Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Latvijas autoceļu kvalitāte uzlabojas

IEPRIECINOŠI REZULTĀTI. VAS Latvijas valsts ceļi Ražošanas pārvaldes direktors Gints Albertiņš (no kreisās) un Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange ir iepriecināti, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars Latvijā. Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012. gadā © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Neskatoties uz satiksmes intensitātes palielināšanos uz Latvijas autoceļiem, to kvalitāte beidzamo gadu laikā ir uzlabojusies, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīcībā esošā informācija.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atzina, ka tik intensīva satiksme uz Latvijas ceļiem, kāda tā bija pērn, nekad nav bijusi. Pagājušajā gadā diennaktī pa autoceļiem pārvietojās vidēji 5985 automašīnas, bet 2011. gadā - 4644, kas ir gandrīz par pusotru tūkstoti mazāk nekā 2017. gadā. Tajā pašā laikā valsts autoceļu kvalitāte beidzamo piecu gadu laikā uzlabojas - mazāk veidojas avārijas bedres un līdz ar to arī nepieciešamība tās lāpīt.

Aizvadīts sarežģīts gads

Nepastāvīgie laika apstākļi pagājušajā gadā radīja raizes ne tikai lauksaimniekiem un mežiniekiem, bet arī autoceļu uzturētājiem. «Pērn vispār neiestājās ziemai raksturīgi laika apstākļi, kas ļoti apgrūtināja grants ceļu uzturēšanu. Reizēm naktīs gaisa temperatūra bija zem nulles, un tad tika veikta preventīvā asfaltēto ceļu kaisīšana, bet pamatā bija šķīdonis,» uzsvēra LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. Pērn augustā plūdos tika bojāti 134 vietējās nozīmes ceļi, 22 reģionālie ceļi un pieci valsts galvenie autoceļi. Plūdu seku likvidācijai tika piešķirti 1,345 miljoni eiro, un plūdu seku likvidācija tika veikta maksimāli ātri, tikko to ļāva laika apstākļi. Likvidējot plūdu sekas, atjaunots autoceļu grants segums, konstruktīvie elementi, iesēdumi, kopumā iestrādājot 12 464 kubikmetrus grants un smilts. Tāpat nomainītas 59 caurtekas, nomainīti 220 metri drošības barjeru, likvidēti izskalojumi uzbērumos 5546 kubikmetru apjomā un aizbērti izskalojumi 8022 kubikmetru apjomā. Vakar tika atjaunota arī satiksme kopš janvāra sākuma slēgtajā reģionālā autoceļa Koknese-Ērgļi posmā pie Ērgļiem.

Valsts autoceļu uzturēšanai pagājušajā gadā kopumā izlietots 65,1 miljons eiro, tajā skaitā 32,3 miljoni par vasarā veiktajiem darbiem, bet 32,8 miljoni - par ziemas mēnešos padarīto.

Valsts autoceļiem vairāk naudas

Valsts autoceļu sakārtošanai šogad būs pieejami 307 miljoni eiro, no kuriem 124 miljoni būs ES fondu finansējums, bet 183 miljoni eiro - valsts budžeta līdzekļi. Kopumā šogad valsts autoceļiem būs pieejami par 37 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Finansējums ļaus veikt remontdarbus 1200 kilometros valsts autoceļu, tajā skaitā 904 kilometros plānoti kapitālieguldījumi. Šogad lielākie būvdarbi notiks uz Jēkabpils-Terehovas ceļa, Liepājas-Rucavas ceļa, Vidzemes šosejas utt.

Satiksmes drošības uzlabošanai šogad turpināsies akustisko ribjoslu ierīkošana. Pirmās šādas joslas jau tika ierīkotas uz šosejas Tīnūži-Koknese 2016. gada beigās. Pēc to ierīkošanas 2017. gadā attiecīgajos posmos uz pusi samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaits.

Šogad plānots apsvērt iespēju uz Tallinas šosejas ieviest «2+1» joslu principu, kas ļaus noteiktā ceļa posmā vienā virzienā izveidot divas joslas, pretējā virzienā - vienu. Tāpat tiks arī izvērtēts, vai melno punktu vietas ir pietiekami aprīkotas ar brīdinājuma zīmēm un citiem drošību pastiprinošiem elementiem.

Nākamgad no ES fondiem valsts autoceļu vajadzībām Latvija varēs izmatot 78,2 miljonus eiro, bet 2020. gadā ES fondu finansējums ceļiem vairs nav paredzēts.

Satiksmes intensitāte palielinās

Apsekojot 20 208 kilometrus valsts autoceļu, LVC secināja, ka kopumā palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu. Ja salīdzina ar 2012. gadu, kad labā, ļoti labā tehniskā stāvoklī bija vien 35%, tad uzlabojums ir ļoti būtisks.

A. Lācis arī norādīja, ka par ceļu stāvokļa uzlabošanos liecina veiktie avārijas bedrīšu remonti. Pērn bedrīšu remonti veikti 336 000 kvadrātmetru platībā, bet pirms desmit gadiem, 2007. gadā, bedrīšu remonti tika veikti 771 000 kvadrātmetru platībā.

Vienlaikus uz Latvijas autoceļiem palielinās satiksmes intensitāte. Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas (A7) - 12 240 automašīnu diennaktī, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte, A5) - 11 891, un uz Jelgavas šosejas (A8) - 11 585 automašīnas diennaktī.