Vecpiebalgas muzejiem pietrūkst valsts atbalsta; nepieciešami pamatīgi remontdarbi
MUZEJA ĒKA prasīties prasās pēc pamatīga remonta: pamati sēžas, sienas plaisā. Diemžēl ar pašvaldības līdzekļiem tas viss nav pavelkams ©Ādolfs Mārtiņš Krauklis, F64 Photo Agency

Uzturēt četrus memoriālos muzejus Vecpiebalgas novadam nav viegli – tie ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi ar senu vēsturi. Šāda saimniecība prasa lielus līdzekļus, tāpēc pašvaldība vēlētos saņemt atbalstu no Kultūras ministrijas (KM) un arī no valsts. Vismaz vecākā memoriālā – brāļu Kaudzīšu – muzeja rekonstrukcijai.

Saimniecība ir liela

Vecpiebalgas memoriālie muzeji: brāļu Kaudzīšu Kalnakaibēni, kas ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā (dibināts 1929. gadā), Antona Austriņa Kaikaši, Kārļa Skalbes Saulrieti un Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna Jāņaskola, kas gan atrodas Jaunpiebalgas teritorijā, ir iekļauti apvienībā Orisāre. Saimniecība ir liela, un visam naudas nepietiek, jo ēkas ir vecas, un tām nepārtraukti vajag ko pielabot. Tā šovasar tika mainīts jumts Antona Austriņa mājai Kaikašiem. Tas maksā 10 000 eiro, kas nelielajam novadam ir liela summa, tomēr bijis skaidrs, ka vairāk atlikt šādu remontu nav iespējams.

«Negribam, lai KM finansētu pilnīgi visu, taču kaut nelielu atbalstu gan vēlētos. Kaut tādu - ikdienas tēriņiem, kā ir Jāņaskolai, ko pārņēmām no KM,» teic Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone. Jo vajadzību ir daudz - ne tikai Austriņa mājai, bet arī Kārļa Skalbes Saulrietiem, kur pirmām kārtām jāsaved kārtībā krāsnis, un vēl jo vairāk Kaudzīšu Kalna Kaibēniem.

Vienmēr nākoties izvērtēt, kur vajag visvairāk. Rakstot projektus arī Kultūrkapitāla fondam, un nelielas summas izdodoties saņemt. Ar tām, protams, lielajam vajadzību sarakstam ir krietni par maz. Tā šobrīd viduslaiku pilsdrupu konservācijas projekta izstrādei ir iegūti 3000 eiro. Ar to gan pietiekot tikai projekta aktualizācijai, jo dokumentācijas sakārtošana izmaksājot ne mazums naudas. Pašai konservācijai nāksies papildus meklēt līdzekļus. Diemžēl Kalna Kaibēnu sakārtošanai nav tādas programmas, kur to varētu pieteikt. Cenšoties arī iespraukties tajos plānos, kas paredzēti glābšanas darbiem, taču ne vienmēr pašvaldības iesniegumi tiek atbalstīti. Bez jau iepriekšminētajiem memoriālajiem muzejiem Vecpiebalgai ir arī trīs novadpētniecības ekspozīcijas - Inešos, Dzērbenē un Taurenē. Pateicoties aktīvistiem šajos pagastos, šīs vietas esot dzīvas un nepārtraukti tiek papildinātas, jo šis novads ir ļoti kultūrvēsturiski bagāts.

Katram savs stāsts

Muzeju apvienības Orisāre vadītāja Līva Grudule, stāstot par memoriālajām vietām, uzsver - katrai no tām ir savs stāsts. Kalna Kaibēnos kā senākajā tiek akcentēti Mērnieku laiki un Vecpiebalgas novada vēsture, Jāņaskolā tā ir mūzika, bet Kaikaši, kas ir Vecpiebalgai visraksturīgākā ēka, ir kā tautas likteņa esence. Blakus vecākajai guļbūves daļai Latvijas brīvvalsts laikos - 30. gadu beigās - tapusi jaunāka, bet tā arī palikusi nepabeigta, jo sācies karš. Muzejs ir unikāls arī ar to, ka Austriņa meita Mudīte, kura pēc kara dzīvoja Amerikā, vāca saules atveidus no dažādām pasaules kultūrām, un šī kolekcija nonākusi Orisāres mantojumā un ir apskatāma Kaikašos. Savukārt Kārļa Skalbes pasaku valstībā Saulrietos, pateicoties telpām un zināmā mērā tradīcijai, notiek dažādi kultūras pasākumi.

 
Turpinājumu lasi nākošajā lapā
Komentāri 2 Skatīt [2]
Skatīt komentārus [2]