Ventspils pilsētas domes Komunālās pārvaldes pārziņā ir visa pilsētas saimniecība. Un ne tikai. «Esam uzņēmušies arī jaunu uzdevumu – pašvaldības vārdā pildām pasūtītāja funkcijas dažādu ēku būvniecībā,» apliecina pārvaldes vadītājs Andris Kausenieks, kurš šajā amatā ir jau 21 gadu. No rutīnas iestāšanās viņš nebaidās, jo, strādājot Komunālajā pārvaldē, katra darba diena ir jauns piedzīvojums.
- Jūsu piemērs apliecina, ka arī vienā darbavietā izaicinājumu limits ir neizsmeļams...
- Jaunieši mēdz sacīt, ka, lai izbēgtu no rutīnas iestāšanās un būtu vieta izaugsmei un izaicinājumiem, ik pēc trīs gadiem jāmaina darbavieta. Es teiktu, ka mums pārmaiņas ir katru gadu. Divu vienādu nav! Bija laiks, kad īpašs akcents tika likts uz tūrisma infrastruktūras attīstības projektiem - akvaparks, pludmaļu labiekārtošana, kempings. To darījām par budžeta naudu. Kā nākamais etaps izaicinājumu klāstā sekoja dažāda mēroga projekti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
MAZAJIEM. Bērnu pilsētiņā smilšu segums tiek aizstāts ar krāsainu gumiju / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
Teikšu godīgi, ka 21 gads aizritēja nemanot. Reizēm šķiet, ka objekts būvēts pavisam nesen, bet izrādās - desmit gadu pagājis. Piemēram, bērnu pilsētiņu uzbūvējām 2001. gadā. Šodien turp aizejot, redzam, ka iekārtas, lai arī nav pirmā svaiguma, joprojām ir nevainojamā darba kārtībā. Lai rotaļāšanās būtu droša, katru pavasari visas iekārtas pārbauda sertificēts speciālists, kā arī mēs paši reizi divās nedēļās veicam savu apsekošanu. Patlaban bērnu pilsētiņā smilšu segumu nomainām ar gumijas - tas ir drošāk. Vēl atlikuši 1500 kvadrātmetru, ko izklāt, iespējams, nākamgad šo darbiņu pabeigsim.
Pērn pašvaldība uzsāka īstenot programmu Ventspils - mazulim draudzīga pilsēta. Tās ietvaros tika veiktas aptaujas, kurās mazuļu vecāki sniedza savus priekšlikumus par vēlamajiem uzlabojumiem praktiski visās sfērās. Piemēram, vecāki minēja, ka var izveidot divvietīgas šūpoles, kurās mazulis var šūpoties kopā ar mammu vai tēti. Iegādājāmies un uzstādījām trīs tādas, nākamgad plānojam ierīkot vēl vairākas. Māmiņas arī atzina, ka pārvietošanās ar bērnu ratiņiem pilsētā ir sarežģīta - to apgrūtina pārāk augstās ietvju apmales. Kādreiz standarts paredzēja četrus centimetrus augstas ratiņu nobrauktuves, bet, ņemot vērā ierosinājumus, tagad tās pārbūvējam tā, lai nobrauktuve būtu vienā līmenī ar ielu. Jūnijā uzsākām iedzīvotāju ilgi gaidīto gājēju ietves pārbūvi ar pandusu izveidi Kuldīgas ielas posmā no Raiņa ielas līdz ēkai Kuldīgas ielā 25A. Šajā posmā tiks izbūvēti trīs pandusi vides pieejamības nodrošināšanai un ietves pielāgošanai iedzīvotājiem ar ratiņiem.
- Iepriekš minētais ir tikai daļa no kopējā veicamo darbu apjoma. Vēl taču ir Ventspils vizītkarte - ziedi, būvniecības objekti un virkne citu. Vai nepastāvīgā vasara nav pabojājusi ziedu krāšņumu, sagādājusi vairāk rūpju dārzniecei?
- Ziedu mums patiesi ir ļoti daudz - skulptūras, piramīdas, puķu dobes un trauki. Pirms vairākiem gadiem teicām, ka esam iestādījuši pa ziedam katram pilsētniekam, bet tagad jau katram sanāk pa pušķītim. Nav māksla ziedus vienkārši iestādīt, bet gan uzturēt visu sezonu. Arī lietainā laikā jāievēro precīzs puķu liešanas cikls, jo ziedu lapas ir tik kuplas, ka lietus lāses vienkārši notek gar tām. Visaugstākā meistarība, protams, ir ziedu skulptūru uzturēšana.
- Kā pilsētvidē iedzīvojusies unikālā strūklaka Fregate «Valzivs»?
- Atsauksmes no iedzīvotājiem ir dažādas: ir kam ļoti patīk, cits saka - ne visai. Gaumes jautājums. Esam veiksmīgi piedalījušies vairākos valsts mēroga konkursos, kur iegūtas dizaina un būvniecības augstākās balvas (Latvijas dizaineru savienības Gada balva 2016 kategorijā Vides dizains, Tehnoloģiju un dizaina inovācijas balva konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2016, 1. vieta skates Gada labākā būve Latvijā 2016 nominācijā Ainava - aut.) Šopavasar iesniedzām pieteikumu arī starptautiskam konkursam.
NOVĒRTĒTA. Lielā laukuma labiekārtojums un vērienīgā strūklaka Fregate «Valzivs» ieguvuši vairākas būtiskas balvas / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
- Šogad uzsākts Lielā laukuma labiekārtošanas projekta noslēdzošais posms - Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas ar koncertzāles funkciju būvniecība. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par iecerētajiem darbiem!
- Šis projekts ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, iegūsim augstvērtīgu koncertu norises vietu ar vienīgajām modernajām stabuļu ērģelēm Latvijā. Otrkārt, tā būs zema enerģijas patēriņa ēka. Plānotais enerģijas patēriņš ir 25 kilovati uz kvadrātmetru, kas faktiski tuvojas pasīvās mājas rādītājiem. Lai panāktu šādu efektu, kopumā tiks izmantotas 13 dažādas tehnoloģijas. Piemēram, logi ar četriem stikliem - nekur citur Latvijā to nepraktizē - un individuālā gaisa sagatavošanas iekārta katrā no 76 mācību kabinetiem. Ko tas nozīmē? Šī tehnoloģija strādā ar CO2 devējiem, respektīvi, ja kabinetā atrodas maz cilvēku, gaisa apmaiņa notiek lēnām, bet, jo vairāk cilvēku, jo ātrāk šis process notiek. Visos kabinetos un vestibilā tiks ierīkoti monitori, kuros būs redzami būtiski mikroklimata rādītāji - gaisa temperatūra, mitrums un CO2 līmenis.
Nenoliedzami, šādas ēkas būvniecība izmaksā dārgāk, bet ilgtermiņā investīcijas atmaksāsies. Man patīk teiciens - skopais maksā divreiz, nabags - trīsreiz. Tas attiecināms uz pilnīgi visu pilsētas saimniecību. Savulaik cilvēki bija neizpratnē par soliņu cenām - tūkstoš eiro par soliņu, kāpēc tik dārgi?! Kvalitatīvs koks, nerūsējošā tērauda kājas... Šie soliņi pat pēc krietna laika izskatās gluži kā jauni un ir viegli uzturami! Tieši tas pats ir šajā gadījumā - būvējam dārgāk, bet energoefektīvi.
- Šī nebūs pirmā zemas enerģijas māja Ventspilī. Poliklīnika, Ventspils dome. Vai šīs ēkas sevi atpelna?
- Poliklīnikas patēriņš ir 26 kilovati uz kvadrātmetru, domei - 23 kilovati uz kvadrātmetru. Normatīvs paredz, ka var būt līdz 100 kilovatiem uz kvadrātmetru. Mums tas ir četras reizes mazāks. Raugi, lai arī poliklīnikas jaunās telpas ir divreiz lielākas nekā vecās, par apkuri tiek tērēts divreiz mazāk nekā agrāk. Budžetā tas uzreiz ir jūtams. Jaunās Mūzikas vidusskolas ēkas platība ir 8000 kvadrātmetru...
- Kādu būvniecības projektu pasūtīšana jums vēl ir uzticēta?
- Patlaban projektēšanas stadijā ir 6000 kvadrātmetru plašs Inovāciju un zinātnes centrs. Metu konkursā uzvarēja lietuviešu arhitekts, līdz nākamā gada martam projektam jābūt pilnībā izstrādātam. Aptuveni 3500 kvadrātmetru no kopējās platības aizņems Zinātnes centrs, savukārt atlikušajā daļā būs izvietots biznesa inkubators, biroju telpas. Jau esam atlasījuši eksponātus - apskatījām labākos piemērus Eiropā, Ķīnas, Japānas un ASV, izvērtējām un izvēlējāmies, mūsuprāt, piemērotākos. Jāpiebilst, ka visi eksponāti būs interaktīvi, lai apmeklētāji varētu darboties līdzi.
Vēl - tiek strādāts pie bibliotēkas - sabiedriskā kultūras centra izveides projekta Gāliņciemā, uzsākta arī jauna 50 metru gara peldbaseina projekta dokumentācijas izstrāde. Jaunajā peldbaseina kompleksā paredzēts arī rehabilitācijas centrs. Neesam aizmirsuši arī par veloceliņiem, šogad turpināsim veloceliņa izbūvi gar Būšnieku ezera krastu. Veloceliņu tīkla kopgarums pārsniedz jau 50 kilometrus un tuvāko gadu laikā varētu pagarināties vēl par aptuveni pieciem kilometriem.
- Jūs sev esat uzlikuši augstu latiņu. Vai iedzīvotāji, redzot, ka ir iespējams panākt vēl vairāk un labāk, arī nekļūst aizvien prasīgāki? Sanāk, ka abiem Ventas krastiem jābūt vienlīdz labā kārtībā!
- Savā ziņā (pasmaida). Mums ir labs dialogs ar iedzīvotājiem - viņi var ar mums sazināties gan rakstot, gan zvanot. Ja kāds objekts, piemēram, rotaļu iekārta vai trenažieris, ir salauzts, ielās parādījusies kāda bedre, iedzīvotāji sūta informāciju, un mēs operatīvi reaģējam, lai bojājumus novērstu. To varu droši apgalvot, ka pašvaldības īpašumos bedres neatrast! Ne velti, kad tiek veiktas socioloģiskās aptaujas par domes darbu, Ventspils ir viena no tām retajām pašvaldībām, kur ir aptuveni 90 procentu atbalsts domei. Tas nav maz!
KUPLĀ SKAITĀ. Komunālās pārvaldes pārziņā kopumā ir 5000 vides objektu. Tostarp arī ziedu skulptūras / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
