjoma. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugums ir par 53,1 miljonu eiro jeb 24,4%. Vēl vairāk priecē, ka 77% no saražotā ir eksports - tas nozīmē, ka Liepājas uzņēmumi ir spējuši atrast un sabalansēt ārējos tirgus - vairs nepastāv divu trīs ārvalstu tirgu dominance, bet perimetrs ir kļuvis plašāks, kas būtiski samazina riskus. Neskatoties uz politekonomisko situāciju, sankcijām un citām tranzīta koridora problēmām, Liepājas ostā ir panākts ievērojams kravu apjoma pieaugums. Var teikt, ka Liepājas osta ir kļuvusi par līderi Baltijas reģionā attiecībā uz graudu pārkraušanu - graudu kravas veido lielāko daļu no kopumā apstrādātajām ostas kravām. Pērn ir sasniegts otrs lielākais apgrozījums kopš ostas dibināšanas - 6,6 miljoni tonnu. Protams, mēs nevaram Liepāju kā bijušo militāro ostu salīdzināt ar vēsturiskajām komercostām - Rīgu, Klaipēdu vai Ventspili, taču, ņemot vērā, ka 1992. gadā Liepājas ostā vispār nepastāvēja kravu pārvadājumi, kā arī vairs nenotiek Metalurga produkcijas kravu pārvadājumi, pieaugums ir ļoti ievērojams.

- Vai tiek saglabātas esošās industrijas, vai arī ienāk pilnīgi jaunas nozares?

- Gan, gan - sava vieta ir jau tradicionālajām nozarēm, tajā skaitā metālapstrādei un tekstilrūpniecībai, sava jaunām iniciatīvām. Diezin vai pirms gadiem desmit kādam ienāca prātā, ka šeit ražos mitrās salvetes un mazuļu autiņbiksītes, ko sekmīgi realizē kompānija Icotton. Uzņēmums savu darbību uzsāka nelielā ražotnē bijušajā Laumas teritorijā, bet tagad jau ir uzbūvējuši pilnīgi jaunu ražotni un turpina paplašināšanos.

Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Arī zviedru kompānija Trelleborg paplašina ražošanu Liepājā - pirms dažiem gadiem uz Liepāju šī kompānija pārcēla vienu Dānijā dislocētu ražotni, bet tagad pārceļ otru. Ražošana daļēji ir datorizēta, bet nepieciešams arī roku darbs.

Attīstās arī dizaina un radošo industriju segments - Liepājā mājvietu ir atradis dizaina uzņēmums Expedit, kas visspēcīgāk sevi pieteicis Skandināvijā - šķiet, ka Latvijā viņu veikums redzams veikalos New Yorker.

Liepājā ir arī ražotne, kas izgatavo elementus šokolādes rūpniecības kompānijai Twix.

Tas liecina, ka ražošanas tradīcijas kombinācijā ar profesionālās izglītības iestādēm dod stimulu attīstīties ražošanas, loģistikas, ostas nozarēm. Vienlaikus būtiska loma ir kultūrai, sportam, izglītībai, infrastruktūrai un citiem procesiem, kas piesaista cilvēkus un liek tiem šeit justies labi.

- Savulaik pilsētai milzīgas problēmas sagādāja Liepājas metalurga slēgšana. Vai atbrīvotajiem cilvēkiem ir izdevies atrast citu darbu? Kāds šobrīd ir bezdarba līmenis pilsētā?

- Bezdarba līmenis ir nedaudz virs 6%, kas būtībā ir ļoti mazs, jo, piemēram, pie bezdarbniekiem tiek pieskaitītas arī jaunās māmiņas un grūtnieces dekrēta atvaļinājumā. Ja skatāmies tieši uz Metalurga darbiniekiem, tad redzam, ka daļa ir aizgājusi pelnītā pensijā, daļa ir integrējusies citos uzņēmumos, jo Liepājā vēl arvien ir spēcīgi attīstīta metālapstrādes rūpniecība, daļa pārcēlusies darbā uz citiem metalurģijas uzņēmumiem. Protams, starp šī brīža bezdarbniekiem ir arī bijušie Metalurga darbinieki, bet to nav daudz. Es uzskatu, ka darba vietu metālapstrādes nozarē Liepājā ir daudz, jo uzņēmēji pieprasa arvien vairāk darbinieku. Protams, jautājums ir par kompetencēm, jo Metalurgs bija specifisks un metalurģijas kompetences ne vienmēr ir atbilstošas šodienas metālapstrādes uzņēmumu vajadzībām. Šobrīd uzņēmumi izmisīgi meklē labus metinātājus, kvalificētus CNC iekārtu operatorus.

- Vai pašvaldības rīcībā ir kādi instrumenti, lai veicinātu darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanu - pieaugušo tālākizglītību vai pārkvalifikāciju?

- Pašvaldība strādā sazobē ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kas ir tieši atbildīga par darbaspēka sagatavošanu. Ir bijuši pozitīvi piemēri, kuru ietvaros kāda uzņēmuma vajadzībām tiek apmācīts zināms skaits cilvēku. Mēs varam runāt par metinātāju sagatavošanu uzņēmumam Jensen metal un nepieciešamo speciālistu sagatavošanu Lauma fabric. Būtībā mēs vairs necīnāmies par investoriem, bet gan par darbiniekiem. Tas ir novērojams visās jomās - ražošana, veselības aprūpe, izglītība un tā tālāk. Būtībā tas, kā mēs tiksim galā ar šo izaicinājumu, ir valstisks jautājums.

- Viena no pēdējos gados aktualizētajām industrijām Liepājā ir kurortoloģija. Kā sekmējas tās attīstība?

- Kurortoloģija ir viena no nozarēm, ko vēl nav izdevies attīstīt, taču mums ir pietiekami lieli resursi, lai radītu platformu investora ienākšanai - izveidotu kurortoloģijas nozares specifikai atbilstošu infrastruktūru. Šobrīd norit sarunas ar Igaunijas, Vācijas un vietējiem uzņēmējiem par iespēju attīstīt kurortoloģijas segmentu Liepājā. Iepriekš paveiktajam darbam jau ir redzami rezultāti - neliels SPA komplekss izveidots viesnīcā Promenāde, šobrīd vēl viens investors ir gatavs uzsākt vienas vēsturiskas ēkas renovāciju Graudu ielā, lai izveidotu viesnīcu.

Viss, ko pakāpeniski darām pilsētas infrastruktūras sakārtošanā un pilnveidošanā, var palīdzēt attīstīt kurortoloģijas nozari. Piemēram, koncertzāles klātbūtne pilsētā ir piesaistījusi viesmāksliniekus no vairāk nekā 60 valstīm. Redzam, ka cilvēki ierodas Liepājā laba koncerta vai labas konferences dēļ. Viesmīlības sektorā mēs esam otri stabilākie attīstības ziņā visā valstī, ja Rīgu un Jūrmalu skata kopā, jo mums ir gan piecu, gan četru zvaigžņu viesnīcas un viesu nami, kuru kapacitāte ir pietiekama, lai Liepāja klasificētos kā pilsēta, kurā iespējams organizēt lielas starptautiskas konferences un kongresus. Pagājušajā gadā Lielajā dzintarā noritēja pasaules radiologu kongress, kas pulcēja tūkstošus apmeklētāju un dalībnieku. Ir notikuši arī citi ļoti vērienīgi pasākumi.

Vienlaikus attīstām sporta infrastruktūru -18. martā blakus Olimpiskajam centram svinīgi atklāsim vieglatlētikas manēžu, notiek tehniskās dokumentācijas izstrāde tenisa halles celtniecībai, tūdaļ sāksim priekšdarbus slēgtas futbola halles būvniecībai. Tas nozīmē, ka ar pilsētā veiktajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanā mēs mēģinām piesaistīt arvien jaunus cilvēkus un industrijas.

- Vai tiek efektīvi izmantoti pieejamie dabas resursi - minerālūdens un dūņas?

- Jā, tas nav nekas jauns. Minerālūdens, kura sastāvā ir ļoti augsts broma īpatsvars, aktīvi tiek izmantot Liepājas reģionālajā slimnīcā. Pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir liels, tāpēc nākotnē pie Liepāja slimnīcas plānots paplašināt rehabilitācijas bloku. Mēs nevēlamies, lai slimnīca tiktu uzskatīta tikai par vietu, kur norit intensīva ārstniecība, bet arī par vietu, kur tiek sniegti pakalpojumi veselības nostiprināšanai un rehabilitācijai. Ļoti veiksmīgi darbojas dienas stacionārs, kas piedāvā arī kompleksas veselības pārbaudes, ietaupot cilvēka laiku un naudu.

- Pērn lidojumus uz Liepāju uzsāka airBaltic. Vai rezultāts atbilst gaidītajam?

- Sadarbība ar airBaltic ir pietiekami laba. No Liepājas pašvaldības puses ļoti atzinīgi vērtējam airBaltic lēmumu turpināt lidojumus arī ziemas sezonā, es ceru, ka sadarbība turpināsies arī nākotnē. Esam runājuši par iespēju reisus uz Liepāju realizēt katru dienu, ne tikai pārdienās, kā tas ir šobrīd. Tas nāktu par labu gan ekonomiskajā aspektā, gan tūrisma industrijai. Vienlaikus mums ir laba ziņa fakts, ka airBaltic Liepājas lidostu izmantos par jauno pilotu profesionālās apmācības bāzi.

- Šobrīd Liepājas centrs ir grūti izbraucams - norit vērienīga vecā tramvaja tilta un Lielās ielas rekonstrukcija. Kad tiks pabeigti būvdarbi?

- Mēs saprotam, ka daudziem tilta un ielas rekonstrukcija rada neērtības, taču, apzinoties, kādas priekšrocības pavērsies pēc būvdarbu pabeigšanas, ir jāpiecieš īslaicīgas neērtības. Mēs darām visu iespējamo, lai padarītu pilsētu ērtāku un pievilcīgāku. Projektu plānojam noslēgt šā gada rudenī.