Reģionos: Harijs Jākobsons. Siguldas dzintara vīrs Komentēt
 
Reģionos

Harijs Jākobsons. Siguldas dzintara vīrs

 
Harijs sevi dēvē par pēdējo dzintara meistaru Latvijā. Par šo saules akmeni viņš varētu stāstīt ne tikai stundām, bet arī nedēļām. «Par muldēšanu naudu neņemu,» pats smejas. Ar tūristiem un kundēm var saprasties četrās valodās. Viņa darbnīcā viesojušies tūristi no 70 valstīm. Meistars profesionāli strādā kopš 1977. gada un ir pēdējais savas dinastijas pārstāvis šajā jomā / F64

Harijs Jākobsons sevi piesaka kā dzintara apstrādes meistaru trešajā paaudzē. Dzintara darbnīca Siguldā pastāv jau 50 gadu, ar Latvijas unikālākā minerāla apstrādi nodarbojies jau viņa vectēvs. Harija Jākobsona viedoklis par dzintarniekiem ir skarbs – īstu meistaru ir maz. Pavisam maz. Viņš sevi dēvē par pēdējo dzintara meistaru Latvijā.

Trešo lielāko dzintara gabalu Baltijā viņš uzticējis Latvijas Dabas muzejam. Ķīnieši par to solījuši 180 000 eiro. Jā, dzintara cena esot kosmiska. Ar ķīniešiem esot īsts trakums. Ķīnieši gribējuši, lai viņš gatavo 50 kg rotaslietu mēnesī. Atbraukuši, ieraudzījuši, ka strādā tikai viens vīrs, nevis ražotne. Bijuši pārsteigti. Reiz arī prasīts izgatavot lūgšanu krelles. Tūkstošiem kreļļu mēnesī, bet meistars, bez brīvdienām raujoties, var izgatavot tikai 10-12 krelles. «Tas ir nopietns darbs - radīt pieprasījumu,» nosmaida dzintara apstrādes meistars. Ķīniešu miljonāre izveidoja dzintara tirgu, saviem tautas brāļiem iestāstot, ka par saules akmeni dēvētais dzintars vairo potenci. Dzintars Ķīnā ir prestižs, bet ķīnieši vēlas noteiktas formas dzintara izstrādājumus - apaļus. Un vēl no Ķīnas nācis pieprasījums izveidot dzintara čellu dabiskā izmērā. Meistars teicis, ka instruments varētu tapt tikai pēc diviem vai trim gadiem, un arī tad, ja varēs savākt pietiekami daudz dzintara. Un maksās dārgi.

PĀRBAUDE. Ultravioletā lampa ir lakmuss, ar kuru noteikt, vai par dzintaru uzdotais tāds arī ir. Šis ir īsts, par to liecina zilā neviendabīgā krāsa / F64

Dzintara krājumi izsīkst, viņš saka. Pats dzintaru pērk no vecajiem meistariem, kam izveidoti uzkrājumi. Izdevies iegādāties pat 400-500 gadu senu dzintara gabalu, tas ir unikāls. Viņš stāsta, ka ar aci var noteikt pat 200 dzintara toņus - putu krāsā, burkānu krāsā, zaļo. Daudzajos darba gados uzklausījis dažādus stereotipus par dzintaru, tos labprāt atmasko. Bet ir arī pārbaudītas receptes, ja tā var teikt. Dzintara krelles veselībai palīdzot, ja ir vismaz 70 gramu smagas. Agrāk krellēm izmantoja neapstrādātu dzintaru, lai ātrāk sāktu dziedināt, ne jau citu iemeslu dēļ - lai nav jātērē laiks apstrādei. Tālab nevarētu teikt, ka apstrādāta un neapstrādāta dzintara iedarbība būtiski atšķirtos. Meistars nosmej par maldiem - jo baltāks dzintars, jo vecāks. Nekā. Krāsu ietekmējot mikroplaisas. Harijs Jākobsons savā mūžā atradis tikai vienu zaļu dzintara gabaliņu, bet veikalos esot papilnam šī labuma. No kurienes?

Dzintara krājumi tikpat kā izsīkuši, tāpēc dzintara rotas ir cenā nenovērtējamas / F64

Veikalos esot 70 procentu un pat vairāk viltojumu, viņš pārliecinoši apgalvo. Diemžēl dzintara standarts nepastāv. Par dzintaru uzdod iekrāsotu plastmasu, Āfrikā no augu sveķiem izgatavotu viltus dzintaru kopalu - sveķus vāra, iemaisa kādu kukainīti, lai interesantāk, masa polimerizējas, un pēc dažām dienām dzintars gatavs. «Tēvam bija divpadsmit mācekļi. Vienam no viņiem parādīju kopala krelles. Tēva māceklis pateica, ka tas ir dzintars,» meistars atklāj. Kā atšķirt viltojumu no īstas mantas? Ja dzintars nav iekalts sudrabā, tad to ieliek sālsūdenī. Uz litru ūdens pieber 130 gramu sāls. Dzintars uzpeldēs. Draņķi nogrims. Vēl var pārbaudīt Latvijas proves birojā, bet par naudu. Un ar āmuru. Dzintars izjuks, plastmasa nesašķīdīs. Neticam. Meistars tiešām uzsit ar āmuru, un neliels dzintara gabaliņš pārvēršas putekļos. Dzintaram drošāks veids ir ultravioletā lampa - zem tās īsta dzintara gabals izgaismojas zili raibs. Harijs Jākobsons piebilst, ka vecus dzintarus šādā veidā nevarēs pārbaudīt, jo tie pārklājušies ar patinu.

Dzintara gabaliņš makā nodrošina naudu, veselību un mazuliet mīlestības, viņš viltīgi noteic. Nepārbaudīsi, neuzzināsi. Vācieši un japāņi atbraucot un runājot vai vienā mēlē - dzintars makā vairojot naudu. Interesanti, kā ticējumi izplatās tik atšķirīgās valstīs, saka dzintara apstrādes meistars Harijs Jākobsons.



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers