Krievijā līdzīgi kā Latvijā amatpersonām ir jāiesniedz deklarācijas, lai atskaitītos par saviem īpašumiem un bagātībām. Kāds nelielas piemaskavas pašvaldības līderis ir deklarējis nelielu dzīvokli Latvijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šis partijas “Vienotā Krievija” biedrs Konstantīns Karakovskijs ir ne tikai politiķis no kāda nelielas pašvaldības, bet aktīvi darbojas Vladimiram Putinam lojālajā motoklubā “Nakts Vilki”, un kopā ar šiem “baikeriem” piedalījies Krimas okupācijā.
Par aktīvo līdzdalību Krimas atgriešanā Krievijas sastāvā Karakovskijs saņēmis apbalvojumus. Pēc atbraukšanas no Krimas viņš atgriezies politiķa ampluā. Un turpina regulāri apmeklēt savu īpašumu Daugavpilī.
Motoklubs “Nakts Vilki” Krievijā izveidojās pēc PSRS sabrukuma. Viņu līderis ir Aleksandrs Zaldo-stanovs ar iesauku Ķirurgs. “Nakts vilki” aktīvi atbalsta Vladimiru Putinu, slavina Staļinu, izveidojuši īpašu grupējumu “Antimaidans”, kas apkaro varas opozīciju Krievijā. Viņiem bijusi arī ļoti svarīga loma Krimas okupācijā.
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts sarunā ar "Nekā Personīga" norāda, ka "Nakts vilku" kustība ir baikeru kustība, ar kuriem arī Putins savā laikā ar viņiem ir braukājis, bija Krimas aneksijas periodā viens no aktīvākajiem propagandas līdzekļiem gan arī ietekmēšanas veids. Jo šie cilvēki bija viens no pirmajām redzamajām klātbūtnēm, kas bija, kas ļoti skaļi runāja, ka Krimai ir jāpievienojas, gan arī pēc tam bija tie visi lielie šovi. Principā tādā ziņā viņi spēlēja vienu no centrālajām publiskajām lomām Krimas okupācijā un Krimas pievienošanā Krievijai.
SCANPIX
Pēc Krimas okupācijas pret “Nakts vilku” līderi rietumi ieviesa sankcijas. Šobrīd baikeri organizē atbalsta punktus Donbasā, rīko militārās apmācības un piedalās aktīvajā kara darbībā.
Pirms gada no Latvijas uz Krieviju tika izraidīts “Nakts vilku” filiāles līderis Krievijas pilsonis Igors Lakatošs. Ķirurgs tāpēc zākāja Latviju un solīja mūsu valsti sūdzēt tiesā.
“Nakts vilku” klubā aktīvi darbojas kāds Putina partijas “Vienotā Krievija” ierindas biedrs. Konstantīns Karakovskijs ir ne tikai “Nakts vilku” paspārnē esoša cīņas kluba vadītājs, bet ir starp Istru un Maskavu esoša 3000 iedzīvotāju neliela ciemata Snegiri pašvaldības priekšsēdētājs. Kad sākās karš Ukrainā, viņš ar motoklubu brauca uz Krimu.
Laikraksts “Novaja gazeta” publicējis slepenu apbalvoto Krimas neatkarības cīnītāju sarakstu. Tajā starp bokseriem, profesionāliem futbola huligāniem, baikeriem un cilvēkiem ar kriminālo pagātni minēts arī Karakovskija vārds.
Lietuvā dzīvojošais Krievijas opozicionārs no kustības “Solidaritāte” Mihails Maglovs, pētot Krievijas politiķu deklarācijas, pamanījis, ka Konstantīns Karakovskijs deklarējis viņam piederošu dzīvokli Latvijā. "Nekā personīga" izdevies noskaidrot, ka Karakovskijs 2012.gada jūlijā patiešām nopircis nelielu dzīvokli Līvānos Zaļajā ielā 21.
Sazinoties ar dzīvokļa agrāko īpašnieku, viņš apgalvo, ka pirkuma brīdī bijis ārpus Latvijas un darījumu ar Karakovskiju kārtojis kāds viņa radinieks. Dzīvoklis savulaik ticis nopirkts izsolē no pašvaldības un pārdots tālāk. Mājas iedzīvotāji zina stāstīt, ka dzīvoklis jau labu laiku nav apdzīvots. Mājas vecākais iebraucēju no Krievijas pats neesot ne reizi saticis. Bet zina stāstīt, ka blakus kāpņu telpā dzīvojot Mārtiņš, kurš Karakovskija dzīvokli remontējis. Par celtniecības darbiem atbildīgais kaimiņš lepni stāsta, ka pēdējos gados remontējis vismaz sešus dzīvokļus, kurus Līvānos nopirkuši dažādi maskavieši. Naudu strādniekiem nemaksāja īpašnieki, bet kāds vietējais līvānietis. Viņš esot maskaviešu uzticamības persona, kuram iebraucēji pārskaita naudu un viņš apmaksājot gan komunālos rēķinus, gan devis naudu celtniekiem.
Karakovskija dzīvoklis palicis nepabeigts, jo īpašnieks neesot vairs maksājis celtniekiem par padarīto. 2013.gadā par šī dzīvokļa īpašnieku kļuvis kāds Nodarijs Georgadze.
Konstantīns Karakovskijs nu jau dažus gadus ir kļuvis par Daugavpils iedzīvotāju. Viņš par 2400 eiro nopirka dzīvokli un kā stāsta kaimiņi, viņš uz šejieni arī bieži braucot.
Pēc kaimiņu teiktā, Karakovskijs ar sievu uz Daugavpili brauc regulāri. Kāda veida iebraukšanas dokumentus Latvija viņiem ir izsniegusi neviena no aptaujātajām atbildīgājām iestādēt atbildēt nespēja.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde apgalvo, ka arī dažus tūkstošus eiro vērtais dzīvoklis Daugavpilī varētu būt pietiekams pamatojums, lai iebraucējs pieprasītu Šengenas vīzu ceļošanai pa Eiropas savienību. Kad vīzas termiņš iztek, iestādes vērtē vai ieceļotājs Latvijā uzvedies labi. Ja viss bijis kārtībā, tad nākamā vīza tiek izsniegta jau uz garāku laiku. Maksimālais termiņš, ko var piešķirt, esot pat 5 gadi.
Arī ārlietu ministrijas atbilde ir sausa un formāla - Katrs vīzas pieteikums tiek vērtēts individuāli. Ja rodas bažas - persona tiekot izpētīta padziļināti, iesaistot arī citas atbildīgās institūcijas. Vai tas noticis Karakovskija gadījumā, ministrija neatklāj. Tieši tā pat neko par konkrēto ieceļotāju no Krievijas mums nespēja precizēt Drošības policija.
