Neatkarīgās saruna ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu.
- Pēc ilgāka laika atkal esat atgriezies Daugavpils domes priekšsēdētāja amatā. Ar kādām domām sākat strādāt?
- Ar gaišām domām. Pats galvenais, ko vēlos pateikt: esmu nācis strādāt! Viss, kas attiecas uz politiku, ir palicis uz laiku pirms vēlēšanām. Es to vienmēr esmu teicis un atkārtošu, jo ne tikai Daugavpilī, bet arī citur Latvijā un pasaulē politiskās cīņas norit līdz vēlēšanām, vēlāk sākas reālais darbs. Svarīgi, lai to saprastu visi deputāti, kuri sāk darbu domē, - viņiem ir jāzina, ka gan es, gan viņi ir nākuši strādāt un visas nesaskaņas, politiskās intrigas un notikumi, kas norisinājās pirms vēlēšanām, ir jāatstāj pagātnē.
- Jūs pametāt darbu Saeimā un izvēlējāties būt par pašvaldības vadītāju. Noteikti daudzi uzdod jautājumu: kāpēc pametāt mierīgāku un labāk apmaksātu darbu?
- Man tiešām daudzi to jautā, jo alga tur bija krietni lielāka nekā šeit, darbs mierīgāks un apstākļi pavisam citi. Varu paskaidrot, ka es šajā pilsētā esmu dzimis un audzis, šeit izauguši arī mani bērni - Daugavpils ir mana pilsēta, un man nav vēlēšanās kaut kur doties un kaut ko īpaši mainīt savā dzīvē.
Šajā amatā esmu nācis, lai mēģinātu izdarīt ko labu šajā pilsētā - uzsveru vārdu «mēģinātu», jo ne viss man ir pa spēkam un ne viss ir atkarīgs tikai no manis. Man ir dots laiks - ceru, ka tie būs četri gadi, un pēc šā perioda pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja vai nu mani ievēlēt atkārtoti, vai nebalsot par manu kandidatūru. Man šķiet, ka vērtēt kāda vadītāja paveikto 100 vai 200 dienu periodā ir pilnīgi neiespējami, jo 100 dienās nav iespējams nedz uzsākt, nedz pabeigt kādu procesu - šis laika sprīdis ir pārāk mazs. Jāvērtē ir vismaz gada vai divu gadu griezumā, bet reālāk redzams četru gadu skatījumā. Kaut arī četri gadi bieži nav pietiekams laika nogrieznis, kad redzami visi iesākto darbu rezultāti. Taču man personīgi ir pilnīgi vienalga, kurš pabeigs manis iesāktos projektus un īstenos plānus, - es zinu, ko vēlos panākt, un galvenais ir to iesākt, lai sekotāji varētu turpināt. Tas attiecas gan uz darba vietu radīšanu, gan pilsētas infrastruktūras sakārtošanu un citām pilsētas attīstībai svarīgām jomām.
Es negribu apspriest savus priekšgājējus un par viņu darbu nesaku neko sliktu. To pašu prasu arī no savas komandas - katra komanda strādā tā, kā tai atļauj strādāt, kā to atļauj apstākļi, zināšanas un iespējas. Iepriekšējā domes vadība strādāja tā, kā viņi to prata, gribēja un kādas bija viņu iespējas.
- Jūs teicāt, ka ir vienalga, kurš turpina iesākto, galvenais ir to padarīt. Vai pieturaties pie šīs pārliecības arī attiecībā uz sevi un turpināsiet Lāčplēša komandas iesāktos darbus?
- Nenoliedzami. Mēs nerunājam, kurš tieši un kura partija dara vienu vai citu lietu, - mēs sevi pozicionējam kā pilsētas domi - vienotu komandu, kurā politisko partiju piederībai nav vietas un nozīmes. Mani priecē, ka visi deputāti to akceptē un neviens neuzsver partijas piederību - mēs pat par to nebijām īpaši vienojušies, viss ir sanācis tā kā pats no sevis.
- Vai pašvaldībā gaidāmas būtiskas pārmaiņas?
- Pašvaldība būtībā ir kā liels uzņēmums, kurā katras struktūras, katra uzņēmuma vadītājam ir jāzina, ko viņš dara, ko vēlas sasniegt, un jāspēj uzņemties atbildību. Es nesaprotu, kāpēc pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem jānāk pie manis un jāprasa elementāras lietas - ko darīt un kā darīt, kādu lēmumu pieņemt? Viņi ir uzņēmumu vadītāji, kuri dažs labs saņem lielāku algu par mani, un viņiem ir jāzina, kā vadīt uzņēmumu. Ja viņi to nezina, tad kāpēc viņi vispār ieņem savus amatus? Es uzskatu, ka pilsētas mērs ir menedžeris, kuram jāredz visas kopsakarības un jāizstrādā stratēģiskie uzdevumi, bet man nav jāzina, kur tek jumts un kur parādījusies bedre. Priekš tam ir speciālie dienesti, uzņēmumi un vadītāji - ņemiet un strādājiet! Es atzīstu, ka savulaik pats pieļāvu lielu kļūdu, jo visu gribēju darīt pats - domāju, ka visu paspēšu un visu izdarīšu. Tagad es saprotu, ka jāspēj uzticēties un ļaut strādāt tiem, kuriem tie ir tiešie darba pienākumi.
- Lai strādātu tā, kā jūs plānojat, ir nepieciešami ļoti labi vadītāji, kuriem jūs uzticaties. Vai jums ir tāda komanda?
- Pašlaik notiek komandas veidošanas process - cik tas prasīs laika, es nezinu, bet teikšu godīgi - es pirmo reizi 17 gadu laikā, kopš esmu iesaistījies politikā, redzu sev apkārt tik daudz labu speciālistu, profesionāļu. Turklāt ar lielisku attieksmi pret darbu, pret kolēģiem un pilsētas iedzīvotājiem. Tas mani tiešām priecē, jo redzu, ka pa šiem gadiem cilvēku attieksme pret darbu ir mainījusies. Protams, daudz darāmā vēl priekšā un daudz jautājumu, kas jārisina.
- Kuras jomas ir pašas aktuālākās, kuras mēģināsiet mainīt?
- Pilsētā vajag pārmaiņas daudzās jomās, tajā skaitā jāsakārto sociālie jautājumi, veselības aprūpe, infrastruktūra, kultūras politika, kā arī sporta nozare, kas šobrīd ir zem katras kritikas. Man kā pilsētas mēram ir kauns, ka no Latvijas otras lielākās pilsētas olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai viens pārstāvis un citās augsta līmeņa sacensībās esam maz pārstāvēti. Godīgi sakot, nelabvēļu ir ļoti daudz un mēģinājumu likt sprunguļus riteņos netrūkst, taču mēs ejam uz priekšu un pēc gada jau varēsim noprast, ko esam darījuši pareizi vai nepareizi. Šobrīd tiek izstrādāts sporta nozares attīstības plāns, un pēc trim gadiem jābūt reāliem rezultātiem.
Pārmaiņas nepieciešamas kultūras jautājumu risināšanas kārtībā un sistēmā. Šobrīd Kultūras nodaļa, Vienības nams un Daugavpils teātris strādā katrs par sevi, faktiski domes Kultūras nodaļai nav nekādas varas un teikšanas. Plānojam mainīt sistēmu - visas kultūras iestādes būs domes Kultūras nodaļas pakļautībā. Ar teātri mums saistās lieli plāni - kad pirms trim nedēļām nācām klajā ar ideju par Operas teātra izveidošanu Daugavpilī, visi smīkņāja, bet tagad jau sāk uz šo ideju skatīties savādāk. Protams, tas nav vienas dienas jautājums un jāiegulda milzīgs darbs, bet pamēģināt ir vērts. Vispirms ir jāsaved kārtībā pats teātris - remontam nepieciešami lieli līdzekļi, bet tos var atrast. Liels pluss ir tas, ka mūsu teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs ir ļoti spējīgs un mierīgi varētu vadīt arī kādu Vīnes operu. Tas ir pats galvenais.
Jāuzlabo situācija arī veselības aprūpē - slimnīcai ir nepieciešamas jaunas iekārtas, ārsti, vidējais medicīniskais personāls un daudz citu lietu. Priecē, ka divi jaunie ķirurgi ir gatavi pārcelties uz Daugavpili, jo viņus viss apmierinātu, ja vien mēs viņiem varētu piedāvāt dzīvojamo platību. Tāpēc dzīvokļu jautājumu esam sākuši risināt.
- Ar speciālistu piesaisti nevedas ne tikai Daugavpilī - praktiski visās Latvijas pilsētās trūkst ne tikai mediķu, bet arī citu augsta līmeņa speciālistu. Dzīvoklis, protams, ir labs bonuss, lai pievilinātu jaunos speciālistus. Vai ir idejas?
- Jā, ceram, ka jau nākamgad nodosim ekspluatācijā renovētu deviņstāvu namu ar 110 dzīvokļiem, kurā dzīvokļi pamatā paredzēti jaunajiem speciālistiem, pirmām kārtām pašvaldības uzņēmumos un iestādēs nepieciešamajās specialitātēs. Ēka jau ir apsekota, un pieņemts lēmums par tās renovāciju - šobrīd norit projekta izstrāde, un, domājam, ka jau aprīlī sāksies būvdarbi. Šajā mājā piešķirsim dzīvokļus arī tiem, kuri stāv rindā uz pašvaldības mājokli. Papildus tam pakāpeniski atjaunojam esošo pašvaldības dzīvojamo fondu, kas atrodas dažādās pilsētas vietās.
Speciālistu pietrūkst arī komercuzņēmumos, piemēram, akūti pietrūkst metālapstrādes meistaru, metinātāju un tamlīdzīgi. Tāpēc mēs jau esam runājuši ar mūsu profesionālo skolu vadības cilvēkiem par iespēju sagatavot vismaz 10 līdz 15 metinātāju, jo šobrīd Daugavpils lokomotīvju rūpnīca atbilstošu darbaspēku ir spiesta meklēt Baltkrievijā.
- Izklausās, ka esat uzņēmuši ļoti strauju darbības tempu - vai pietiks spēka, kapacitātes un jaudas to visu novest līdz galam?
- Temps tiešām ir kosmisks, bet nav tā, ka mēs tikai kaut ko uzsākam, nedomājot, kā to visu pabeigt - mēs rēķinām līdzi un saprotam, ka visi projekti un iesāktie darbi ir izdarāmi un savlaikus pabeidzami.
- Vai ar ES līdzfinansētajiem projektiem norit tikpat strauja kustība?
- Ar to gan mums ir nelielas problēmas - mēs nevaram apgūt visu pieejamo ES finansējumu, jo nav izstrādātu projektu, ko ātri varētu aprobēt un iesniegt izskatīšanai. Piemēram, šobrīd ir iespēja Daugavpilij papildus piesaistīt septiņus miljonus eiro, bet nav iepriekš izstrādātu un sagatavotu projektu, ko mēs nekavējoties varētu iesniegt izskatīšanai un pieprasīt šo naudu. Tagad steidzam kaut ko pabeigt, un ļoti ceru, ka vismaz trīs četrus miljonus vērtus, varbūt pat visu septiņu miljonu projektus sagatavosim un iesniegsim plānotajā termiņā.
- Kāpēc pašvaldībā nestāv mapīte ar izstrādātiem projektiem dažādās jomās, lai, līdz ko rodas iespēja, projektu varētu iesniegt un saņemt finansējumu? Zinu, ka daudzās pašvaldībās ir šādas rezerves mapītes?
- Uz šo jautājumu nevarēšu jums atbildēt, jo es šeit esmu tikai no septembra. Iespējams, ka mapītes nav tādēļ, ka arī projektu sagatavošana maksā naudu un, nezinot, kad projekts realizēsies, faktiski tā ir iesaldēta nauda. Viens no iemesliem varētu būt arī Daugavpilī esošo projektētāju pārslogotība. Mums trūkst ne tikai kvalificētu būvnieku, bet arī arhitektu, projektētāju.
Taču esmu uzņēmies sakārtot darbu arī šajā jomā un, ja jūs man jautāsiet nākamgad ap šo laiku, es varēšu atbildēt: jā, man ir diezgan bieza mapīte un Daugavpils jebkurā izdevīgā brīdī ir gatava iesniegt savu projektu ES finansējuma apgūšanai. Tā ir pareizi, tā ir jābūt!
