Reģionos: Latgalē ceturto varu grib ielikt cietumā 23 komentāri
 
Reģionos

Latgalē ceturto varu grib ielikt cietumā

 
ARĪ TĀ NEDARA Laikraksts ir nostājies uz kara takas un piesola naudu apmaiņā pret kompromitējošu informāciju par juristi Veru Lipsku un politiķi Ināru Silicku. Septiņus numurus pēc kārtas / Ekrānšāviņš no avīzes

Laikraksta Ludzas Zeme kolektīvs drīzumā būs uzkrājis tik daudz juridisku zināšanu traumēta goda, aizskartas cieņas un amatpersonu neslavas jautājumos, ka varēs atvērt savu konsultāciju biroju. Vienlaikus trīs kriminālprocesos reģionālo laikrakstu mēģina notiesāt un tā galveno redaktori Laimu Linužu uz trim mēnešiem ielikt pārmācības iestādē.

Šādu sodu paredz Krimināllikuma 157. panta 2. daļa. Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī - apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Metodes, ar kādām laikraksts L. Linužas vadībā strādā, nokaitinājušas patiešām ļoti daudzus.

Tāds darbs

Žurnālistu darbā tiesāšanās nav nekas neparasts. Apvainoties mēdz privātpersonas, politiķi, ierēdņi, pat veselas iestādes. Tad tiek prasīts atsaukums, ko aizvainotais saņem, ja medijs patiešām pieļāvis kļūdu. Taču biežāk nesaņem. Tad aizskartā persona dodas uz tiesu, kur konflikts attiecīgi tiek izmeklēts, un tiesnesis pasaka, kam taisnība. Biežāk taisnība ir žurnālistiem, un parasti noskaidrots tas tiek civiltiesiskā kārtā kā jebkurš parasts strīds. Krimināllikums tiek iedarbināts reti, jo demokrātiskās valstīs žurnālistus un redaktorus cietumos likt nav populāri. Tiek uzskatīts, ka mūsu darbs sabiedrībai sniedz ievērojami lielāku labumu, nekā pieļautās kļūdas - kaitējumu.

PARASTI TĀ NEDARA. Demokrātiskās valstīs laikrakstu redaktorus cietumā neliek. Bet tieši to ar trim kriminālprocesiem mēģina panākt Ludzas Zemes galvenās redaktores Laimas Linužas oponenti / Publicitātes foto

Ludzas Zemes gadījums ir īpašs, jo vienlaikus no pieciem procesiem par dažādām publikācijām trīs ir rosināti tieši pēc Krimināllikuma panta, turklāt par neslavas skartiem pieteikušies visai ietekmīgu arodu pārstāvji: kriminālpolicists (publikācijas par policijas piekautu puisi), prokurore (publikācijas par saistību ar kontrabandas piesegšanu), advokāte (publikācijas par klientu ietekmēšanu un profesionālās ētikas pārkāpumiem) un pat Valsts policija. Tā pret laikrakstu vēršas civiltiesiskā kārtā, aizstāvot minētā policista apkaunoto godu. Vēl vienu civillietu pret laikrakstu rosinājis un otrajā instancē novembrī uzvarējis Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un viņa sieva.

Tāds pants

Vai redaktori L. Linužu patiešām ieliks citumā? Drīzāk ne. Kā skaidro tiesību speciālisti, procesos, kas celti pēc Krimināllikuma 157. panta 2. daļas, tiesai ir jākonstatē, ka persona apzinājusies konkrētas informācijas neatbilstību patiesībai un ir vēlējusies izplatīt cilvēkus apmelojošu informāciju. Bet ar brutālu melošanu pie mums pat dzeltenā prese nenodarbojas. (Cita lieta, ka arī patiesība reizēm var būt aizskaroša, publiskota apvainojošā formā vai pārkāpjot privātās dzīves neaizskaramību.) Tomēr šis pants ir lieliski piemērots, lai atriebtos - safabricētu lietas, vazātu savu oponentu pa policijas, prokuratūras un tiesu kabinetiem, liktu tērēties juridiskajai aizstāvībai. Turklāt darītu to, lieliski apzinoties, ka lieta pēc kāda laika tāpat tiks izbeigta noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ. Tādējādi žurnālistu var daudzveidīgi mocīt arī tad, ja viņš ir strādājis pēc labākās sirdsapziņas.

Iereģistrēta kā noziedzniece

Saistībā ar Kārsavas domes juristes un advokātes Veras Lipskas sūdzību redaktorei L. Linužai novembra sākumā uzrādīta apsūdzība, un lietas ietvaros tika ņemti pirkstu nospiedumi, siekalu paraugi ģenētiskajām pārbaudēm, viņu fotografēja policijas kartotēkai pretskatā un profilā, pat acs tīklene tika noskenēta. Šo procedūru laikā redaktore apraudājusies: «Neuzskatu sevi par vāju sievieti, bet tas tiešām bija ļoti pazemojoši!»

Konkrētajā lietā teikumi, kuru dēļ ierosināts kriminālprocess, šķiet neproporcionāli sīki, salīdzinot ar aso reakciju, ko tie izraisījuši: «Pierunā pensionāri prasīt naudu» un «Advokāte pārliecina sirmgalvi griezties tiesā un prasīt 1000 eiro kompensāciju.» Avīze kādā publikācijā bija rakstījusi par šīs pensionāres šeptēšanos ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem laikā, kad viņa strādājusi Isnaudas pagastā. Pensionāre apvainojās un iesūdzēja avīzi tiesā. Lieta noslēdzās ar mierizlīgumu - laikraksts apmaksāja saistībā ar tiesvedību saistītos izdevumus, tostarp arī advokātes V. Lipskas honorāru. Taču arī publicēja pāris rakstus, kuros pateica, ko domā par šo advokāti, kura vienlaikus ir juriste Kārsavas novada pašvaldībā. Un tad apvainojās advokāte. «Nedrīkst ar dubļiem apliet cilvēku, kas tikai veic savus profesionālos pienākumus,» tā iemeslu, kādēļ vērsusies policijā, skaidro advokāte. Pēc publikācijām laikrakstā viņai esot tikpat kā neiespējami atrast klientus. Mazā miestā katrs par katru zina visu. Turklāt publikācijas patiešām ir visai agresīvas.

Tiek arī Kārsavas mērei

Rubrikas nosaukums - Redaktorei nepieciešama palīdzība, virsraksts - Gaidām informāciju par nelikumībām un divu personu pases tipa bildītes. Viena ir advokāte V. Lipska, otra - Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. Redaktores ieskatā tieši viņa esot pret laikrakstu vērstās tiesāšanās kampaņas pasūtītāja. Lietas pret Ludzas Zemi tiekot fabricētas politisku apsvērumu dēļ un personiskas atriebības vārdā. Laikrakstam esot izdevies ietekmēt pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tas arī izklāstīts paskaidrojumos prokuratūrai. Tomēr neparasti, ka lasītājiem apmaiņā pret jebkādu kompromitējošu informāciju par šīm abām personām tiek apsolīta nauda. No simts eiro uz augšu. Un nav svarīgi, kādā laika posmā vai jomā kompromitējošie pārkāpumi notikuši. L. Linuža ir nostājusies uz kara takas un lieto visai diskutablas metodes. Naudas piedāvājums publicēts septiņus numurus pēc kārtas. I. Silicka to visu izlasījusi, saskaitījusi un arī apvainojusies, jo nesaprot, kāds viņai ar to visu sakars: «Man labāks ir slikts miers nekā labs karš. Kāpēc viņa man ir piešuvusies, es nesaprotu. Jūtos bezspēcīga!» Priekšsēdētāja vērsusies pēc padoma Latvijas Pašvaldību savienībā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Uzrakstījusi, ka par viņu avīzē publicēti pilnīgi meli. Taču neviena ministrija nedrīkst diktēt medijiem, ko un kā rakstīt, tāpat kā nevar izsniegt universālu recepti labākai sadzīvošanai.

Ar Ludzas Zemi acīmredzot sadzīvot nav vienkārši. Tātad neatliek nekas cits, kā iet likumīgo, bet visus apgrūtinošo ceļu un tiesāties. Vai tas uzlabo laikraksta saturu? Kā no kuras puses skatās. Vismaz redaktore pati atzīst: «Viņiem lielā mērā jau izdevies mums aizvērt muti.» Un tas ir apdraudējums vārda brīvībai.

Komentāri [23]
#
jaapvienojas 6.janvāris 2018 13:15 atbildēt
Žurnālistu pienākums ir cīnīties par vārda un preses brīvību. Tas taču ir sabiedrības labā. Kurš gan cits atmaskos nelikumības? Nedrikst sabiedrība pieļaut redaktoru vajāšanu.
 
#
otto 28.decembris 2017 21:14 atbildēt
Līdz šim lasītie nav komentāri, bet grafomāna murgi...
 
#
Zini, izmanto un aizsargā savas LIKUMĪGĀS TIESĪBAS! 28.decembris 2017 11:50 atbildēt
Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

7. pants. Nepublicējamā informācija

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums.

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

AIZLIEGTS publicēt pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas.

AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

AIZLIEGTS publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

AIZLIEGTS publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.

V nodaļa
Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

27. pants. Atbildības pamati

Par šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana

Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

===========

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! 28.decembris 2017 11:49 atbildēt
LR “Krimināllikums”

XIV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

144.pants. Korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšana

(2) Par prettiesisku publiski nepieejamu datu pārraides vai signālu pārtveršanu elektronisko sakaru tīklos, kā arī par prettiesisku publiski nepieejamu elektromagnētisku datu iegūšanu no elektronisko sakaru tīkla, kurā atrodas šādi dati, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 (simt) minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 (četriem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 (simt divdesmit) minimālajām mēnešalgām.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 (divsimt) minimālajām mēnešalgām.

XV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

157.pants. Neslavas celšana

(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

==============

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
Fišers Ivars 28.decembris 2017 1:27 atbildēt
trūks 90 gadu skaidrās taisnības ..... ,Latvijā tagad valda ierēdņu visatļautība .Es uzskatu ,vajag likvidēt mēslus un cauri ...
 
Skatīt visus 23 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers