Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

LAU: Latgalē veicam operatīvus darbus plūdu novēršanai uz valsts autoceļiem

RADOŠA PIEEJA. Uz Viļakas–Kārsavas ceļa, kur ūdens izskaloja 1,6 m diametra caurteku, nav atjaunota standarta situācija, bet gan rasts pagaidu risinājums – blakus ielikta pagaidu caurteka un uzbērts pagaidu ceļš. Savukārt gājējiem uzbūvēta laipa © Publicitātes foto

Pašreizējie aprēķini parāda, ka augusta lielās lietavas Latvijas ceļiem nodarījušas postu apmēram 1,1 miljona eiro apmērā. Kopš 24. un 25. augusta lietiem 1. septembrī Latgalē bija slēgti vēl 6 ceļi, informē Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). Precīzāk vēsta LAU ražošanas departamenta direktors Juris Millers.

- Kādu postu tad īsti Latgales ceļiem ir nodarījis lielais lietus mākonis?

- Ja mēs runājam naudas izteiksmē, tad varam teikt, ka viens lietus mākonis radījis bojājumus valsts autoceļiem vairāk nekā miljona eiro apmērā. Visi postījumi vēl nav apzināti, jo daļu ceļu vēl klāj ūdens, kā arī nevaram apsekot tiltu apakšas. Vienu lielu daļu problēmu pilnā apmērā vai ar pagaidu risinājumiem jau esam novērsuši - satiksme ir atjaunota.

RĀZNA. Ja diennakts laikā uz zemes nolīst Rāznas ezers, tad neviena caurteka ar to netiktu galā. Mēs nevaram noliegt, ka vietām ierobežota finansējuma dēļ nav pilnībā iztīrītas caurtekas un grāvji, bet tas noteikti nav plūdu cēlonis, skaidro Juris Millers / F64

Kopumā LAU ietvaros augusta un septembra darbiem bija ieplānoti 10,4 miljoni eiro, t.sk. Latgales zonā 3,0 milj. eiro. Tas nozīmē, ka 1,1 miljons eiro ir visai ievērojama summa, ko nevarēsim izmantot ieplānotajiem darbiem. Šobrīd plūdu seku likvidēšanas darbi ir paveikti kopumā par 320 tūkstošiem eiro, taču tā ir maza daļa no tā, kas vēl nepieciešams, lai plūdu sekas likvidētu pilnībā.

Lai mazinātu finansējuma nepietiekamības ietekmi uz citu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, mēs ļoti ceram, ka valdība plūdu seku likvidācijai piešķirs papildu finansējumu no ārkārtas gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat kā zemnieki un pašvaldības, tā arī LAU sagatavos izdevumu dokumentāciju un iesniegs pieprasījumu papildu finansējumam, lai ceļu uzturētāji varētu īstenot arī iepriekš plānotos darbus ceļu uzturēšanai, kam naudas tāpat jau ir pārāk maz, lai ceļus uzturētu normālā stāvoklī.

- Zināms, ka lielākā daļa ceļu, kas cieta plūdos, arī pirms tam nebija ideālā stāvoklī. Vai var cerēt, ka pēc remonta šie ceļi būs labāki nekā iepriekš?

- Mēs šobrīd nerunājam par to, lai saremontētu ceļus un uzlabotu braukšanas komfortu, mēs varam runāt tikai par to, lai šie ceļi vispār būtu izbraucami. Tas, vai tie ir bedraināki vai līdzenāki, šobrīd nav tik svarīgi, lai pa tiem atjaunotu kustību. Līdz šim tā ir slēgta vēl uz sešiem ceļiem. Arī uz A13, kur iebruka viena brauktuves puse, pagaidām nav uzklāts asfalts, bet satiksme ir atjaunota pilnā apmērā. Plānojam līdz ziemai minētajā posmā uzklāt arī asfaltu. Kopumā līdz ziemai ceram panākt plūdos cietušo ceļu stāvokli līdz līmenim, kāds tas bija pirms lietiem.

- Vai pietiek līdzekļu un cilvēkresursu, lai veiktu visus neatliekamos darbus?

- Šobrīd izmantojam LAU rīcībā esošos ceļu uzturēšanai paredzētos resursus. Mēs neskatāmies, cik plānots konkrēti Latgales reģionam, bet gan rīkojamies saskaņā ar nepieciešamību. Objektos ir koncentrēta gan tehnika, gan cilvēkresursi. Atkārtošu, ka mēs ceram sagaidīt no valdības papildu finansējumu, lai izdarītu arī pārējos darbus - mums priekša vēl ir gan zāles pļaušana, gan grāvju tīrīšana, gan ziemas uzturēšana, kam būs nepieciešami līdzekļi, ko šobrīd novirzām plūdu seku likvidēšanai.

- Jūs pieminējāt tiltus - vai tiem nodarīti nopietni postījumi?

- Kā jau teicu - pilnā apmērā tos vēl nevaram apsekot, jo ūdens līmenis upēs ir ļoti augsts. Piemēram, tiltam pār Rītupi uz A13 ceļa Grebņevas virzienā vēl nevaram veikt apsekošanu, jo ūdens līmenis joprojām ir ļoti augsts. Tas pats attiecas arī uz pārējiem tiltiem. Iespējams, ka noskaloti balstu konusi. Jau tagad zinām, ka uz ceļa V499 Rogovka-Mežvidi-Pušmucova tiltam pār upīti konusi ir pilnībā noskaloti un pie šā tilta remonta mums būs noteikti jāatgriežas, kaut arī kustību pa to atjaunojām. Tilts nav bīstams kustībai, bet atstāt to šādā stāvoklī līdz pavasarim nedrīkst, jo pavasaris nāk ar citiem plūdiem. Ar tiltiem jokot nevar - tā ir inženierbūve, kas nemitīgi jāuzmana.

- Cik ilga bija kritiskā situācija, kad slēgts bija pat A13, kas ved uz Grebņevas robežpunktu?

- Viss sākās 24. augustā. Plūdu ūdenim plūstot pāri autoceļam A13, tika izskalota viena braukšanas josla, ceļš kļuva bīstams satiksmei, un tika pieņemts lēmums to slēgt satiksmei 24. augustā ap plkst. 18.00. Jāatzīst, ka šis ir viens no stratēģiski svarīgākajiem valsts nozīmes ceļiem, tāpēc kustības atjaunošana bija prioritāte numur viens. Jau 25. augustā plkst. 10.30 satiksme pa šo ceļu tika apjaunota.

1. septembrī atklājām kustību uz reģionālās nozīmes ceļa P45, kas ir stratēģiski svarīgs - pa to kursē sabiedriskais transports, un zemnieki vēlas tikt uz saviem laukiem. Uz Viļakas-Kārsavas ceļa, kur ūdens izskaloja 1,6 m diametra caurteku, nav atjaunota standarta situācija, bet gan rasts pagaidu risinājums - blakus ielikta pagaidu caurteka un uzbērts pagaidu ceļš. Savukārt gājējiem uzbūvēta laipa. Šādi rīkojāmies, jo vēl arvien saglabājas augsts ūdens līmenis un kvalitatīvi caurteku un ceļu atjaunot nav iespējams - jāpagaida, kamēr samazināsies ūdens līmenis. Vienlaikus mēs sapratām, ka cilvēki nevar tik ilgi gaidīt, tāpēc radījām iespēju šo ceļu izmantot. Jāteic paldies, ka vietējie iedzīvotāji iesaistījās laipas būvēšanā, lai ātrāk atrisinātu krīzes situāciju.

- Uz Latgali apskatīt bojājumus devās ne tikai LAU un Latvijas Valsts ceļu vadība, bet arī satiksmes ministrs Uldis Augulis. Kas bija galvenie apstākļi, kas ietekmēja postījumu apmērus?

- Nolija tik liels daudzums, ka ūdens plūda un dažviet vēl joprojām plūst pāri ceļam - to novadīt nespētu neviena caurteka un neviens grāvis. Ceļus faktiski izskaloja no augšas, nevis no lejas. Šie plūdi ir jāuztver kā nepārvarama vara, kā dabas katastrofa. Runā, ka nolijis esot tik daudz ūdens kā Rāznas ezerā - gluži kā teiksmās, kurās ezeri lido pa gaisu un meklē vietu, kur nolaisties. Šādus plūdus vietējie iedzīvotāji neatceras - ūdens plūda pa tādām vietām, kur nekad iepriekš neviens pat nevarēja iedomāties. Kopumā plūdu dēļ tika slēgti 12 mūsu pārziņa esoši ceļi, un jāsaka, ka ar šādu ūdens daudzumu postījumi varētu būt vēl lielāki. Es uzskatu, ka esam tikuši cauri ar mazāko no iespējamiem ļaunumiem.

- Laikam jau nebūtu ekonomiski pamatoti nākotnē ceļu infrastruktūru būvēt tādu, lai tā neciestu arī pie šāda ūdens apjoma - iebūvēt lielāka diametra caurtekas un izrakt dziļākus grāvjus.

- Ceļu infrastruktūra ar lielu pielaidi ir paredzēta vidējam nokrišņu daudzumam Latvijā, konkrētajā reģionā un klimatiskajā zonā. Esošā infrastruktūra nav izbūvēta pēc ceļinieku iegribas, bet gan ir izstrādāti projekti, kas aprēķināti atbilstoši ūdens noteču normai, un tā spēj novadīt visu ūdens daudzumu, tostarp pavasaros. Diezin vai sabiedrība akceptētu, ja mēs sāktu rakt trīs metrus dziļus grāvjus un izbūvētu liela diametra caurtekas, ar domu, ka pēc simt gadiem atkal «nokritīs» Rāznas ezers. Tie būtu milzīgi resursi, kas būtu lietderīgi varbūt reizi simt gados.

- Vai esošā situācija nospēlēs kā katalizators, lai valdība tomēr pameklētu papildu naudu ceļu uzturēšanai?

- Nākamajam gadam valdība papildus piešķirs 25 miljonus tieši grants ceļu stāvokļa uzlabošanai. Tas būs ievērojams finansējuma palielinājums tieši vietējiem grants ceļiem.

- Pēc kādiem kritērijiem tiek noteiktas prioritātes - uz kura ceļa satiksmi atjaunot vispirms, kurš var pagaidīt?

- Pirmām kārtām tiek atjaunoti ceļi, pa kuriem kursē sabiedriskais transports, kā arī vietās, kur nav iespējams ar lielāku vai mazāku līkumu nokļūt pa citu ceļu. Pa ceļiem, kuros satiksme vēl nav atjaunota, sabiedriskais transports nekursē un pastāv iespēja piebraukt no citas puses.

4. septembrī satiksme vēl nav atjaunota uz ceļiem: V493 Ruskulova-Bērzpils, V531 Salnava-Motriņi, V507 Seļekova-Degļeva-Goliševa, un naktī uz 4. septembri slēgta kustība uz autoceļa V753 Līvāni-Steķi.