Ķemeru pārpurvotājiem problēmas ar termiņiem
 
©Lauris Aizupietis/F64

Latvijas vides un klimata politika ir otra no Eiropas Savienības fondiem vistreknāk barotā joma pēc lauksaimniecības. Šajā plānošanas periodā tai atvēlēts vairāk nekā 1,1 miljards eiro, neskaitot valsts līdzfinansējumu. Tomēr milzīgi līdzekļi vēl negarantē naudas apguvi bez aizķeršanās.

Tā noticis arī teju miljonu eiro vērtajā projektā Hydroplan, kurā mērķis ir augstā purva, slapjo mežu un palieņu pļavu atjaunošana Ķemeru Nacionālajā parkā.

Projekta plānošana tika sākta jau 2011. gadā, un atbilstoši sākotnējai iecerei tam jābūt jau pabeigtam. Tomēr īstenotāji pienācīgi nenovērtēja komunikācijas nozīmi ar sabiedrību un 2015. gadā sastapās ar nopietnu pretestību.

Slapināšanai par slapju

Smārdes un Slampes iedzīvotāji pieprasīja, lai pirms neatgriezeniskām eksperimentālām izmaiņām dabā - gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanas, upes tecējuma maiņas un meliorācijas grāvju aizbēršanas - tiktu veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums. Par nepieciešamu to atzina arī Vides pārraudzības valsts birojs. Lai taupītu naudu un, iespējams, neradītu jaunus šķēršļus tās apguvei, pētījumu Dabas aizsardzības pārvalde veica pati, kaut gan ir projekta īstenotāja. Tas prasīja ilgāku laiku - projekta beigu termiņš tika pārcelts vienreiz, pārcelts otrreiz, bet šobrīd arī nākamā gada februāris šķiet neizpildāms. Tāpēc pārvaldes izplatītajā preses relīzē uzmanīgi norādīts, ka projektu plānots noslēgt 2018. gadā. Projekta koordinatore Dana Lūse apstiprina, ka pašlaik ar Eiropas Komisiju notiek komunikācija par termiņiem. Savā ziņā tas ir paradokss, bet rudens bija tik slapjš, ka darbu veikšana ir apgrūtināta. Ekskavatori, kam vide jāpadara vēl slapjāka, grimst nost. Tomēr darbi jau esot sākti.

Iedzīvotāji drošībā

No vietējiem iedzīvotājiem pretenziju vairs neesot. Jāatgādina, viņu lielākās raizes bija par to, vai Ķemeru Nacionālā parka uzkrātie ūdeņi nenodarīs kaitējumu privātajām zemēm, padarot tās pārāk mitras izmantošanai lauksaimniecībā. Pirmajās sabiedriskajās apspriešanās projekta ieviesēji izturējās augstprātīgi un rupji, radot pamatotas bažas, ka vides darboņus interesē tikai ES fondu naudas apguve par katru cenu, bet iedzīvotāju intereses un tiesības viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas. Tomēr pēc tam, kad tika ierosināta projekta vides ietekmes novērtējuma procedūra, ieviesēju runas tonis radikāli mainījās.

Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldniece Dace Pole stāsta, ka pēdējā tikšanās reizē iedzīvotāji saņēmuši visas interesējošās atbildes: «Iebildumu vairs nebija. Un tas tagad ir viņu atbildībā - nepārkāpt nevienu centimetru mūsu pusē.» Vides ietekmes pētījums apstiprina, ka tas nenotiks - viss slapjums paliks nacionālajam parkam piederošajā zemē aiz ceļa un dziļiem grāvjiem. Privātās teritorijas netiks ietekmētas. Un esot jau arī savs labums no projekta, atzīst pārvaldniece. Tauru govis parka ganībās jūtas labi, tām sadzimuši teļi, un viņiem droši var nākt klāt paglaudīt samtainos purnus: «Tik smuki!»

Nebūs meliorācijas, būs putni

Savvaļas govju aploku paplašināšana ir viena no projekta aktivitātēm. Melnragu pļavās tiks uzsliets žogs 3,8 kilometru garumā. Acu mielošanai taps arī divas skatu platformas - tūristi varēs vērot pārmaiņus putnus un govis. Taču galvenie darbi projektā ir Skudrupītes gultnes pārveidošana, to izlīkumojot. Palieņu pļavas kļūs par barošanās un atpūtas vietu migrējošiem putniem. Projekta ieviesēji paredzējuši, ka te uz pastāvīgu dzīvi apmetīsies arī grieze un mazais ērglis. Lieli zemesdarbi paredzēti arī Zaļajā purvā izstrādāto kūdras lauku rajonā - tur tikšot atjaunots dabiskais ūdens līmenis, proti, likvidēta meliorācija. Visu šo darbību jēgu vienā teikumā paskaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs:

«Patlaban mēs esam liela un nozīmīga uzdevuma priekšā - saglabāt Eiropas mērogiem izcili vērtīgās Latvijas mitrāju teritorijas, tā nākotnē cilvēkam aiztaupot raizes par tādām dabas katastrofām kā plūdi un lieli pali. Mitrājiem ir nozīmīga loma ne vien kā dabiskiem sūkļiem plūdu laikā, uzkrājot pavasara palu vai spēcīgu lietavu ūdeņus, bet arī kā klimata regulētājiem un dabiskām ūdens attīrīšanas iekārtām. Tieši tādēļ ir vērts rūpēties par šo jutīgo dabas apvidu saglabāšanu un atjaunošanu.» Projekta kopējās izmaksas ir 963 823 eiro.