Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

LAU: Ziemas darbiem izlietotais finansējums uz ceļu stāvokli pozitīvu iespaidu neatstāj

Mēs kā ceļinieki domājam, ka ziemas uzturēšanas standarts Latvijā ir nesamērīgi augsts un prasa milzīgus līdzekļus, ņemot vērā mūsu valsts ekonomisko situāciju un kopējo ceļu stāvokli, uzsver Antra Kuka © Publicitātes foto

VIA Baltica jeb A7 automaģistrāle ir pats noslogotākais autoceļš valstī – diennaktī caur Bausku izbrauc apmēram 12 līdz 17 tūkstoši tehnikas vienību, no tām ap 70% ir smagais transports.

Atbildība par šīs automaģistrāles ikdienas uzturēšanu ir Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) Bauskas nodaļas pārziņā. Vaicāta, kā paša noslogotākā ceļa uzturēšana atsaucas uz ikdienas darbu, nodaļas vadītāja Antra Kuka skaidro: «Faktiski - A7 uzturēšana ir mūsu nodaļas prioritāte numur viens. Kaut arī mūsu pārziņā esošais A7 posms ir tikai 49 km, kas ir ap 7% no kopējā Bauskas nodaļas pārziņā esošo ceļu kopgaruma, gada griezumā tieši šim ceļam tiek izmantoti apmēram 15% no visa uzturēšanai paredzētā finansējuma. Satiksme uz šā ceļa ir ļoti intensīva, tajā pašā laikā braukšanas kultūra zemā līmenī - novērojama agresīva braukšana, ātruma ierobežojumu neievērošana un citas lietas, kas šo ceļu padara bīstamu pārējiem braucējiem. Veicot uzturēšanas darbus, mēs esam spiesti ne tikai izmantot papildu tehnikas vienības kā piesedzošās mašīnas, lai pasargātu ceļa strādniekus, bet arī piesaistīt policiju. Policijas klātbūtne ir vienīgais, kas šoferiem liek piebremzēt un respektēt brīdinājuma zīmes un ātruma ierobežojumus.»

Vidēji gadā ziemas uzturēšanas darbiem tiek izlietoti tuvu 40% no gada kopējā finansējuma, kas paredzēts ceļu ikdienas uzturēšanai, 50% ceļu segumu labošanai un atlikusī nauda pārējiem darbiem. Antra Kuka uzsver: «Mēs kā ceļinieki domājam, ka ziemas uzturēšanas standarts Latvijā ir nesamērīgi augsts un prasa milzīgus līdzekļus, ņemot vērā mūsu valsts ekonomisko situāciju un kopējo ceļu stāvokli. Turklāt ziemas ir kļuvušas ļoti garas. Kaut arī nav lielu sniegu, ceļi ir jākaisa praktiski katru dienu, dažkārt līdz pat aprīļa vidum. Turklāt sabiedrība pieprasa tādus pašus braukšanas apstākļus kā vasarā. Vai tad mēs braukt vairs nemākam ziemā? Vienkārši vajadzētu respektēt, ka ir ziema - ceļš var būt slidens, tāpēc jābrauc prātīgāk, nevis jātraucas ar 120 un lielāku ātrumu. Ziemā izlietotais finansējums faktiski autoceļa tehnisko stāvokli neuzlabo, nedod ilgtermiņa ietekmi uz ceļu stāvokli. Ja vismaz pusi no šiem līdzekļiem mēs varētu izmantot vasaras darbiem - ceļu planēšanai, virskārtu atjaunošanai, grāvju tīrīšanai, caurteku labošanai un tamlīdzīgi, Latvijas ceļu stāvoklis būtu labāks.» Protams, ziemas darbos ieguldītais finansējums noteikti ir glābis kāda braucēja vai gājēja dzīvību, un to ir ļoti grūti novērtēt naudas izteiksmē. Jāpiebilst, ka ceļu uzturētāju uzdevums nav realizēt projektus, kas uzlabo ceļu stāvokli, bet gan, pārdomāti kopjot, pēc iespējas ilgāk noturēt to labā kārtībā. Ja uzturēšanai naudas nepietiek, ceļu stāvoklis pasliktinās straujāk. Te arī redzama likumsakarība, kas novērojama Latvijā - ziemā sabiedrības spiediena rezultātā lietojam nesamērīgi daudz pieejamā finansējuma, bet pavasarī sūdzamies, ka ceļi nav izbraucami. Ir jāsaprot pats galvenais - naudas ir tik, cik tā ir.

Nodaļas vadītāja uzsver vēl vienu niansi - braucēji nerespektē brīdinājuma zīmes, kā rezultātā vēl vairāk tiek bojāti ceļi. Piemēram, pirms diviem gadiem uz diviem grants ceļa posmiem tika uzklāta dubultā bituma emulsijas un šķembu virsma, kas nodrošina labāku braukšanas komfortu, ja tiek ievērots noteikums, ka šo ceļu izmanto transports, kas nav smagāks par desmit tonnām. Smagais transports brīdinājuma zīmes ignorē, kā rezultātā uzklātā virsma var sabrukt. Un atkal jau vainīgi ir ceļu uzturētāji, kas neprotot strādāt. «Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs protam strādāt un zinām, kā visefektīvāk uzturēt ceļus, tāpēc diezgan sāpīgi uztveram nepamatotus pārmetumus no sabiedrības puses, taču esam jau pie tā pieraduši un turpinām veikt sev uzticēto misiju.»

***

LAU Bauskas nodaļa

Uzturamo ceļu kopgarums 697 km;

no tiem:

• ceļi ar melno segumu 215 km;

• ceļi ar grants segumu 482 km;

• A, A1 uzturēšanas klases ceļi ziemas periodā 133 km.

Tehniskais nodrošinājums:

• 6 kravas a/m ar ziemas dienesta aprīkojumu;

• 5 autogreideri;

• 1 traktoram VALTRA piekabināmais greideris;

• 1 krūmu pļāvējs uz autogreidera bāzes;

• 5 traktori (VALTRA, MTZ, Belorus);

• 4 frontālie iekrāvēji, ekskavatori.