Paredzēts ieviest vienotu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVGMC) informācijas sistēmu, kas cita starpā ļaus laicīgāk izplānot nepieciešamās darbības plūdu iespējamības gadījumos, otrdien lēma valdība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir visu LVĢMC ģeotelpisko datu publicēšana vienkopus, kas atbildīgajiem dienestiem ļautu savlaicīgi būt informētiem par iespējamajiem plūdiem attiecīgajās teritorijās.
Paredzēts, ka vienota LVĢMC informācijas sistēma uzturēs savstarpēji integrētos datus, ietaupīs iestādes resursus un samazinās cilvēcisko kļūdu riskus.
Šim mērķim projekta realizācijas procesā paredzēts iekļaut datu sistēmā plūdu riska informāciju arī par Daugavas upes baseinu. Līdz šim LVĢMC ir izstrādājis un uztur plūdu riska informācijas sistēmu tikai par Gaujas, Ventas un Lielupes baseiniem. Pašreizējā Daugavas plūdu informācijas statistikas sistēma ir pieejama LVĢMC internetvietnē, taču neietver ne situācijas modelēšanu, balstoties uz aktuālajiem novērojumiem, ne prognozēšanas iespējas.
Pilnveidotā sistēma ļaus LVĢMC speciālistiem kvalitatīvāk un savlaicīgāk identificēt un novērtēt visu Latvijas lielāko upju baseinu situācijas izmaiņas, kas savukārt nodrošinās iespēju prognozēt situācijas attīstību lietusgāžu un atkušņu uzplūdos, kā arī pavasara palu attīstību ņemot vērā ledus daudzumu un stāvokli, pārliecināta VARAM.
Jānis Vecbrālis/ F64 Photo Agency
Tāpat, īstenojot projektu, tiks nodrošināts, ka LVĢMC ģeotelpisko datu atkalizmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas Latvijā ir pārņemta ar Ģeotelpiskās informācijas likumu 2010.gadā. Šobrīd LVĢMC esošo datu formāti neatbilst direktīvas prasībām, jo objektu koordināšu dati tiek uzturēti vairākās sistēmās. Dati nav izmantojami vienkopus, jo informācija tiek uzturēta atsevišķu datņu veidā - dažādos formātos un dažādās vietnēs, kas neatļauj datu automātisku apstrādi un atkalizmantošanu, skaidro VARAM.
Ministrijā arī norāda, ka šobrīd LVĢMC datu bāzēs derīgo izrakteņu krājumu bilance tiek veidota manuāli, radot kļūdu risku. Datu bāzu ieraksti tiek pārkopēti uz bilances sagatavošanas datorprogrammu, kas automātiski neveic daudzus nepieciešamos aprēķinus. Tā rezultātā derīgo izrakteņu atradņu reģistra informācija netiek operatīvi un kvalitatīvi aktualizēta, kā arī ir nepilnīga un lietotājiem grūti pieejama.
