Ne mazāk asas cīņas par varas maiņu noritēja ārpus Rīgas, taču līdzīgi galvaspilsētai arī lielajās valsts pilsētās valdošajiem opozīcijā esošie spēki praktiski nav spējuši mainīt status quo. Tikai trijās pilsētās pie varas esošo pozīcijas sašūpotas nopietnāk, bet arī tas nedod pārliecību, ka vara mainīsies.
Tā domes vadībā izmaiņas iespējamas valsts otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī. Tur līdz šim pie varas esošā Jāņa Lācplēša Latgales partija ieguvusi 28,57% vēlētāju atbalstu jeb sešus mandātus. Ar to nepietiek, lai J. Lāčplēsis būtu drošs, ka varēs saglabāt mēra amatu, jo Andreja Elksniņa vadītais Saskaņas saraksts saņēmis tikai par dažām procentpunkta desmitdaļām mazāku atbalstu un piecus mandātus, bet trešā un pēdējā domē ievēlētā partija - Mūsu partija - ieguvusi četrus mandātus. Teorētiski tas nozīmē, ka taktiski labākās pozīcijās ir Mūsu partija un tās vadītājs Rihards Eigims, jo viņš, izraugoties sabiedroto, var radīt pietiekami spēcīgu koalīciju, lai tā spētu veiksmīgi strādāt 15 mandātu lielajā Daugavpils domē.
Šajā vienādojumā jāņem vērā tas, ka savā priekšvēlēšanu kampaņā A. Elksniņš izvērsa ļoti agresīvu cīņu, kurā visādiem līdzekļiem centās pierādīt J. Lāčplēša dalību dažādās koruptīvās shēmas. Savukārt pats J. Lāčplēsis, aizveroties vēlēšanu iecirkņiem, atzina, ka ir politiķi, ar kuriem viņš pēc vēlēšanām nesarokosies. Pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas viņa retorika kļuva nedaudz maigāka, taču grūti iedomāties tandēmu J. Lāčplēsis - A. Elksniņš.
Seskam jāizvēlas sabiedrotais
Līdzīga situācija ir arī trešajā lielākajā pilsētā - Liepājā. Turklāt vēlēšanu rezultāti šajā pilsētā nedaudz ietekmēs arī frakciju spēku samēru Saeimā.
Nomināli ar sešiem iegūtajiem mandātiem tur uzvarējusi līdz šim pilsētā valdošā Liepājas partija un pilsētas mērs Uldis Sesks. Piecus mandātus ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība un sens U. Seska opozicionārs Jānis Vilnītis, bet četrus mandātus - Saskaņa un Valērijs Agešins.
U. Sesks gan paudis gatavību uzsākt sarunas par sadarbību ar visiem domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, bet līdzšinējā pretnostatīšanās ar J. Vilnīti telpu manevriem sašaurinājusi. U. Seskam sarunas ar Saskaņu neatvieglo arī fakts, ka pārlieku labas sadarbības dēļ ar Liepājas partiju no Saskaņas tika izslēgti divi Liepājas domes deputāti, kuri ar atsevišķu sarakstu arī šogad centās iekļūt domē, bet neveiksmīgi. Turklāt jāņem vērā V. Agešina rūdījums Saeimā.
Tiesa, V. Agešinam noliekot Saeimas deputāta mandātu, viņa vietā saskaņā ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem jānāk Romanam Miloslavskim, kurš ir viens no diviem liepājniekiem, kurus Saskaņa izslēdza no savām rindām. Neatkarīgajai neizdevās ar viņu sazināties, taču pagaidām nav pamata uzskatīt, ka viņš no šādas iespējas atteiksies. Tas, vai viņš turpinās darbu Saskaņas frakcijā vai kļūs par neatkarīgo deputātu, būs atkarīgs no viņa.
Truksni Jūrmalā var atstāt aiz borta
Nedaudz sašķobījušās arī pēdējos četrus gadus Jūrmalā valdošās Zaļo un zemnieku savienības un Gata Trukšņa pozīcijas. Kūrortpilsētas 15 mandātu domē ievēlētas četras partijas un ZZS ieguvusi vien sešus mandātus. Nomināli tas šajā pilsētā ir labākais rezultāts, taču pārējām trijām partijām ar saviem deviņiem mandātiem paver iespēju izstumt zaļzemniekus opozīcijā.
Šāda iespēja pavērusies lokālajai partijai Tev, Jūrmalai un tās saraksta līderim Arnim Ābelītim, kura ieguvusi četrus mandātus, Saskaņai un Ņikitam Ņikiforovam ar saviem trīs mandātiem un divus mandātus ieguvušajai Nacionālajai apvienībai (NA). Protams, pastāv iespēja, ka Nacionālā apvienība ideoloģisku aizspriedumu dēļ atteiksies strādāk koalīcijā ar Saskaņu, taču pašvaldību līmenī šādi aizspriedumi tradicionāli tiek viegli pārvarēti.
Uzticību nav zaudējuši
Pilnībā apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem var būt pārējo lielo pilsētu mēri. Tā Ventspilī vēl kopš aizvadītā gadsimta nogales valdošā Latvijai un Ventspilij un tās līderis Aivars Lembergs ieguvuši vairāk nekā 62 procentu vēlētāju atbalstu, praktiski neitralizējot Nacionālās apvienības, Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības centienus ieviest sev tīkamas pārmaiņas ostas pilsētā.
Arī Valmierā ilggadēji valdošā Valmierai un Vidzemei ieguvusi 60%, un tās līderis Jānis Baiks nākamos četrus gadus pilsētu var vadīt tikai ar paša pārstāvētās partijas spēkiem, atstājot ZZS, Vienotību un Nacionālo apvienību aiz borta.
Saskaņu pārstāvošais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs arī ieguvis neapšaubāmu vairākumu 59% un deviņus mandātus. Šāds vēlētāju atbalsts Rēzeknē ievēlētājai ZZS, Latgales partijas, Nacionālās apvienības un Vienotības apvienotajam sarakstam, kā arī partijai Vienota Rēzekne nedod ne mazākās iespējas izveidot stabilu koalīciju vai radīt nepeiciešamību nostiprināt valdošo koalīciju ar viņu mandātiem.
Par savām pozīcijām Jelgavā nav jābīstas arī ZZS pārstāvošajam Andrim Rāviņam, kas ieguvis lielāku atbalstu nekā 2013. gada pašvaldību vēlēšanās. Viņam ar septiņiem mandātiem pieder Jelgavas domes kontrolpakete un pilnīga brīvība izvēlēties kādu sabiedroto, lai savas pozīcijas iecementētu. Pārējām piecām Jelgavas domē ievēlētajām partijām - Saskaņai ir trīs un NA divi mandāti, bet Vienotībai, KPV LV un Latvijas Reģionu apvienībai ir pa vienam mandātam.
Kutelīgākā situācijā nonācis Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs un viņa vadītā Jēkabpils Reģionālā partija, kura ieguvusi trīs mandātus. Jēkabpilī no desmit kandidējošajiem sarakstiem ievēlēti deviņi, jaņos atstājot vien Vienotību. Taču arī līdz šim L. Salcevičam izdevies savaldīt gana sadrumstaloto pilsētas domi. Iepriekšējās vēlēšanās 13 mandātu Jēkabpils domē ievēlēja sešu partiju pārstāvjus.
