Reģionos: Interese par iestāšanos zemessardzē joprojām augsta 1 komentāri
 
Reģionos

Interese par iestāšanos zemessardzē joprojām augsta

 
Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Kopš 2014.gada no Zemessardzes izstājušies 3404 cilvēki, taču Aizsardzības ministrija (AM) norāda, ka Latvijas pilsoņu interese par iestāšanos šajā bruņoto spēku struktūrā kopš Krimas aneksijas joprojām saglabājas augsta.

Patlaban Zemessardzē dien aptuveni 8000 zemessargu, no kuriem 472 Zemessardzei pievienojušies šī gada pirmajos sešos mēnešos. No 2014. gada līdz šī gada 1. jūlijam Zemessardzē pavisam iestājušies 3478 Latvijas iedzīvotāji, aģentūra LETA noskaidroja AM Preses nodaļā.

Šajā laika posmā no Zemessardzes izstājušies vai tikuši izslēgti 3404 zemessargi. Galvenie iemesli Zemessardzes pamešanai ir pašu zemessargu vēlēšanās pamest Zemessardzi, maksimālā vecuma sasniegšana vai arī ilgstoši neapmeklētas mācības.

F64 Photo Agency

Atbrīvoto 3404 zemessargu vidū liela daļa ir tādu, kas Zemessardzē iestājušies 1990. gados, Zemessardzes izveides sākumā, un līdz ar to atbrīvošanas iemesls ir maksimālā vecuma sasniegšana. Tāpat daļa zemessargu tikuši atbrīvota no dienesta Zemessardzē, jo pievienojušies profesionālajam dienestam.

"Interese par dienestu Zemessardzē, salīdzinot ar laiku pirms Ukrainas krīzes joprojām ir augsta. Ja, piemēram, 2013. gadā dienestu sāka 481 zemessargs, tad pērn Zemessardzes rindām pievienojās 981 Latvijas iedzīvotājs. Tomēr prioritārs mērķis ir kvalitāte nevis kvantitāte, tādēļ no Zemessardzes tiek izslēgti zemessargi, kas mācības neapmeklē," uzsvēra AM.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) jūnija beigās Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atbildot uz aģentūras LETA jautājumu par to vai AM plāni par vairākiem tūkstošiem palielināt zemessargu skaitu ir reāli sasniedzami ņemot vērā valsts demogrāfisko situāciju, norādīja, ka tas ir liels izaicinājums, taču uzteica šī gada labos rādītājus.

"Varbūt tā ir laime nelaimē, kad notikumi Ukrainā un citviet uzrunājuši cilvēkus iesaistīties savas valsts drošības sargāšanā," uzsvēra ministrs.

Neskatoties uz to, ka AM un bruņotie spēki lielu enerģiju veltījuši NATO spēku uzņemšanai, paralēli lieli līdzekļi tiek ieguldīti Zemessardzē - tiek veidotas bāzes un jauni bataljoni, akcentēja ministrs.

"Es to nekad neesmu slēpis, bet vislielākais izaicinājums mums būs cilvēkresursi un par to ir jādomā," piebilda Bergmanis.

Jau ziņots, ka interese par iestāšanos Zemessardzē pieaugusi kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas. Atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.

Komentāri [1]
#
Kendjuks 8.jūlijs 2017 11:09 atbildēt
Sargiem un kārtībniekiem labi piemaksā.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers