Svētdiena, 25.februāris
Reģionos | 24.janvāris, 14:30
Zane Puķe

Penkule – aktīvs un tradīcijām bagāts pagasts

Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas lauku pagastiem, kuri sūkstās par nabadzību, cilvēku atsvešināšanos, skolu slēgšanu un daudzām citām negācijām, penkulnieki uzskata, ka dzīvo pasaules centrā – pagasts attīstās visās jomās, par ko liecina gan skolēnu skaita pieaugums vietējā pamatskolā, gan sportiski aktīvā dzīve, gan kultūras nams ar lieliskām ballēm, savu teātri un citām sabiedriskām aktivitātēm.

Vecāki izvēlas Penkules pamatskolu

Penkules pamatskolā beidzamo gadu laikā skolēnu skaits pieaug, šogad sasniedzot teju 100 audzēkņu. Vienlaikus skolas paspārnē ir pirmsskolas iestāde bērniem vecumā no trīs līdz sešiem gadiem. Ik rītu skolas autobuss uz Penkuli atved bērnus arī no tuvējiem pagastiem: Bēnes, Kroņauces, Bukaišiem, Naudītes un Apguldes. Skolas direktore Dace Melbārde skaidro: «Vecāki izvēlas Penkules skolu, jo mūsu skola īsteno ne tikai obligātās mācību programmas, tostarp speciālās izglītības programmas bērniem ar mācīšanās vai garīgās attīstības traucējumiem, bet arī interešu izglītību. Mēs strādājam tā, lai dotu iespēju skolēniem vispusīgi attīstīties. Skola nepastāv atsevišķi no citām pagasta iestādēm - kopā ar dienas centru bibliotēku, kultūras namu un sporta centru mūsu jaunā paaudze top par aktīviem, zinošiem un darboties gribošiem cilvēkiem. Es teiktu, ka Penkules pamatvērtība ir tradīcijas - visas lietas ir sakārtotas, prognozējamas un nestāv uz vietas.»

PENKULES pamatskola atrodas tieši iepretim vecajam pagastnamam, kur siltās un mājīgās telpās izvietota bibliotēka un dienas centrs, kas bērniem kalpo par saturīgu laika pavadīšanas vietu, gaidot skolas autobusu vai iesaistoties kādā no šo iestāžu organizētajiem pasākumiem / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Skolas ikdienā liela loma ir vecākiem. Šeit nav malā stāvētāju un vērtētāju - katra lieta, kas attiecas uz bērniem un skolu, tiek veikta kopējiem spēkiem - vecāki ne tikai dežurē skolā lielajos pasākumos un iesaistās citās aktivitātēs, bet kopā ar bērniem kāpj uz skatuves un rāda, ko prot. Direktore teic, ka tas viss notiek pašsaprotami - te neviens netiek piespiests vai īpaši aicināts - tādas ir skolas tradīcijas, kas pārmantojas no paaudzes uz paaudzi.

Lasīt, mācīties un darboties

Ik pēcpusdienu pagasta bibliotēkā un dienas centrā vecajā pagastnamā, kur pērn ar Dobeles novada pašvaldības finansējumu veikti vērienīgi remontdarbi, tai skaitā izbūvēta pilnīgi jauna siltumapgādes sistēma, pulcējas desmitiem skolēnu. Bibliotēkas vadītāja Maruta Pūpola ir priecīga, ka bērniem ir vieta, kur saturīgi pavadīt brīvo laiku: šeit viņi lasa, sarunājas, spēlē dažādas galda spēles vai iesaistās radošās darbnīcās, ko organizē turpat esošais dienas centrs.

Ar lasīšanu mazie penkulnieki ir uz tu - ļoti sekmīgi pagājušajā gadā aizvadītas skaļās lasīšanas pēcpusdienas, kurās savus izvēlētos grāmatu fragmentus citiem skaļi priekšā lasīja piekto un sesto klašu audzēkņi. Šogad skaļās lasīšanas pēcpusdienas tiks aizvadītas mazāko klašu audzēkņiem. Vaicāta par bērnu izvēli, bibliotekāre atzīst: šobrīd populāras ir Grega dienasgrāmatas un Niks, bet lasa arī vecās labās pasakas.

Ik gadu grāmatu skaits bibliotēkā palielinās - pērn iegādātas 109 jaunas grāmatas, no tām 38 tieši bērnu literatūra.

Arī pieaugušie nav aizmirsuši par lasīšanu - šobrīd bibliotēkai ir ap 300 aktīvo lasītāju. Tāpat cilvēki labprāt nāk uz bibliotēku, lai iepazītos ar jaunākajiem periodikas izdevumiem.

Sākotnēji dienas centram bija sociālā atbalsta pamatfunkcija, bet pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem Penkulē ir niecīgs, tāpēc šobrīd centra aktivitātes vairāk saistās ar izglītošanos un darbošanos. Dienas centra vadītāja Monta Logina stāsta: «Mūsu organizētās radošās darbnīcas ir ļoti populāras - nedz bērni, nedz pieaugušie nav īpaši jāaicina - es pat teiktu, ka viņi paši iniciē pasākumu norisi. Piemēram, liela interese ir par zīmēšanas nodarbībām, pirms Ziemassvētkiem visi kopā gatavojām Adventes vainagus, labprāt cilvēki nāk arī uz izglītojošiem semināriem un lekcijām. No vienas puses, tā ir iespēja iegūt jaunas prasmes un zināšanas, no otras puses, tā ir iespēja satikties un būt kopā ar citiem pagasta ļaudīm.

Vieta, kur dzimis skijorings

Cik nu tur patiesības, cik ne, bet penkulnieki paši uzskata, ka tieši Penkulē ir radies skijorings - ar koka slēpēm aiz motocikla pirmie braukuši šā pagasta iedzīvotāji. Lai kā tas arī būtu, taču sportiskās tradīcijas Penkulē ir ļoti spēcīgas - nevar noliegt, ka laika gaitā mainās iedzīvotāju interese par kādu sporta veidu, taču vietā nāk cits, un atkal jau Penkulē visi vēlas sportot. Šobrīd ļoti populārs ir basketbols - pat 2. janvārī sporta centra zālē kopā sanāca 20 spēlētāju - kamēr vieni spēlēja, citiem nācās sēdēt malā un skatīties. Vecuma diapazons ir visai ievērojams - no sešpadsmitgadīgiem jauniešiem līdz senioriem vecumā virs 60 gadiem. Arī florbols, badmintons, krosmintons un volejbols ir iecienīti sporta veidi. Sporta centra vadītājs Staņislavs Jonkus skaidro: «Te visi cilvēki vēlas kustēties, jāteic gan, ka tikai ziemā, jo, tā kā esam lauksaimnieku reģions, jau aprīlī ķeramies pie arkliem un sportiskās aktivitātes atliekam līdz rudenim. Pasportot vakaros uz Penkuli brauc arī bēnenieki, bukaišnieki un pat dobelnieki.»

Ar novada pašvaldības atbalstu Sporta centra zāle pie skolas ir nesen izremontēta, iegādāts arī jauns inventārs. Būtiski, ka par sporta zāles apmeklējumu nedz skolēniem, nedz pieaugušajiem nav jāmaksā. Tāpat arī uz vietas ir viss nepieciešamais inventārs, sākot no badmintona raketēm, līdz florbola nūjām.

Penkulniekiem ir arī savi ikgadējie sporta svētki, kuri tradicionāli norit jūlija trešajā sestdienā.

Penkules muiža - Penkules kultūras nams

1919. gadā, kad uz īsu brīdi pie varas bija sarkanie strēlnieki, viņi rekvizēja toreizējo Kroņa muižu, kas laika gaitā mainīja apsaimniekotājus, bet vienmēr ir bijusi ēka, kas kalpo izglītojošām un sabiedriskām aktivitātēm. 1932. gadā tika pabeigta muižas piebūve un jau kā Saieta namu to atklāja toreizējais prezidents Alberts Kviesis, kurš savās tēva mājās Penkules pievārtē pavadīja atvaļinājumus un aktīvi iesaistījās arī pagasta sabiedriskajā dzīvē. Alberta Kvieša piemiņai kultūras namā plānots izveidot prezidentam veltītu ekspozīciju.

Kultūras nama direktors daudzus gadus ir Normunds Smiltnieks, kurš ne tikai administrē notikumus kultūras iestādē, bet arī vada amatierteātri, rūpējas par leļļu teātri, dejotājiem un tiem, kuri vēlas ballēties. Penkule ir atpazīstama ar daudzām lietām, tostarp kapelu festivālu Kuļmašīna, teātru festivālu Reprīze un, protams, ballēm. Normunds teic: «Pie mums izdejoties brauc arī no Rīgas un Jelgavas. Tās ir kārtīgas balles ar muzikantiem, kuri arī labprāt brauc pie mums, jo redz, ka mūsējie prot dejot un vienmēr ir svētku apģērbos. Jaunā gada naktī ballējāmies līdz pat rīta gaismai.»

Šovasar kultūras namam cieši klāt tiks būvēta estrāde - faktiski tas ir unikāls projekts, jo līdz šim nav zināms, vai vēl kādā vietā no iekštelpu skatuves var nokļūt uz brīvdabas estrādes skatuves. Līdz ar estrādes būvniecības noslēgumu penkulniekiem pavērsies vēl labākas iespējas baudīt un vērtēt, ko prot citi, un rādīt, ko iemācījušies paši.

***

Penkules pagasts

• Atrodas Dobeles novadā, Zemgales līdzenuma dienvidrietumu daļā.

• Pagasts robežojas ar Bēnes, Naudītes, Auru, Tērvetes un Bukaišu pagastiem.

• Līdz novada centram Dobelei ir 19 km, līdz blakus esošā Auces novada centram - Aucei - 18 km.

• Pagasta teritoriju austrumu - rietumu virzienā, aptuveni 17 km garumā, šķērso šoseja Auce-Jelgava.

Tā nodrošina ērtu satiksmi gan uz Jelgavu (42 km), gan uz valsts galvaspilsētu Rīgu (80 km).

• Penkules pagastā kopumā dzīvo 875 cilvēki