Ceļš Latvijā labāks nekā Lietuvā
 
CEĻA POSMA ATKLĀŠANA 15. septembrī: pat tobrīd spēcīgs lietus nekavēja griezt ceļa atklāšanas lentīti Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītājai Inetai Skustā un satiksmes ministram Uldim Augulim ©Arnis Kluinis

Spriest par iebraukšanu Latvijā pēc ceļa seguma uzlabošanās tagad iespējams, ceļā no Lietuvas sasniedzot tiltu pāri Mēmelei Skaistkalnē.

Ar tiltu uz divu valstu robežas Latvijā beidzas autoceļš P 89 no Ķekavas līdz Skaistkalnei. Lietuva pie šā paša tilta sākas ar apdzīvotu vietu Germaniški, no kuras rajona centrs Birži atrodas 22 kilometru, bet Lietuvas galvaspilsēta Viļņa - 222 kilometru attālumā.

Trekno gadu laikā rīdzinieki sāka meklēt iespējas apvienot darbu Rīgā ar dzīvi savam nosaukumam atbilstošajā Skaistkalnē, bet trūcīgajos laikos šāda braukāšana divreiz dienā tālāk par 50 kilometriem izgāja no modes. Skaistkalne kļuva par nepamanāmu valsts nostūri, kura iedzīvotāji tomēr spēja pievērst sev uzmanību 2013. gadā ar solījumiem protestēt, jo patiešām sliktā stāvoklī bija nonācis ceļa posms Skaistkalne-Bārbele. Tas skaistkalniešiem ļoti vajadzīgs nokļūšanai ne vien Rīgā, bet arī novada centrā Vecumniekos un bijušajā rajona centrā Bauskā. Pagājušā gada vasarā sākās darbi, lai astoņus kilometrus garā ceļa posma Skaistkalne-Bārbele vecajā trasē no jauna ieklātu visas asfaltētai šosejai nepieciešamās materiālu kārtas. No jauna būvēts šajā ceļa posmā esošais tilts pāri Iecavas upei un salabots tilts pāri robežupei Mēmelei. Valstu robeža iet upei pa vidu, bet tilts jāuztur Latvijai kā upes labā krasta saimniecei. Iepriekš novietojuma dēļ par centrālo ielu Skaistkalnē atzīstamā Rīgas iela tikai tagad kļuvusi par ielu arī pēc izskata ar ietvēm un apgaismotām gājēju pārejām. Labi domāta, bet slikti izpildīta (būvdarbus veikusī SIA Igate apliecina, ka visu uzbūvējusi tieši tā, kā projekts prasījis) lietusūdeņu novadīšanas sistēmas izveidošana, jo izrādās, ka no vieniem novadītais ūdens plūst virsū citiem. Visu šo darbu tāmes 8,4 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, apliecina, ka asfaltēta ceļa kapitālais remonts prasa caurmērā miljonu eiro par kilometru. Šie miljoni konkrētā ceļa gabala salabošanai nākuši pamatā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Renārs Koris

Ceļa posma atklāšanā piedalījās Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis. Jebkādu objektu atklāšanas lentīšu griešana ir viens no iemīļotākajiem politiķu darbiem, tomēr šajā gadījumā ministra līdzdalībai pasākumā bija cita jēga. Proti, vēlreiz un vēlreiz atgādināt, ka ceļiem iezīmētā Eiropas Savienības palīdzības fondu nauda tiks izsmelta gan ne šā, bet nākamā gada beigās. «Pateicoties ES finansējumam, vairāki reģionālie autoceļi piedzīvojuši rekonstrukciju pēdējos gados, un šim procesam būtu jāturpinās. Latvijai jāspēj rast risinājumu, lai no valsts budžeta līdzekļiem varētu turpināt uzturēt valsts autoceļu tīklu. Ja vēlamies, lai autoceļu stāvoklis nepasliktinātos, valsts budžetā skaidri jāiezīmē finansējums tieši to uzturēšanai un atjaunošanai,» ministrs citēts ceļa posma atklāšanai veltītajā preses relīzē, ko izsūtīja būvdarbus pasūtījusī valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC). To pašu ministrs teica klātienē intervijā vairākiem TV kanāliem, kuri bija pārstāvēti Skaistkalnē, un visiem citiem, kuri vēlējās runāt ar ministru. Šādā veidā viņš uzstājās ceturto reizi 2017. gada ceļu būves sezonas laikā. Par iepriekšējām reizēm Neatkarīgā ir informējusi 22. maijā, 15. jūnijā un 21. augustā. Ceļa būvdarbi Skaistkalnē jau jūnijā bija uzskates līdzeklis, ko U. Augulis izmantoja, lai pamatotu savus aicinājumus aizvietot ceļu labošanai dāvināto ES naudu ar Latvijas valsts budžeta naudu, sākot ar 2019. gadu. Pa šo laiku ir iezīmēti nākamā gada valsts budžeta orientieri, starp kuriem nav būtiska pieauguma ceļu nozarei. Pieaugums varbūt ļaus kompensēt ceļu būves sadārdzināšanos, nevis aizvietot ES dāvinājumus.

Tagadējā budžeta rāmjos ietilpst tādi darbi, lai iebraucējiem no Lietuvas vai Igaunijas Latvija nesāktos ar demonstratīvi sliktiem ceļiem. LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange norādīja, ka darbi pierobežā pie Rucavas un Medumiem vēl turpinās. Ceļam P 89 tagad ir brīnišķīgi pēdējie astoņi kilometri līdz valsts robežai, bet visvairāk lāpījumu ir pirmajā posmā no Ķekavas līdz Baldonei.