Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās jelgavniekiem būs jāizdara izvēle starp astoņiem sarakstiem un 110 deputātu kandidātiem.
Pirms četriem gadiem, kad Jelgava gatavojās pašvaldību vēlēšanām, pilsētas centrā notika ielu remonts, vides reklāmas aicināja balsot par konkrētu partiju kandidātiem, sabiedriskās vietās atradās drukātas brošūras ar priekšvēlēšanu solījumiem. Šobrīd Jelgavā par vēlēšanu tuvošanos liecina maz kas. Iespējams, tāpēc Neatkarīgās aptaujātie jelgavnieki galvu par gaidāmajām vēlēšanām īpaši nelauza. Lielākā daļa jau savu izvēli ir izdarījuši un 3. jūnijā varēs ar mierīgu sirdi doties pie vēlēšanu urnām. Visvairāk jelgavnieki raizējas, lai negaidīti vēlēšanu rezultāti nepārvilktu svītru labi iesāktiem un pilsētai vajadzīgiem projektiem.
Ekrānšāviņš no avīzes
Cīņa par krēsliem atslābst
Šogad par iekļūšanu Jelgavas domē cīnās 110 deputātu kandidāti no astoņiem sarakstiem, kas ir par vienu mazāk nekā pērn un ievērojami mazāk nekā 2001. gadā, kad jelgavniekiem bija jāveic izvēle starp 17 sarakstiem. Arī deputātu kandidātu pulks šogad ir krietni plānāks nekā pirms 16 gadiem, piemēram, 2001. gadā uz vienu deputāta krēslu kandidēja gandrīz 15 potenciālo deputātu. Līdz ar to šogad konkurence ir vājāka - apmēram septiņi kandidāti uz vienu vietu. Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka vēlēšanu konkurence Jelgavā ar katru gadu samazinās. Rezultāts esot viegli prognozējams. Visvairāk vietu iegūšot Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), iespējams, pat 10 no 15 vietām (šobrīd Jelgavas domē ir seši ZZS deputāti), un pa kādai vietai iegūšot Vienotība, VL!-TB/LNNK un Saskaņa. Pārējiem - Latvijas Sociālistiskai partijai, Gods kalpot mūsu Latvijai, politiskajai partijai KPV LV un Latvijas Reģionu apvienībai - esot mazāk izredžu uz domes krēsliem.
ZZS ietekmi Jelgavā skaidro gan ar ilggadējā Jelgavas mēra Andra Rāviņa popularitāti - viņš Jelgavas domi vada jau 16 gadus, gan arī ar veiksmīgi risinātiem pilsētas saimnieciskiem jautājumiem.
Ar debesmannu nesakārdināt
Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šoreiz jelgavniekiem nesola ūdensapgādi dzīvokļos bez maksas vai citas neticamas lietas. «Vēlētājs Jelgavā ir gudrs vēlētājs. Uz debessmannas solījumiem viņš neuzķersies,» pārliecināts teic I. Kanaška. Tomēr tas nenozīmē, ka partiju programmās trūktu solījumu.
Ja piepildītos visu astoņu šajās vēlēšanās kandidējošo deputātu kandidātu sarakstu solījumi, tad jelgavnieki dzīvotu pilsētā, kurā visas ielas būtu noasfaltētas, iekšpagalmi sakārtoti, katrā mikrorajonā būtu pa jaunam sporta stadionam, skolēniem līdz 9. klasei būtu brīvpusdienas un sabiedriskais transports bez maksas, jauniem speciālistiem - dienesta dzīvokļi, daudzbērnu ģimenes saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, izcili skolēni - finansiālu atbalstu iespējai izglītoties Junioru universitātē, dalību starptautiskās nometnēs utt.
Savukārt uzņēmēji uzteic ideju pie bijušās Būvdetaļu rūpnīcas veidot upes baržu piestātni, sakārtot lidlauka teritoriju, neapstāties pie infrastruktūras uzlabošanas darbiem.
Jelgavnieki netic rožainajiem solījumiem un tādām tukšām frāzēm kā veicināsim, atbalstīsim, turpināsim, panāksim, sekmēsim, paplašināsim utt. Viņi saka, ka vairāk vērtēs darbus nekā skaistas runas. Un darbi Jelgavā runājot paši par sevi.
***
Imants Kanaška, Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:
- Saeima vēlēšanas un pašvaldību vēlēšanas nedaudz atšķiras. Saeimas vēlēšanās vēlētāju izvēli lielākoties nosaka politiski jautājumi, bet pašvaldību vēlēšanās prevalē saimnieciskie jautājumi, un jo īpaši nozīmīgi tie ir uzņēmējiem, jo no pašvaldību vēlēšanu rezultāta ir atkarīga katra konkrētā reģiona attīstība. Iedzīvotājus interesē izglītības iespējas bērniem, pilsētas sakārtotība, ielas, atbalsts dažādām iedzīvotāju grupām, savukārt uzņēmējus - infrastruktūras jaudu krājumi, profesionālā izglītība, sadarbība ar pašvaldību. Pamatkritērijs, kas nosaka izvēli, nedrīkst būt priekšvēlēšanu solījumi, bet gan reāli padarītais. Katrās vēlēšanās ir debesmannas solītāji, bet jāvērtē, vai šiem solītājiem ir izpratne, varēšana, atbilstoša komanda, kas palīdzēs ieceres novest līdz galam. Mums, uzņēmējiem, kas strādā reģionos, tas ir ārkārtīgi svarīgi.
Latvijā ir pilsētas un novadi, kas attīstās ļoti strauji, tajā pašā laikā ir tādi, kas ar katru gadu atpaliek arvien vairāk. Pilsētas vai novada attīstība ļoti lielā mērā ir atkarīga no pašvaldības darba.
Tas, ka Jelgava attīstās, ir acīmredzami. Ik gadu Jelgavā tiek atvērta viena vai divas jaunas ražotnes, kas nozīmē ne tikai investīcijas, bet arī jaunas darba vietas. Tāpat vairākas ārvalstu kompānijas pārcēlušas ražotnes no savas mītnes zemes uz Jelgavu. Mēs varam lepoties ar savu pilsētu.
Jelgava ir kļuvusi par vienu no patīkamākajām vietām Latvijā, kur dzīvot. Esmu priecīgs būt šīs pilsētas iedzīvotājs.
