Diemžēl ziema ar bargu salu un kuplu sniegu Latvijā kļūst aizvien retāka parādība un par sniegotām, sala bagātām gada nogalēm tagad varam tikai atcerēties.
Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks portālam "Port of Ventspils" klāsta: viņa atmiņā ir vairs tikai dažas ziemas, kad nācies pacīnīties ar ledus sanesumiem. "Pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs ostā bijusi tāda prakse: pavasarī, kad pa Ventu nāca ledus, ostas kapteinis izdeva īpašu rīkojumu, kurā noteica, kā izvietot kuģus, lai tos neaiznestu jūrā, kā arī deva pavēli velkoņiem būt pastāvīgā gatavībā iesaistīties situācijas risināšanā. «Manā ostas kapteiņa praksē šādu rīkojumu nācās izdot vien 1992. un 1993. gadā. Pēc tam ziemas kļuva tādas mīkstākas un tādu rīkojumu vairs nevajadzēja,» atminas Buks.
Arī Ventspils ostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis atminas, ka viņa skolas laikā - 50. gadu vidū - bija divas trīs ziemas, kad sals pāris nedēļu turējās ap mīnus 30ºC un bērniem sala dēļ nebija jāiet uz skolu. Vienā no šiem gadiem ledus iešanas laikā daba iznīcināja koka tiltu, ienesot to jūrā.
Velkoņa Ventspils kapteinis Vilis Zīlnieks stāsta, ka agrāk patiešām ziemas bijušas bargākas.
Lai arī pati osta nekad neaizsalst, stipra sala laikā reizumis veidojas ledus sanesumi, un velkoņi tad ir tie, kas palīdz radīt kuģošanai piemērotus apstākļus. Pagājušā gadsimta 90. gados un vēl šā gadsimta sākumā ledus sanesumi veidojās teju katru ziemu, taču pēdējos piecus sešus gadus tādas bargas ziemas ar lediem nav bijis.
Savulaik bijuši pat tādi gadījumi, kad vispirms ledus jāizlauž apkārt kuģim un tikai pēc tam jāatbrīvo kuģošanas ceļš. Toties pēdējos gados biežāk nekā iepriekš pie mums novēroti stipri vēji, kas saistīti ar Atlantijas okeāna cikloniem. Ja vēja stiprums sasniedz 14 m/s, kravas kuģi ostā netiek ievesti un no tās izvesti. Savukārt prāmju satiksme tiek nodrošināta teju visos laika apstākļos, un stiprā vējā tiem kuģošanā pa ostas akvatoriju palīdz velkoņi.
