Atsevišķās vietās laukos autobusus varētu nomainīt vieglais transports ar septiņām pasažieru vietām un tie kursētu tikai pēc pieprasījuma. Šo ieceri vakar atbalstīja Ministru kabinets.
Valdība nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien satiksmes autobusos nav neviena pasažiera.
Līdz šim maršrutus ar ļoti mazu pasažieru skaitu un attiecīgi ari ļoti zemu rentabilitāti lielākoties slēdza vai samazināja reisu skaitu. Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš uzvēra, ka iecere par transporta pakalpojumiem pēc pieprasījuma ļautu saglabāt arī šos nerentablos maršrutus.
«Transports pēc pieprasījuma tiks ieviests tikai tajos maršrutos, kuros nav vismaz divi trīs regulāri pasažieri. Visos pārējos maršrutos sabiedriskais transports kursēs kā parasti. Savukārt maršrutos pēc pieprasījuma reisus vai to posmus nodrošinās tikai tad, ja uz to būs nopirkta kaut vai viena biļete vai arī braucienu būs iepriekš pieteikusi kaut vai viena persona vismaz 24 stundas iepriekš,» skaidroja K. Godiņš. Tas gan nenozīmē, ka autobuss pēc pieprasījuma strādās kā taksometrs, kas aizbrauks pēc pasažiera viņam vēlamā laikā un piestās pie viņa mājas. Tas kursēs pa regulāro maršrutu noteiktā laikā. Sākotnēji šo ieceri ir plānots izmēģināt pilotprojektu veidā.
ATD rosinās pasažieru pārvadātājus izvērtēt, vai, atjaunojot autoparku, vienmēr ir nepieciešams iegādāties lielu autobusu. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos lietderīgāk būtu iepirkt vieglos transportlīdzekļus ar septiņām pasažieru vietām.
Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka, ieviešot pieprasījuma sabiedriskā transporta reisu izpildi, tiktu samazinātas pārvadātāja mainīgās izmaksas, kas saistītas ar autobusu nobraukumu (piemēram, degviela, autobusu remonts, autobusu vadītāju nostrādāto stundu skaits), kas attiecīgi varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz sabiedriskā transporta zaudējumu kompensācijas apmēra iespējamu samazinājumu.
Šobrīd reģionālajā maršrutu tīklā kopumā ir apmēram 1100 maršrutu un vairāk nekā 7600 reisu. Pēc SM rīcībā esošās informācijas, apmēram 14% reisu valsts dotāciju segums pār izdevumiem pārsniedz 85%, kas nozīmē, ka ikdienā tajos tiek pārvadāts ļoti neliels pasažieru skaits. Tomēr starp šiem reisiem nav tādu, kur ilgstoši visa maršruta garumā netiktu pārvadāts neviens pasažieris, bet kur pieprasījuma pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem faktiski nav tikai atsevišķos maršruta posmos.
Latvijā sabiedriskais transports pilda sociālu funkciju, tāpēc visus reisus, kur valsts dotāciju segums pārsniedz 85%, slēgt nav iespējams, jo daudzviet šie reisi ir vienīgais savienojums ar novada centru. Vairākos Latvijas pagastos sabiedriskais transports līdz novada centram nekursē katru dienu, bet tikai, piemēram, trīs reizes nedēļā, nodrošinot dažiem desmitiem iedzīvotāju, kas attiecīgajā ciemā dzīvo, iespēju nokļūt ārstniecības, valsts vai pašvaldības iestādē.
Transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma labi darbosies gadījumos, kad pasažieriem ir pieejams telefons un viņi laikus zinās savus plānus, taču ko darīt, ja nepieciešamība doties ceļā rodas pēkšņi? Tad nāksies gaidīt vismaz diennakti.
