Ko mēs saprotam ar vārdu ģimene? Tie ir ne tikai jaunie vecāki, kam svarīgi, lai laikus varētu tikt pie ārsta, atrastos vieta bērnudārzā un pietiktu vietas pastaigām ar bērnu ratiņiem vai apmierinātu citas primārās vajadzības. Ģimene – tas ir tikko piedzimis mazulis, tie ir strādājoši vecāki, kam bērni devušies skolas gaitās, tie ir studenti, sparīgi pensionāri un diemžēl arī nespējnieki. Ģimene – tie ir visu vecumu cilvēki – no bērna piedzimšanas līdz vecumdienām, kas visiem jāaizvada pienācīgos apstākļos un labā noskaņojumā.
Ne visiem dzīvē ir paveicies - citiem mazāk sanāk nopelnīt, citus vajā veselības problēmas, un tieši visgrūtākajos brīžos palīgā nāk Ventspils pilsētas pašvaldība, piedāvājot 40 pabalstu un 12 pakalpojumu veidus. Šiem mērķiem 2017. gadā sociālajai palīdzībai novirzīti 2,07 miljoni eiro. Ventspilī ir viena īpatnība, ko nevar novērot citās pašvaldībās - aktīvas rūpes par mazuļu un viņu vecāku labsajūtu - tiek darīts viss, lai nekas netraucētu mazajam ventspilniekam augt un attīstīties, nezinot rūpju. Ģimenēm un bērniem atbalstam 2017. gadā novirzīti līdzekļi teju 300 tūkstošu eiro apmērā un pieejami 17 pabalstu veidi. Vienlaikus novērojumi liecina, ka tieši šajā pilsētā cienījama vecuma cilvēki nesēž mājās, bet gan nododas aktīvām nodarbībām - nūjo, brauc ar velosipēdiem, iet uz koncertiem un citiem pasākumiem. Atbalstam senioriem un personām ar invaliditāti no pašvaldības budžeta novirzīti līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā, vienlaikus senioriem pieejami 17 pabalstu veidi. Reaģējot uz pensiju indeksāciju un lai nepieļautu, ka pensionāri ar nelieliem ienākumiem zaudētu iespēju saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, Ventspils pilsētas dome atbilstoši pensiju indeksācijai ik gadu palielina visus trīs ienākumu līmeņus, kas noteikti pensionāriem un personām ar invaliditāti sociālās palīdzības saņemšanai. Jāpiebilst, ka Ventspilī ir visaugstākā vidējā pensija visā valstī. Ja valstī tā ir 301, tad Ventspilī - 367 eiro.
Ventspils - mazulim draudzīga pilsēta
Kā zināms, laimīga mamma ir vienādības zīme ar laimīgu bērniņu! Tieši tāpēc jau kopš pagājušā gada jūnija Ventspils pilsētas pašvaldība strādā pie īpašās programmas «Ventspils - mazuļiem draudzīga pilsēta» veiksmīgas īstenošanas. Kā saka - papīrs pacieš visu, tāpēc par to, kā pilsētā jūtas jaunā māmiņa un viņas mazulis, prasījām Janikai, kuras pirmdzimtais Raivo ir nupat gadu vecs. «Esmu dzimusi Talsos un dzīvojusi Rīgā, Ventspilī, tā teikt, ieprecējos, tāpēc varu salīdzināt atmosfēru vairākās pilsētās. Ventspilī nu jau dzīvoju apmēram pusotru gadu un ne mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli - šeit es jūtos vienkārši laimīga. Savulaik aktīvi nodarbojos ar sportu, tāpēc man ir svarīgas aktivitātes - pastaigas un līdzdarbošanās dažādos pasākumos. Biju ļoti iepriecināta, ka ziemā pilsētā un pastaigu vietās jau laikus tika iedegts apgaismojums, kas ļāva droši justies arī vakara pastaigās. Diemžēl uz velosezonas atklāšanas pasākumu vēl nebijām paguvuši iegādāties bērnu sēdeklīti velosipēdam, tāpēc šoreiz to nācās izlaist - varējām vērot tikai no malas, taču drīz mums būs iespēja gan savā ģimenes lokā, gan kopā ar draugiem doties veloizbraucienos, kam ir lieliski attīstīta nepieciešamā infrastruktūra - veloceliņi ir visur. Mēs vienmēr izmantojam iespēju svētdienās apmeklēt baseinu - izplunčāties var gan mazulis, gan mamma un tētis.»
Vaicājot par veselības aprūpes pieejamību, Janikai ir ko teikt: «Nesen Raivo vajadzēja nodot analīzes, un ļoti patīkams pārsteigums bija fakts, ka māmiņām ar maziem bērniem Ventspils slimnīcā ir iespējams saņemt pakalpojumu ārpus kārtas - rindu mašīnā nospiedām attiecīgo pogu, un mūs pieņēma jau pēc dažām minūtēm. Nekad nav bijis problēmu arī ar ģimenes ārsta vizītēm - viss, ko mums vajag, vienmēr ir dabūts ātri un bez problēmām. Te gan es gribu uzsvērt: esmu optimiste un vienmēr dzīvē meklēju labo - ar šādu attieksmi arī eju uz iestādēm. Laikam jau svarīga ir arī apmeklētāja attieksme, jo, ja iesi ar smaidu, tad smaidu arī saņemsi pretim.»
Janika līdzdarbojas arī māmiņu grupiņā «Mazulim draudzīga pilsēta» - tā ir iespēja satikt citas mammas, pārrunāt jaunumus, veicināt bērnu savstarpējo komunikāciju, kopā apmeklēt pilsētas pasākumus. «Es nezinu, vai citās pilsētās pašvaldība interesējas, kā aizrit mammu ikdiena. Šeit ir padomāts par to, lai mammām būtu pietiekami aktīva sociālā vide un komunikācija ārpus mājas un ģimenes loka. Protams, mazulis ir mammai galvenais, bet ir jābūt arī citām interesēm un citiem notikumiem. Ventspilī viss ir sakārtots tā, lai mazulis netraucētu iesaistīties dažādās aktivitātēs.» Raivo ik nedēļu apmeklē ne tikai baseinu, bet arī bēbīšu mūzikas skolu, kurā mācās sist plaukstas, klausās mūziku, atdarina skaņas un attīsta ritma izjūtu. Mūzikas skolā mazulis ne tikai apgūst dažādas prasmes un iemaņas, bet arī ir citu vienaudžu vidū - atrodas draugi un pirmie domubiedri.
Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā
Raivo tik tikko sper pirmos solīšus un no ratu bēbja pārvēršas par aktīvu bērnu, kam patīk šūpoles, un pavisam drīz viņš sāks pieprasīt arī slīdkalniņus, ložņāšanas un visādas citādas rotaļu iekārtas. Tāpēc, lai laikus pierastu pie vides, mamma mazuli jau tagad ved uz pilsētā iekārtotajiem rotaļu laukumiem un bērnu pilsētiņām. Viņa atzīmē, ka ļoti labi, ka bērnu laukumos pie iekārtām ir ieklāts gumijots segums, lai mazulis paklūpot nesavainojas un nenosmērējas. Arī pārvietojoties ar ratiņiem, trotuāru apmales nav šķērslis, ieejas veikalos, iestādēs, poliklīnikā un slimnīcā ir piemērotas visiem - gan māmiņām ar bērniem, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Lai padarītu Ventspili par mazuļiem draudzīgāko pilsētu visā Latvijā, veiktas jau divas iedzīvotāju aptaujas, kurās ventspilnieki tika aicināti iesniegt priekšlikumus par vēlamajiem uzlabojumiem bērniņu veselības aprūpē, pilsētas infrastruktūrā, izglītības, sociālās aprūpes, kā arī atpūtas un izklaides jomās. Daudzi no ierosinājumiem jau ieviesti un redzami pilsētā. Ventspils ir ideāla vieta ģimenei ar bērniem. Šo titulu nodrošina lieliskās bērnu pilsētiņas, kvalitatīvie un interesantie bērnu laukumi pilsētā, kā arī brīnišķīgais pasākumu kopums, par kuriem ventspilnieku ķipari un mazākie viesi vienmēr ir bijuši sajūsmā, kā arī daudzas citas lietas un priekšrocības, kas pieejamas tikai Ventspilī.
*
Īpašiem cilvēkiem īpaša attieksme
Ventspils ielās, parkos, skvēros, dažādās iestādēs un publiskās vietās var redzēt arī cilvēkus riteņkrēslos vai asistenta pavadībā. Tas nebūt nenozīmē, ka šeit ir procentuāli vairāk cilvēku ar īpašām vajadzībām, bet gan to, ka šiem cilvēkiem plašākas iespējas iziet ārpus mājas. Infrastruktūra veidota tā, lai cilvēki riteņkrēslos varētu nokļūt jebkurā sev vēlamajā vietā, nemaz nerunājot par veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestādēm.
Viena no vietām, kurā ar prieku sagaida jebkuru cilvēku, kam nepieciešams īpašs atbalsts, ir Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš. Centra pakalpojumus ik dienu izmanto aptuveni 75 bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, un 2017. gadā atbalsta centra darbībai no pašvaldības ir novirzīti līdzekļi vairāk nekā 48 tūkstošu eiro apmērā, kā arī ar pašvaldības atbalstu tiek meklētas jaunas, plašākas telpas. Veidojot centru, tā redzeslokā bija 20 bērnu, kas ērti iekārtojās esošajās telpās, tiešā Ventspils universitātes tuvumā. Līdz ar atvēršanu 2011. gadā Cimdiņam jau bija 40 klientu, bet nule kā atzīmēts jau 200. klients. Cimdiņa vadītāja un centra veidošanas iniciatore Ieva Sāmīte-Cērpa skaidro: «Laikam ejot, centrs ir attīstījies un kļuvis par neatņemamu Ventspils sociālās infrastruktūras sastāvdaļu. Esam pratuši pārliecināt vecākus, ka viņu lolojums ar īpašajām vajadzībām centrā ir gaidīts un saņems visu nepieciešamo atbalstu. Galvenā mērķa grupa ir Ventspilī un novadā dzīvojošie bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Šī nav tikai vieta, kur bērns vai jaunietis tiek pieskatīts, bet gan vieta, kas nodrošina kompleksus rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kā arī viņu ģimenēm. Šobrīd Ventspils pilsētā un novadā esam vienīgā organizācija, kura stabili darbojas un sniedz regulārus visakūtākos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem - tas nozīmē, ka vienlaikus esam dienas centrs ar radošajām darbnīcām, psihologa palīdzību grupās un individuālās sarunās, kā arī piedāvājam logopēda nodarbības un konsultācijas, sociālā rehabilitētāja pakalpojumus, sociālā darbinieka konsultācijas un attīstību veicinošas nodarbības, muzikālās terapijas nodarbības, Montesori un speciālo pedagogu nodarbības, sociālo aprūpētāju pakalpojumus, vecāku atbalsta un pašpalīdzības grupu nodarbības. Pateicoties mūsu aktīvai finansējuma piesaistei un līdz ar to jaunu pakalpojumu piedāvājumam, esam palielinājuši klientu skaitu no 20 (2010. gadā) līdz šobrīd jau 200 bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tagad telpas kļuvušas daudz par mazu, jo ik dienu uz centru nāk 70 līdz 80 bērnu un jauniešu.»
ES atbalstītās programmas ietvaros pašvaldība noskatījusi senu ēku Sarkanmuižas dambī un šobrīd izvērtē tās piemērotību dienas centra vajadzībām. Tagad jāgaida, līdz iecerētais projekts īstenosies un Cimdiņš varēs uzņemt vairāk bērnu un jauniešu, kā arī nodrošināt tiem plašākas telpas un piemērotu infrastruktūru dažādām nodarbībām. Projekta mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu ar invaliditāti labklājību Ventspils pilsētā un novadā, nodrošinot tādus sociālos pakalpojumus, kas veicina viņu integrēšanos sabiedrībā. Ievai ir labi piemēri, kas liek sajust prieku un gandarījumu par paveikto: «Visvairāk mēs priecājamies par mazo klientu pirmajiem soļiem pēc saņemtā fizioterapijas kursa vai pirmajiem izrunātajiem vārdiem pēc logopēda. Cimdiņā daudzi iegūst prasmes un iemaņas, lai varētu apmeklēt vispārizglītojošo skolu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez asistentiem un bez speciālajām skolām. Diemžēl līdzekļu visam nepietiek, jo mums vajag mūzikas, Montesori, logopēda un daudzu citu speciālistu pakalpojumus. Tāpēc aktīvi rakstām projektus un esam pateicīgi gan pašvaldībai, gan ziedotājiem, kuri palīdz mums iegādāties nepieciešamās lietas un apmaksāt speciālistu darbu. Priecājamies par visiem, kuri no Cimdiņa aiziet un mēs viņiem vairs neesam vajadzīgi, par tiem, kuri atrod nodarbošanos, piemēram - viena no mūsu meitenēm slimo ar epilepsiju smagā formā - pakāpeniski atradām viņai nodarbošanos, kas lēkmes aizkavē - sākām ar mālu, bet tad pievērsām pērļošanai. Meitene ir izgājusi pērļošanas kursus un tagad rūpīgi strādā mājās, gatavo skaistas lietas un pelna naudiņu. Uz Cimdiņu viņa vairs nāk tikai apciemojuma nolūkos. Protams, mums ir bērni, kuri visu mūžu paliks mūsējie - tie ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri patstāvīgu dzīvi nekad neuzsāks. Šādos gadījumos mūsu mērķis ir bērnu vai jaunieti ne tikai iespēju robežās integrēt sabiedrībā un attīstīt viņa prasmes, bet palīdzēt arī vecākiem, kuriem visbiežāk saikne ar bērnu ir tik stipra, ka viņi baidās lolojumu atstāt kāda cita uzraudzībā pat uz mirkli. Bet arī mammai ir jādzīvo sava dzīve! Ar mūsu palīdzību mammai rodas laiks aiziet uz veikalu vai pie friziera. Šādās situācijās arī tas ir daudz.»
Cimdiņa bērnus bieži var redzēt pilsētas ielās, jo viņi ik dienu kaut kur dodas: uz baseinu, uz pilī notiekošām nodarbībām, uz Brīvdabas muzeju lapas grābt vai ravēt, brauc pie zirgiem un iesaistās visdažādākajās pilsētas aktivitātēs. «Esam izveidojuši arī skolēnu mācību uzņēmumu, kura ietvaros ražojam paklājiņus, ko var izmatot gan kā kājslauķi, gan paklājiņu kaķītim vai sunītim. Piedaloties dažādos tirdziņos, esam sapratuši, ka paklājiem jābūt lielākiem - tagad meklējam iespēju uzsākt arī gultas pārklāju izgatavošanu. Vasarā varēsim izmantot mūsu pagalmu lielāku darbu realizācijai, jo iekštelpās ir kļuvis krietni par šauru.» Cilvēki ar īpašām vajadzībām ir tieši tādi paši kā mēs visi, tikai nedaudz atšķirīgi - viņiem tikai nepieciešams vairāk atbalsta un vairāk uzmanības, lai arī viņi justos komfortabli pilsētā, kurā tie dzīvo.
*
Seniori - aktīvi un dzīvespriecīgi
Veco cilvēku labklājība, veselības aprūpes savlaicīga pieejamība, kā arī sporta un kultūras pasākumu piedāvājums senioriem Ventspilī ir ļoti plašs un aktīvi tiek izmantots. Ar pašvaldības atbalstu notiek tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, ārstiem un mākslas pārstāvjiem, lai senioru dzīve būtu piepildīta ar izzinošiem notikumiem un pozitīvam emocijām, jo tieši socializācijas trūkums ir viena no problēmām, kas piemeklē vecos ļaudis - aktīvi līdzdarbojoties sociālās aktivitātēs, vairs nav laika un iemesla sūdzēties par vientulību un nepietiekamu aprūpi. Rasma ir dzimusi, augusi un nu arī vecumdienas aizvada Ventspilī. Vaicāta, vai ir kas tāds, kā viņai dzīvē pietrūkst un ko viņa gaida no pašvaldības, Rasma saka: «Es pat nevaru iedomāties, ko vēl varētu gribēt, un nevaru iedomāties dzīvi citā pilsētā. Visu, ko man vajag, es saņemu pilnā apmērā. Pilsēta ir ļoti mainījusies kopš manas jaunības laikiem - mainījusies ne tikai vizuāli - tagad šeit ir pilnīgi cita atmosfēra - viss ir tīrs un sakārtots tā, ka pat mazi bērni lūkojas pēc papīrgroza, lai izmestu konfekšu papīru, arī cilvēki apkārt ir smaidīgi un sirsnīgi. Es to saku patiesi, nevis tāpēc, lai kādu slavētu.» Visu mūžu Rasma ir strādājusi tirdzniecības jomā un trūkumu nejuta, taču, aizejot pensijā, ienākumi strauji saruka - pensija ir ļoti maza - daudz mazāka nekā pašvaldības noteiktie ienākumi, lai personu varētu uzskatīt par maznodrošinātu, tāpēc pašvaldība kundzei piešķīrusi maznodrošinātās personas statusu, kas paredz daudz dažādu priekšrocību un pabalstu, tāpēc, netērējoties lieki, var tīri labi iztikt. Jāpiebilst, ka Ventspils domes saistošie noteikumi paredz, ka maznodrošinātā statuss tiek piešķirts personām, ja viņu ienākumi nepārsniedz 226 eiro mēnesī. Vienlaikus maznodrošinātās personas saņem pabalstus dzīvokļa komunālo maksājumu segšanai, atlaidi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Pašvaldība savus iedzīvotājus sveic arī svētkos - Lieldienās, Ziemassvētkos un arī Mātes dienā, ja ģimenē aug bērni. Turklāt, lai materiāli atbalstītu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku, dažus pabalstu veidus pašvaldība piedāvā ne tikai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem senioriem, bet arī tiem, kuriem ir augstāki ienākumi. Arī pie ārsta tikt ir viegli - varbūt kādreiz vizīte kādu dienu jāpagaida, bet kontrolēt asinsspiedienu un dabūt recepti vispār nav nekādu problēmu.
Rasmas kundzei nav laika skumt un garlaikoties: jāsagaida no skolas, jāpabaro un jāpiepalīdz mācībās mazbērniem, kā arī reizumis jāpavada viņi uz dažādiem pulciņiem, jo vecāki strādā, bet mazajiem ir daudz dažādu darīšanu. Arī pašai sev jāatrod laiks - kopā ar domubiedriem jādodas nūjot ap Reņķa dārzu, jāizkustas āra trenažieros, kas pieejami vairākās pilsētas vietās, jādodas izbraukumā ar velosipēdu. Rasmas kundzei ir savs velosipēds, bet pilsētā attīstītas arī velonomas. Vaicāta, vai seniori ir aktīvi sportotāji, kundze uzsver: «Mūsu ir ļoti daudz. Mēs gan izrunājamies, gan kopā izvingrojamies. Zinu, ka mani vienaudži dodas uz senioru ballēm, es gan pati neeju. Man labāk patīk aiziet uz Jūras vārtiem apmeklēt kādu koncertu vai izrādi - pensionāriem tur ir atlaides, vai aiziet uz izstādi pilī. Jādodas arī tradicionālajā Piektdienas pastaigā, kad vairākos pilsētas parkos un skvēros noritēs koncerti un citas mākslas un kultūras aktivitātes. Spēlēs tak skaistie Rumbas kvarteta puiši.».
