Intervija ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.
- Kādu jūs redzat Ogri šodien un kādu vēlaties to redzēt rīt?
- Jau vairākus gadus īstenojam Ogres pilsētas attīstības konceptu, kas paredz to veidot kā kūrortpilsētu. Vispirms pašu ogrēniešu interesēs, jo apzināmies, ka tad, ja vietējie cilvēki šeit labi jutīsies, veidos ģimenes un kvalitatīvi atpūtīsies, ar laiku iespējams piesaistīt cilvēkus arī no citurienes. Viens no maniem uzstādījumiem sev pašam ir šāds: panākt, lai dzimstība Ogres novadā pārsniedz mirstību, kas nozīmē, ka akcents ir jaunās ģimenes - lai nāk, lai dzīvo, lai dzimst bērni, lai mācās un strādā.
Esmu bijis vairāk nekā 120 pasaules valstīs un esmu ievērojis, ka visi, pat vismazākais miestiņš un krodziņš, lepojas ar savu vēsturi. Tāpat arī šeit - nav jāmeklē nekas jauns, bet jāakcentē tas, kas reiz jau ir pastāvējis. Ja mēs kopjam senās tradīcijas, tad arī šodien viegli atrast savu piederības un identitātes sajūtu.
Tajā brīdī, ka izvirzīju savu kandidatūru pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā, Ogrē nebija nevienas peldvietas, nevienas pieejas ūdenim, kaut arī dzīvojam divu upju krastos. Manuprāt, Ogres upe un Daugava ir milzīgs resurss, kas netika pilnvērtīgi izmantots. Soli pa solim attīstot šo ideju, tika izveidota pirmā peldvieta pie Ogres vecupes. Gar Ogres upi tika izveidota promenāde, izbūvējām laipas, kas abus upes krastus savieno vietā, kur tās vēsturiski bijušas kūrorta laikā, ir izveidoti citi infrastruktūras elementi, kas upes krastus padara pieejamus un rada labas sajūtas. Projekts turpinās, un tagad Ogres upes promenāde savienosies ar Norupītes dambi, izveidojot ievērojamu pastaigu maršrutu. Vienlaikus otrā upes krastā tiek sakārtots Čakstes prospekts. Lai savienotu abus krastus, būvēsim trošu tiltu gājējiem un velosipēdistiem.
- Šeit ir arī Zilie kalni, kas, cik man zināms, pēdējos gados kļuvuši par iecienītu atpūtas vietu ar sakārtotu infrastruktūru. Kas to labiekārtošanā ir paveikts?
- Tieši tā, viens no projektiem ar tālejošiem mērķiem ir Zilo kalnu infrastruktūras izbūve. Lai īstenotu šo mērķi, kopā ar Ikšķiles pašvaldību esam izveidojuši kopīgu aģentūru Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa «Zilie kalni» attīstības aģentūra. Šādas aģentūras izveidošana mums deva iespēju veikt labiekārtošanas darbus Zilajos kalnos, kas līdz tam nebija iespējams, jo Zilie kalni daļēji atrodas Ikšķiles novada teritorijā, bet īpašuma tiesības pieder SIA Rīgas meži. Līdz ar to izveidojās tāds trīsstūris, kura ietvaros visiem it kā bija vēlēšanās kaut ko darīt, bet īsti nevarēja neko uzsākt. Sadarbība ar Ikšķiles novada pašvaldību ir izveidojusies ļoti produktīva - ar novada mēru Induli Trapiņu atradām kopēju valodu, un lietas sāka virzīties uz labo pusi. Ar laiku Zilo kalnu sakārtošanai savu finansiālo atbalstu sāka sniegt SIA Rīgas meži.
Zilajos kalnos ir izveidota apgaismota trase, ko ziemā izmanto slēpotāji, bet vasarā aktuāli ir celiņi riteņbraucējiem, skrējējiem un vienkāršas pastaigas cienītājiem. Apgaismojums iekārtots arī pievadceliņiem un bērnu laukumā. Ir sakopta bijušā Dubkalnu karjera pieguļošā teritorija, bijušās nobērtnes vietā tagad ir ceļš, izveidotas taciņas, uzliktas norādes, uzbūvētas kāpnes un skatu tornis, radīti sporta laukumi pludmales volejbolam un futbolam.
Atsevišķās vietās iekārtotas arī piknika vietas. Realizējot projektu, paturam prātā, ka Zilie kalni ir Natura 2000 dabas parka teritorija, tāpēc jebkuri infrastruktūras uzlabojumi jāveic saskaņā ar dabas parkam noteiktajiem ierobežojumiem.
- Vai ogrēnieši aktīvi izmanto radīto aktīvās atpūtas infrastruktūru?
- Ļoti aktīvi. Zinu, ka ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī rīdzinieki ir bieži viesi Ogres Zilajos kalnos, jo tas ir tuvākais ērti pieejamais mežs Pierīgā ar sakārtotu infrastruktūru. Īpaši tagad, kad ir sniegs, slēpotāju ik dienu ir daudz. Atvērta arī slēpju noma, kas dod iespēju uzkāpt uz slēpēm arī tiem, kuriem savu slēpju nav. Runājot par vasaras periodu, jāpiebilst, ka vēlamies Zilajos kalnos atvērt arī velonomu, tāpēc gaidām kādu uzņēmīgu cilvēku, kurš vēlas attīstīt brīvo mazā biznesa nišu.
- Klausoties iepriekš teiktajā, rodas sajūta, ka Ogre vairāk ir vieta, kur dzīvot un atpūsties, nevis veidot biznesu un strādāt. Vai šī sajūta atbilst realitātei?
- Tas ir stereotips un mīts, ko bieži vien reproducē arī vietējie iedzīvotāji. Ogre nebūt nav «guļamrajons», jo tuvākos novadus - Ikšķili, Lielvārdi, Ķegumu un citus - apsteidz rādītājos, kas saistīti ar darba vietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Pēdējie dati liecina, ka uz darbu citā pilsētā, pamatā tā ir Rīga, no Ogres brauc 28% no kopējo darbspējīgo iedzīvotāju skaita.
Patlaban attīstības stadijā ir Pārogres industriālais parks, kurā paredzētas vēl 120 jaunas darba vietas.
- Jau daudzus gadus tiek runāts par tuneļu būvniecību zem dzelzceļa. Vai beidzot ir skaidrība?
- Pagājušajā gadā Nacionālā apvienība sadarbībā ar ZZS ir panākusi vienošanos par tuneļu būvniecību, tāpēc Ogrei šis gads būs savā ziņā vēsturisks - viens tunelis paredzēts gan autotransportam, gan gājējiem, bet Mālkalnes prospektu un Skolas ielu savienos gājēju tunelis, un iedzīvotājiem nebūs jāšķērso bīstamā pāreja. Kopējās būvniecības izmaksas ir 10 miljoni eiro, ko solidāri sedz valsts un pašvaldība. Esam paredzējuši, ka jau šogad sāksies tuneļu būvniecība. Tuneļi ir absolūta nepieciešamība, jo gadā mēs uz sliedēm zaudējam vismaz vienu dzīvību, kā arī braucējiem stāvēšana pie pārbrauktuves rada laika patēriņu.
Piebildīšu, ka gājēju un veloceliņu izbūvei pēdējos trīs gados ik gadu tiek investēti 350 tūkstoši eiro, jo apzināmies, ka gājēju un veloceliņu tīklam ir jābūt saslēgtam vienotā loģiskā sistēmā - nedrīkst būt tā, ka bērnam, ejot uz skolu, pēkšņi celiņš beidzas. Mēs domājam ne tikai par tiem, kuri dzīvo pilsētas centrā, bet arī tiem, kuri mīt no pilsētas attālākajos dzīvojamajos rajonos. Papildus tam aizpagājušajā gadā divu kilometru garumā ar velo un gājēju celiņu savienojām arī Ciemupi.
- Ogres novads ir viens no lielākajiem Latvijas novadiem. Vai tas ir pluss vai mīnuss?
- Esam pašpietiekams novads, kaut arī ģeogrāfiski novada centrs nav vienādi izdevīgā vietā visiem novada iedzīvotājiem - vistālāk, 70 km no novada centra atrodas Mazozolu pagasts. Astoņos novada pagastos ir ievērojams iedzīvotāju skaita kritums. Šis fakts vēlreiz liek domāt par investīciju nepieciešamību lauku teritorijās, bet investīcijām ir jābūt sabalansētām - tām jāiet roku rokā no valsts, pašvaldības un privātuzņēmēju puses.
No savas puses cīnāmies, lai katru pagastu savienotu ceļi ar asfalta segumu. Tas veicinātu arī jauno ģimeņu ienākšanu lauku teritorijās, jo sabiedrībā novērojama pozitīva tendence - cilvēki vēlas dzīvot laukos, bet tos attur vai nu attālums, vai ceļu tīkla stāvoklis. Tā kā Ogres novada lauku teritorijas ir salīdzinoši tuvu Rīgai, pie sakārtota ceļu tīkla cilvēkiem nebūtu problēmu braukt uz darbu pilsētā - gan Rīgā, gan Ogrē. Sarunās ar Satiksmes ministriju jau esam panākuši, ka gan līdz Meņģelei, gan Krapei turpmāk varēs nokļūt pa cietā seguma ceļu. Atliek vēl Laubere, kur nepieciešams asfaltēt 9 km posmu - to panākt varētu būt ilgstošāks process.
- Vai sabalansētas trīspusējas investīcijas ir tikai ideja, vai arī jūsu stāstam jau ir kāds reāls pamatojums?
- Tie nav vārdi, bet process, kas pamazām īstenojas. Viens no piemēriem ir Meņģele - arī šajā pagastā ir iedzīvotāju skaita kritums, bet esam nolēmuši kopējiem spēkiem šo vietu attīstīt. Viens no stūrakmeņiem attīstības projektiem ir skaistā Ogres upes ieleja, kuru, apaudzējot ar sakārtotu ceļu infrastruktūru, tūrisma un viesmīlības objektiem, iespējams izveidot par iecienītu tūrisma un atpūtas reģionu. Šo mērķu dēļ esam tikušies ar pieguļošā Ērgļu novada pašvaldību, lai kopā meklētu iespējas piesaistīt ES projektu un citu finanšu avotu naudu. Esam iecerējuši pār Ogres upi uzbūvēt trošu tiltu, savienojot divus pagastus, kas paver plašas iespējas veidot pārgājienu maršrutus, trekinga trases un tamlīdzīgi. Savukārt vecajā Meņģeles pienotavā privātais investors plāno attīstīt viesu māju, restorānu, makšķerēšanas vietas privātajā ūdenskrātuvē. Piebildīšu, ka pirmais solis jau ir sperts - uz Meņģeles un Taurupes pagastu robežas ir uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Ogres upes ieleju. Redzam, ka katru dienu torni apmeklē daudz cilvēku. Arī Ziedoņa muzejs plāno izmantot savulaik Ziedoņa radīto bērzu birzi skolēnu tematiskajām ekskursijām par Sudrabu Edžus, kas ir mūsu novadnieks, Dullo Dauku. Vienlaikus mūsu plānos ietilpst izveidot kārtīgu Dullā Daukas muzeju Meņģeles Krievskolā, kur savulaik mācījies Sudrabu Edžus, bet viņa tēvs strādājis par skolotāju. Ja ir saistoši objekti, rodas arī cilvēku aprite, kas savukārt veicina mazā biznesa jeb pakalpojumu sniedzēju aktivitātes. Apkārtnes iedzīvotājos ir vērojama interese - jau tiek kalti plāni, ko varētu piedāvāt atbraucējiem.
Piebildīšu, ka par mūsu novada mērķiem vienmērīgai attīstībai liecina fakts, ka esam saglabājuši visas pagastu vidusskolas, jo apzināmies - ja nav skolas, tad nav arī pagasta. Skolas mums ir, un pagasti arī pastāvēs!
