Latvijas lauksaimnieki kā šā gada "neražu" vērtē problēmas ar ražas novākšanu laika apstākļu dēļ, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada "neraža" lauksaimniecības sektorā bija neprognozējamie laikapstākļi, kuri būtiski ietekmēja jebkuras saimniecības darbības rezultātus.
Šis esot bijis pārbaudījumu gads lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Līdz ar ko arī ražas novākšana daudzviet nebija iespējama ar tehniku un bija jānodrošinās ar roku darbu.
LOSP arī piebilda, ka šajā kontekstā ir ļoti būtiski domāt par ūdens noteces un meliorācijas sistēmu sakārtošanu turpmāk.
LOSP atzina, ka lauksaimniecības nozare arvien biežāk saskaras ar pieaugošām tirgus cenām un klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, kas ļoti nopietni ietekmē lauksaimnieku ienākumus, apgrūtinot plānošanu, līdz ar ko ir jādomā, kā pilnveidot riska pārvaldības instrumentus gan Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikā, gan Latvijā.
Arī biedrībā "Zemnieku saeimā" piekrita, ka gada "neraža" lauksaimniecības sektorā bija tas, ka neizdevās novākt izaudzēto ražu laika apstākļu dēļ.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA atzina, ka situācija lauksaimniecības sektorā šogad bija sarežģīta arī tamdēļ, ka augļkopībā salnu dēļ pavasarī augļkoku ziedi cieta salā un augļkoku, tostarp ābolu raža šogad bija krietni zemāka nekā bija plānots. Problēmas bija arī dārzeņkopībā pārāk mitru laikapstākļu dēļ, kamdēļ lauksaimniecības tehnika nespēja veikt plānotos darbus, līdz ar to nācās piesaistīt grūti pieejamo roku darbaspēku.
Lazdiņš arī piebilda, ka dārzeņus, kas ilgstoši atradās šajā mitrumā nevar ilgstoši glabāt, tāpēc tos lauksaimniekiem šogad nācās ātri realizēt, līdz ar to jau janvāra sākumā Latvijā nebūs pieejami vietējie dārzeņi.
Vienlaikus biedrības pārstāvji pauda gandarījumu par operatīvo rīcība no valsts puses, atbalstot plūdos cietušos lauksaimniekus.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem. Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.
Kā ziņots, Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.
Līdzīgu vēstuli EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram bija nosūtījis arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
LETA jau ziņoja, ka šoruden Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.
Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.
