LAU: Mēs esam maza nodaļa, tādēļ varam reaģēt ātri un efektīvi
SMAGĀ tEhNIKA nereti vainojama, ka laukos ceļi ir grūti izbraucami, tāpēc Arnis Bolšteins aicina visus ceļa lietotājus pievērst uzmanību tam, kā un kur brauc, lai ceļiem nodarītā posta būtu pēc iespējas mazāk ©Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Intervija ar Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Jelgavas ceļu rajona Dobeles nodaļas vadītāju Arni Bolšteinu.

- Beidzot ir sākusies reāla ziema un ceļu uzturētājiem ir karstākais darba laiks. Satiksmes intensitāte ir visai ievērojama, jo daudzi ik dienu brauc uz darbu Rīgā, taču nav manīts, ka Dobeles puses ļaudis plašsaziņas līdzekļos ļoti sūdzētos par neizbraucamiem ceļiem. Kā izdevies to panākt?

- Mēs esam maza nodaļa, tāpēc varam ātri reaģēt un novērst kritiskās situācijas, turklāt mūsu darbinieki ir ne tikai profesionāļi savā jomā, bet ir gatavi strādāt tad, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, ja ir ieplānota ceļa greiderēšana piektdienā, bet līst lietus, tad greiderists iet mājās, bet nāk uz darbu svētdienā, ja ir uzspīdējusi saule un ceļš tiktāl apžuvis, lai greiderēšana dotu labu rezultātu. Sekošana laika apstākļiem un darbu veikšana īstajā brīdī ir viens no kvalitatīvas ceļu uzturēšanas priekšnosacījumiem. Ceļš ir cītīgi jāuzpasē, un to arī darām - regulāri uzraugām situāciju, kritiskākajās vietās nekavējoties veicot pasākumus braukšanas apstākļu uzlabošanai. Protams, veicam arī ziemas ceļu uzturēšanu - kaisīšanu un tīrīšanu. Tāpat pastiprināta uzmanība tiek pievērsta infrastruktūras uzturēšanai, kas ir svarīga ūdens novadīšanai no autoceļu virsmas - caurtekas, grāvji u.c.

- Cikos sākas ceļinieku ikdiena ziemas sezonā?

- Ceļus nemitīgi uzrauga ziemas dienesta dežurants. Ja ir redzams, ka braukšanas apstākļi būs apgrūtināti, plkst. 3 sākas mūsu darbdiena, apmēram plkst. 4 jau mašīnas ir uz ceļiem - tīra un kaisa, lai līdz plkst. 6 viss būtu kārtībā, jo katram valsts autoceļam noteiktās uzturēšanas klases prasības LAU ir jānodrošina, sākot no plkst. 6 rītā.

- No malas skatoties, šķiet, ka šoziem, vismaz līdz šim, būs iespējams ietaupīt līdzekļus, kas paredzēti ziemas uzturēšanai. Vai piekrītat?

- Vēlos atgādināt, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai ziemas sezonā nav atsevišķi iezīmēts finansējums, bet ir kopējs valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai atvēlēts finansējuma apjoms visam gadam. Faktiskais izlietotā finansējuma apjoms ir atkarīgs no konkrētā gada ziemas sezonas laika apstākļiem. Tas, ka ilgstoši nebija sniega, nemazināja slīdamības rašanos uz melnā seguma autoceļiem, līdz ar to ceļu kaisīšana notiek regulāri. Kad laika apstākļi grozās ap nulli, tad uz ceļiem veidojas nemanāma ledus kārtiņa un ceļi ir bieži jākaisa. Mūsu nodaļā šajā ziemas sezonā jau ir izkaisīts pusotra tūkstoša tonnu sāls - citus gadus ap šo laiku bija izkaisīta apmēram puse no šā gada apjoma. Savukārt stabili aukstā laikā ceļu uzturēšana ir lētāka, jo ceļi apžūst un nav jākaisa. Finansējuma apjomu, ko būs iespējams novirzīt, lai uzlabotu situāciju uz grants seguma ceļiem, patlaban ir grūti paredzēt. Tas būs atkarīgs no līdzekļu apjoma, kas būs pieejams pēc ziemas uzturēšanas sezonas beigām.

- Vai veicat ielu uzturēšanu arī pilsētās? Kāda kopumā ir sadarbība ar vietējām pašvaldībām?

- Ziemā veicam tranzīta ielu uzturēšanu Aucē un Dobelē. Kopumā sadarbība ir laba un pakāpeniski kļūst arvien ciešāka. To veicina jaunie noteikumi, kas paredz striktāku uzraudzību attiecībā uz izmantotajiem materiāliem, ko pašvaldības klāj uz savā pārziņā esošajiem ceļiem. Līdzko tiek pieprasīti sertifikāti, pašvaldību interese par sadarbību ar LAU nodaļām pieaug. Līdz šim novērots, ka nereti pašvaldības grants ceļu segumu remontiem izmanto materiālus, kas tam nav paredzēti, tādējādi ieguldījums nedod gaidīto rezultātu - ceļi ātri kļūst dubļaini un ir grūti uzturami.

Diemžēl mēs nevaram startēt pašvaldību izsludinātajos iepirkumos grants ceļu programmas ietvaros. Viens no iemesliem ir speciālistu trūkums, piemēram, konkursa kritērijos ir paredzēts meliorācijas inženieris, bet mūsu štatā tāda vairs nav, jo ikdienas ceļu uzturēšanas jomā tas nav nepieciešams. Lielu konkurenci rada mazās ceļu būves firmiņas, kas sola dempinga cenas. Kāds būs viņu paveiktā darba rezultāts, grūti spriest.

- Vai šovasar uz Dobeles novada ceļiem ir gaidāmas pozitīvas ziņas?

- Pirmās pozitīvās vēsmas ir, bet vēl grūti pateikt, vai viss iecerētais izdosies. Līdztekus plānotajiem vasaras darbiem apmēram 400 m garam ceļa posmam Tērvetē esam plānojuši uzklāt dubulto virsmu. Starp Tērvetes baznīcu un kapiem ir mūsu pārziņā esošs ceļš, par ko iedzīvotāji vairākkārt pauduši savu neapmierinātību, jo vasarās tur ir pietiekami intensīva satiksme, līdz ar to apkārtni klāj bieza putekļu kārta. Ar dubultās virsmas uzklāšanu šis jautājums būs atrisināts.

Mēs uzskatām, ka ne tikai ikdienas, bet arī ceļu periodiskā uzturēšana, tostarp virsmu atjaunošana, būtu jāuztic ceļu uzturētājiem, nevis jānodod būvniekiem - ja mēs veicam arī šos darbus, tad ar mērķi, lai ikdienas uzturēšana izmaksātu pēc iespējas mazāk. Tādējādi kopumā naudas ceļu uzturēšanai vajadzētu mazāk.

- Vai gadās situācijas, kad pēc būvnieku veikuma autoceļa ikdienas uzturēšanas izmaksas pieaug?

- Diemžēl viens piemērs ir, tiesa, būvnieki uzbūvēja tā, kā paredz projekts. Konkrētajā posmā ceļa nogāzes ir pārāk stāvas, līdz ar to rodas izskalojumi un tās ir grūti kopjamas. Cik man zināms, projekta realizācijas gaitā neizdevās vienoties ar blakus esošās zemes īpašnieku par sarkano līniju pārnešanu par dažiem metriem, lai grāvji sanāktu atbilstoši visiem priekšrakstiem. Rezultātā mēs cīnāmies ar sekām, kas prasa gan laiku, gan naudu.

- Ir skaidrs, ka atjaunotu ceļu vasarā uzturēt ir lētāk. Taču ziemas periodā, šķiet, nav starpības, vai tīrīt jaunu vai vecu ceļa segumu.

- Nepiekrītu, jo ziemā tīrīt salāpītu, nolietotu asfalta segumu ir ļoti sarežģīti, turklāt nav sasniedzams labs rezultāts. Lai kā arī censtos šoferi, uz savu laiku nokalpojuša ceļa seguma vienmēr paliks neliels sniega daudzums. Ļoti jāuzmanās, lai ar sniegu kopā grāvī neiestumtu nolietoto asfalta kārtu.

- Kā jūs raksturotu Dobeles nodaļu - kāda tā ir uz kopējā LAU fona? Kādas ir vietējās īpatnības?

- Dobeles nodaļas pārziņā ir 572 km valsts autoceļu. Vērtējot pēc apsaimniekošanā esošā kilometru skaita, Dobeles nodaļa ir par dažiem kilometriem lielāka par kaimiņu - Jelgavas nodaļu, taču 62% no ceļu kopgaruma ir grants ceļi. Mūsu nodaļas teritorijā nav A uzturēšanas klases ceļu, vienīgi Liepājas šosejas posms no Anneniekiem līdz 75,4 km, kur atrodas benzīntanks, kā arī pāris reģionālo ceļu ar kopgarumu 56,5 kilometri, kas ir iekļauti A 1 uzturēšanas klasē. Pārējie ceļi atbilst B un C uzturēšanas klasei.

- Tieši grants ceļi Latvijā ir viskritiskākajā situācijā, bet ziemas sezonas uzturēšanas darbi to tehnisko stāvokli neuzlabo.

- Ziemas uzturēšanas periodam kopumā ir nepieciešama aptuveni puse no kopējā gada budžeta. Autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu apjoms tiek plānots katram mēnesim atsevišķi, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, pieejamo finansējumu un vadoties no veicamo darbu prioritātēm. Patlaban uzņēmuma struktūrvienībām ir dots uzdevums sagatavot priekšlikumus, kā uzlabot situāciju nākotnē attiecībā uz grants ceļiem esošā finansējuma ietvaros. Apzinām un identificējam tos ceļa posmus, kuros ir iespējams primāri uzlabot esošo ūdens atvades komunikāciju tehnisko stāvokli un kuros ar ikdienas uzturēšanas metodēm var uzlabot autoceļa tehnisko stāvokli. Protams, ka finansējums, ko būs iespējams novirzīt šo pasākumu veikšanai, būs atkarīgs no līdzekļu apjoma, kas būs pieejams pēc ziemas uzturēšanas sezonas beigām.

Dobeles nodaļā plānojam sakārtot trīs ceļu posmus, kuros ir augsts applūšanas risks - faktiski šajās vietās ceļš ir zemāks nekā blakus esošie lauki. Ja šie darbi tiks apstiprināti, tad tos šovasar paveiksim. Iepriekšējā vasarā līdzekļu vasaras ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai palika maz, taču nomainījām avārijas stāvoklī esošās caurtekas. Tāpat pašu spēkiem atjaunojām tilta margas Krimūnu ciemā, ko vietējie iedzīvotāji uztvēra ar lielu pateicību.

- Vai jums kā ceļu uzturētājiem ir novērojumi - kas acīmredzami pasliktina situāciju uz ceļiem, bet būtībā ir viegli atrisināms?

- Būtisku uzturēšanas finansējuma daļu tērējam nomaļu piebēršanai, salauzto ceļa zīmju atjaunošanai, atkritumu savākšanai un citām lietām. Manuprāt, tas ir saistīts ar braukšanas kultūru - mūsu ceļi nav tik šauri, lai viens smagās automašīnas ritenis būtu jālaiž pa ceļa nomali. Tā braucot tiek izdangāta ceļmala un nodrūp arī asfaltbetona seguma malas. Traktori un cita smagā tehnika bojā iebrauktuves un jau pieminētās ceļu nomales - reizēm traktori burtiski uzar izveidotās nobrauktuves un paši vēlāk sūdzas, ka viss ir izdangāts. Teorētiski nomaļu uzbēršana jāveic reizi trīs gados, bet realitātē mums to nākas darīt divas reizes gadā. Tāpat arī smagie traktori pa nule kā planēto ceļu brauc lielā ātrumā, tādējādi izsitot bedres tikko nolīdzinātajā ceļā. Ir saprotams, ka lauksaimniekiem ir jāstrādā un tā ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības nozare, taču arī lauksaimniekiem vajadzētu rūpīgāk padomāt, kā viņi izturas pret koplietošanas ceļiem, pa kuriem pārvietojas arī vieglais transports. Visu var izdarīt, arī saudzējot ceļus.

Mēs ļoti ceram, ka mainīsies arī ceļa lietotāju attieksme - neviens neko nelauzīs, neizdangās un cienīs viens otra darbu. Gribas, lai katrs pats padomā, kā ar savu attieksmi un ieguldījumu var veicināt ceļu stāvokļa uzlabošanos.



 
Komentāri Skatīt