Reģionos: Produkcija, kas simtprocentīgi augusi Latvijā 7 komentāri
 
Reģionos

Produkcija, kas simtprocentīgi augusi Latvijā

 
VEIKSMĪGS. Gads SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika «Ķekava» bijis pietiekami veiksmīgs, jo sasniegti izvirzītie stratēģiskie, finanšu, ražošanas un pārdošanas attīstības mērķi, uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, koncerna Linas Agro Group valdes loceklis Andrjus Pranckevičs / F64

SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika «Ķekava» šis gads bijis veiksmīgs: palielinājušies apjomi, radīti jauni produkti, paplašinājies noieta tirgus.

Uzņēmumu īpašais lepnums ir marķējums Audzēts bez antibiotikām uz Ķekavas svaigās gaļas, kas ieviests šogad un ir vienīgais Baltijā, un norāde 100% audzēts dzīvnieks Latvijā, kas jau vairākus gadus redzama uz zīmolu Ķekava un Bauska produkcijas. Tā kā arvien vairāk patērētāju izvēlas «videi draudzīgus» produktus, tā ir niša, kur ir lielas izaugsmes iespējas.

Galvenais produkts - svaigā gaļa

«Uzņēmumu Putnu fabrika «Ķekava» un Lielzeltiņi, kas pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības koncernam Linas Agro Group, finanšu gads beidzas jūnijā - jūlijā, līdz ar to mūsu jaunais gads tikai nesen ir sācies,» teic uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, koncerna Linas Agro Group valdes loceklis Andrjus Pranckevičs, uzsverot, ka gads abiem uzņēmumiem bijis pietiekami veiksmīgs, jo tikuši izpildīti izvirzītie stratēģiskie, finanšu, ražošanas un pārdošanas attīstības mērķi. Pieauguši gan ieņēmumi, gan pārdotās produkcijas apjomi, tajā skaitā - eksports. Tirdzniecībā nonākusi arī jauna produkcija.

«Latvijas tirgū mūsu zīmolu pazīst labi, jo šajā sektorā tas ir viens no lielākajiem Baltijas valstīs,» norāda A. Pranckevičs. Joprojām galveno akcentu uzņēmumā liek uz svaigās gaļas ražošanu - un tas attiecas gan uz vietējo, gan eksporta tirgu. Un, kas ir svarīgi - tā audzēta, neizmantojot antibiotikas. Patlaban lielākais sadarbības partneris Latvijā ir veikalu tīkls Maxima, kur var iegādāties šo produkciju, kam nav analoga ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne arī Vācijā un Zviedrijā. Koncerns ļoti strādā, lai paplašinātu piegādes Baltijas tirgū. Piemēram, Lietuvā tās ik gadu pieaug divkārt un pat trīskārt. Lai gan sākuši šajā jomā darboties tikai pirms trim gadiem un kāpums bijis ļoti straujš, griesti vēl noteikti neesot sasniegti, saka A. Pranckevičs.

Otrs lielākais uzņēmuma sektors, kas vairāk vērsts uz vietējo tirgu, ir gaļas izstrādājumi: kūpinājumi, desas, ruletes, marinādes, kas īpaši pieprasītas ir vasaras sezonā, bet ziemā - cepeškrāsnī gatavojamie pusfabrikāti. Ir arī interesanta, vairāk uz eksportu vērsta produkcija: cepti gaļas produkti (fileja, gan ar, gan bez garšvielām), gaļas bumbiņas, hamburgeru gaļa, šniceles, kotletes. Šajā jomā gan īpašu pieaugumu neplānojot, tomēr arī te ir vairāki jauninājumi - piemēram, vairāk jauniešiem domāta viegli pagatavojamu produktu līnija. «Viens no iemesliem, kāpēc neieguldām tik daudz resursu izstrādājumos, ir tāds, ka šis tirgus segments ir ļoti piesātināts ar importa produkciju. Līdz ar to ir liela konkurence un zemas cenas. Tas notiek ne jau patērētāju mazās intereses dēļ, bet gan tāpēc, ka šīs nozares spēlētāji ne vienmēr rīkojas atbildīgi. Līdz ar to ražotājam nereti šie cenu kari, ja tā tos var nosaukt, nes zaudējumus,» skaidro A. Pranckevičs.

Eksporta tirgus aug

Svarīga joma uzņēmumam ir eksports: sadarbība ilgstoši un stabili notiek ar 11 līdz 12 valstīm. Īpaši svarīgs tirgus ir Skandināvija. Zviedrijā, ar kuru ir nodrošināta ļoti laba loģistika, ar katru mēnesi pieaug pārdotās svaigās gaļas apjoms. Ir arī plānots palielināt apjomu Somijā. Sevišķi esot jāizceļ produkcija, kas tiek eksportēta uz attālākām valstīm: Ķīnu, Vjetnamu, mazliet arī uz Austrāliju, tāpat arī bijušajām Padomju Savienības republikām - Kazahstānu, Uzbekistānu, Ukrainu, Baltkrieviju, kur ir pieprasīti arī diezgan specifiski un nedārgi produkti, piemēram, maltā gaļa. Agrāk tai bijis mazs pieprasījums, bet tagad ir ļoti labs noiets. Produkti tiek eksportēti arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju, kā arī Rietumeiropu - Vāciju, Nīderlandi, Dāniju, Apvienoto Karalisti, kur gan apjomi ir stipri atkarīgi no valūtas kursa svārstībām.

Uzņēmums arvien ir jauna tirgus meklējumos. Viens no veidiem, kā tas tiek darīts, ir piedalīšanās lielajās specializētajās izstādēs. «Šogad jau tradicionāli apmeklējām pārtikas izstādi Anuga Vācijā, kas ir viena no pasaulē nozīmīgākajām šāda veida izstādēm. Tajā piedalījāmies ar savu stendu, prezentējot produkciju un eksporta zīmolu Top Choice Poultry. Vācijā mūsu stendu apmeklēja aptuveni 250 reģistrētu interesentu no dažādām pasaules kompānijām, kas ir ļoti labs rādītājs,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, akcentējot, ka šajā pasākumā Latvijas uzņēmums īpaši izcēlies, jo bez antibiotikām audzētas gaļas sektorā piedalījušies tikai trīs šāda veida ražotāji (pārējie bijuši no ASV un Taizemes). Tik nelielas konkurences dēļ daudziem bijusi liela interese par Latvijas piedāvājumu.

Jauns zīmols

Svarīgs uzņēmumam ir arī zīmols 100% audzēts dzīvnieks Latvijā, kas ir apliecinājums, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas normatīvo aktu prasības. «Tas mūsdienās ir īpaši svarīgi tāpēc, ka pārtikas tirgū aizvien vairāk sarūk vietējo produktu klātbūtne. Nu nav produktam jābrauc 5000 kilometru, lai nokļūtu te uz galda. Starp citu, Eiropas tirgū ceptas sasaldētās vistas ceļo pat no Taizemes vai no Brazīlijas, jo tur ir ļoti zemas ražošanas izmaksas: gan klimata (ziemu nav), gan lētā darbaspēka dēļ. Apjomi no turienes nāk ievērojami - aptuveni 100 miljoni tonnu gadā,» situāciju ieskicē A. Pranckevičs. Tajā pašā laikā Ķekava un Lielzeltiņi pilnīgi visu audzē uz vietas, arī barība putniem tiek dota lielākoties vietējā, tikai neliela daļa tiek iepirkta no Lietuvas. «Mēs domājam, ka tā ir pārtikas nozares nākotne: tai pamatā jābūt vietējai. Tas nav neiespējams, jo viss te ir: ūdens, tīrumi, kur audzēt barību, ir, zināšanas, prasmes un pieredze arī ir, darbinieki ir. Ir pat iespējas paplašināties. Tāpēc šī ir stratēģija, pie kuras gribam pieturēties arī turpmāk un arī popularizēt to, piesaistot arī citas kompānijas. Neesam atmetuši cerību izveidot ražotāju grupu no dažādām nozarēm,» norāda A. Pranckevičs, piebilstot, ka šādu pieeju arī vienmēr pozitīvi novērtē un atbalsta Zemkopības ministrija, un, viņaprāt, arī pircēji savā būtībā esot par to. Vajadzīgs būtu tikai atbalsts nodokļu vai kādu citu atvieglojumu veidā, lai pamudinātu attīstīt šo jomu.

Izaicinājumi un investīcijas

Viena no jomām, ko gan vēl nav izdevies apgūt, bet kura gūst pasaulē arvien lielāku popularitāti, ir bioloģiskās gaļas ražošana. Lai gan tāda te šobrīd netiek audzēta, visas iespējas to darīt ir. Traucē tas, ka šāda produkta cena ir trīsreiz augstāka nekā «parastajam», tāpēc vidusmēra pircējs nav gatavs to iegādāties. Uzņēmums vilcinās veikt tik lielus ieguldījumus šajā jomā tieši nelielās patērētāju daļas dēļ. Taču kopumā koncerna vadītājs ir pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums, lai arī šeit to īstenotu. Uz to rosina pozitīvā pieredze Vācijā, Nīderlandē, kur pirktspēja ir daudz lielāka nekā šeit - tur šis segments aug augumā. Arī citviet tiek sperts solis šajā virzienā, piemēram, Francijā tiek audzētas «long live» vistas, kam tiek atvēlēts dzīvot uz pusi ilgāk par parastajām 40 dienām, jo tas dod gaļai daudz labākas garšas īpašības.

Ik gadu uzņēmums domā arī par investīcijām. Šajā finanšu gadā plānots 6,5 miljonus eiro ieguldīt uzņēmuma attīstībā. Sākumā tās vairāk tika virzītas uz pārstrādi un iekārtām, tagad - uz putnu audzēšanu. Drīzumā tiks pabeigtas 11 putnu novietnes, un vēl sešas tiks uzceltas nākamā gada sākumā. Un ir iezīmēti vēl jauni celtniecības plāni, teic A. Pranckevičs.



Komentāri [7]
#
gf 13.janvāris 2018 16:36 atbildēt
...ā...tie ir tie, kas savējiem algu negribēja maksāt un piedāvāja imigrantiem darbu...

...principiāli nepērku neko no viņu produkcijas...
...kaut arī tā nospiedoši dominē un bojājas veikalu plauktos :)
 
#
Austris Grasis 5.janvāris 2018 2:27 atbildēt
Vai nebūtu, beidzot laiks tikt vaļā no briesmīgā padomisma Putnu fabrika, te tomēr ir darīšana ar Dieva dzīvo radību un nevis mašīnu ,vai robotu, bez tam vārds produkcija nozīmē to pašu kā ražošana to nepārdod,pārdod ražotos produktus, vai labākā gadījumā produktu kopumu
 
#
z 3.janvāris 2018 20:44 atbildēt
Ar hormoniem uzpumpē pa 31 dienu vista vai cālis ir gatavs,tad uz akciju piepumpē ar ūdeni labi,tur jau rakstīts ka atvēsināta ar aukstā ūdens izsmidzināšanas metodi.
 
#
dx 21.decembris 2017 13:12 atbildēt
Audzēts Latvijā - labi, bet kāpēc šai gaļai ir tik nepatīkama garša un smaka, kas neizbēgami parādās gatavojot - svaigai, protams? No īstas, dabīgas gaļas garšas un smaržas tur nav pat atmiņu.
 
#
Gunča » dx 30.decembris 2017 23:21 atbildēt
Tāpēc ,ka tur nav ne smakas no latviešu uzņēmuma ! Vārds lietuvietis ,izsaka visu ,tālāk jau nav vērts lasīt tās pasakas .
 
#
Silva 16.decembris 2017 20:42 atbildēt
Tas, ka audzēts Latvijā, jau vēl neko nedod. Arī latvieši ir iemācījušies saķēzīt itin visu - gan gaļu, gan dārzeņus un augļus. Vēl jau bez antibiotikām (ja vispār arī tā ir taisnība) ir arī svarīgi, ar ko baro. Jau sen aizmirsusies, kā vispār garšo īsta, dabīga gaļa. Tie dažu nedēļu laikā ar visādu ķīmiju uzpūstie broileri jau sen vairs nav dabīga gaļa, vienalga, kurā valstī tas nebūtu.
 
Skatīt visus 7 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers