VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Jelgavas ceļu rajona pārziņā ir 1845 km autoceļu, kas vijas caur kādreizējiem Dobeles, Bauskas un Jelgavas administratīvajiem rajoniem. Ap 1000 km no kopgaruma Jelgavas ceļu rajonā ir grants seguma ceļi, bet 845 km ir asfaltētie ceļi. Saruna ar LAU Jelgavas ceļu rajona direktoru Valdi Tijonu.
- Kāda ir attiecība starp grants un asfaltētajiem ceļiem Jelgavas ceļu rajonā?
- Latvijā vidēji 55% ceļu nav asfaltēti, tātad tie ir ceļi ar grants segumu. Arī Jelgavas ceļu rajona apkalpes zonā situācija ir līdzīga - grants ceļu īpatsvars ir 55% no kopgaruma.
- Jūsu pārziņā ir arī bēdīgi slavenais Bauskas novads, kurā pavasarī sākās strīdi un piketi par slikto grants ceļu stāvokli. Kāda situācija tur ir šobrīd?
- Kopš ceļu fonda likvidēšanas grants ceļi Latvijā kopumā ir bijuši pabērna lomā. Ja vasarās situācija ir laba un apmierinoša, tad pavasarī un rudenī, kad ir liels mitrums, uz daudziem grants ceļiem sākas šķīdonis un pārvietoties pa tiem iespējams, braucot ļoti lēnām. Iedzīvotāju sašutums un piketi ir saprotami, jo par ceļiem tiek maksāti lieli nodokļi un pretī gribas saņemt kvalitatīvus ceļus. Nianse gan ir tāda, ka vairums šo maksājumu, kas tiek iekasēti valsts budžetā no ceļu lietotājiem, tiek tērēti citām valsts vajadzībām, kas tāpat ir ļoti svarīgas, tādējādi ceļiem atliek vien kāda trešdaļa.
Mūsu kā uzturētāju uzdevums ir maksimāli paildzināt grants ceļu mūžu un nodrošināt komfortablākus braukšanas apstākļus, cik labi vien spējam. Agrāk mūsu sabiedrotais bija ziema ar kārtīgu salu, kas lielāko daļu ziemas nodrošināja labus braukšanas apstākļus - atlika vien pirms pirmā sala ceļu nogreiderēt, un līdz pavasarim varējām galvu nelauzīt. Diemžēl pēdējos gados ziemas ir tik siltas, ka grants ceļu uzturēšanu ievērojami apgrūtina. Tāpat jāņem vērā, ka ar autoceļu ikdienas uzturēšanu mēs nevaram būtiski uzlabot ne šo ceļa posmu, ne citus posmus, kuros ir līdzīga situācija. Gadā noput apmēram 1 cm grants ceļa, un pēdējo 20 gadu gaitā ceļu virskārta ir tiktāl nolietota, ka būtu nepieciešama rekonstrukcija vai pamatīgāki remonti, lai situāciju jūtami uzlabotu arī mainīgos laikapstākļos.
- Šobrīd ir aktīvais asfaltēto ceļu bedru remontu laiks. Kā sokas?
- Cik laika apstākļi atļauj, tik strādājam. Bedru remonta periods mums sākās 8. maijā, un pilnībā to plānots pabeigt līdz 1. jūlijam. Likumsakarīgi, ka sākām ar augstākās satiksmes intensitātes jeb A klase ceļu savešanu kārtībā. Pēdējo desmit dienu laikā esam saremontējuši bedres 4500 m² platībā.
- Šī ziema ir iezīmējusies ar ļoti nepastāvīgiem laika apstākļiem. Kādu iespaidu tā ir atstājusi uz asfalta segu stāvokli?
- Šī ziema vairāk ietekmēja grants segas. Nevarētu teikt, ka uz asfaltētajiem ceļiem šīs ziemas iespaids ir lielāks nekā citus gadus - situācija ir līdzvērtīga iepriekšējām ziemām. Bedres pavasarī ir vienmēr, šogad varbūt pat nedaudz mazāk. Arī kopumā valstī ik gadu saremontēto bedru apjoms samazinās.
- Zināms, ka Latvijā daudziem ceļu posmiem ir piešķirts statuss: ceļš avārijas stāvoklī, kas nozīmē, ka tiek uzliktas ātruma ierobežojuma un informatīvās zīmes, bet bedres remontētas un citi darbi tiek veikti pēdējā kārtā, jo uz šādu ceļu ikdienas uzturēšanu neattiecas vispārējie noteikumi. Kāda šajā jomā ir situācija Jelgavas ceļu rajonā - vai avārijas stāvoklī esošo ceļu kilometru skaits ik gadu palielinās?
- Jelgavas ceļu rajons nav izņēmums, arī mūsu pārziņā ir šādi ceļu posmi. Kā jau arī norādījuši iedzīvotāji, bēdīgāka ir situācija ar grants ceļiem, bet kopumā kādreizējos Dobeles, Bauskas un Jelgavas administratīvajos rajonos aptuveni trešdaļa no valsts ceļiem ir avārijas stāvoklī. Kā jau zināms, arī Latvijā kopumā par labā stāvoklī esošiem atzīti vien 8% grants ceļu, apmierinošā - 50%, bet sliktā - 42% grants seguma ceļu.
- Ko tas reāli nozīmē ceļa lietotājam? Vai tiks uzliktas atbilstošas ceļa zīmes un par šo ceļu vairs neviens nedomās?
- Šie ceļi netiks aizmirsti, bet ceļa lietotāji tiks informēti, ka situācija šajos posmos ir kritiskāka nekā citviet. Ja izveidosies avārijas bedres vai satiksmes drošībai īpaši bīstamas vietas, nekavējoties veiksim remontdarbus. Kopumā mēs uz šiem ceļu posmiem izliksim zīmes ar ātruma ierobežojumiem un brīdinājumiem par bedrainu ceļu, jo noteikumi paredz avārijas stāvoklī esošu ceļu aprīkot ar atbilstošām zīmēm. Situācija uz laiku tiks nofiksēta: ceļš ir avārijas stāvoklī, brauciet uzmanīgi. Brīdinājumiem vajadzētu samazināt šo ceļu izmantošanas intensitāti, atturēt no to izmantošanas autobraucējus, kas var izvēlēties citus ceļus, tādējādi nepasliktinot braukšanas apstākļus vietējiem iedzīvotājiem, kam konkrētā ceļa izmantošana ir obligāti nepieciešama.
- Vai iepriekšējos gados uz Jelgavas ceļa rajona ceļiem ir veikti būvdarbi vai periodiskais ceļa remonts?
- 2015. gadā tie bija mazāk par 10 km, pagājušajā gadā periodiskais grants ceļu remonts mūsu rajonā tika veikts apmēram 40 km ceļu posmu kopgarumā, starp tiem ap 30 km tika saremontēts tieši Jelgavas nodaļas teritorijā. Zemgales reģionā šogad plānojam veikt dubulto virsmas apstrādi vairāk nekā 17 km grants ceļu Jēkabpils un Aizkraukles pusē uz autoceļu V916, V923 un V841 posmiem.
- Vai arī uz asfaltētajiem ceļiem Latvijas Valsts ceļi plāno nopietnākus remontus?
- Valsts ceļu pārvaldītājs savā mājaslapā ir publicējis informāciju par šogad plānotajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā, bet precīzāk jums būtu jājautā Latvijas Valsts ceļiem. Latvijas autoceļu uzturētājs strādā deleģēšanas līguma ietvaros, kurā paredzēts finansējums tikai ceļu ikdienas uzturēšanai. Iedzīvotāji dažkārt pārmet, ka arī ceļu uzturēšanai tiek tērēts par daudz - labāk tā vietā varētu klāt asfaltu. Uzturēšanas darbi un asfalta ieklāšana ir diezgan nesamērojami lielumi. Segas planējamās kārtas atjaunošana, ūdens atvades sakārtošana, caurteku nomaiņa ir tādi darbi, kuru izmaksas ir būtiski lielākas nekā ikdienas uzturēšanas ietvaros veiktā greiderēšana. Piemēram, ja 5 gadus vispār neveiktu 30 km grants ceļa posma greiderēšanu, par šiem līdzekļiem varētu šim 30 km ceļam 1 km noklāt ar asfaltu. Turklāt uzturēšanas darbi uz tā ceļa vispār netiktu veikti. Kaut arī greiderēšana nav atbilde uz visiem jautājumiem, lielāko daļu gada tas ir veids, kādā nodrošināt ceļa caurbraucamību. Līdz ar to faktiski gadu gaitā par grants ceļu ikdienas uzturēšanas galveno uzdevumu uzturētājiem ir kļuvis ceļu pēc iespējas ilgāk saglabāt esošajā kvalitātē, nodrošinot tā caurbraucamību. Arī mēs braucam pa šiem ceļiem tāpat kā mūsu radi, draugi un paziņas - mūsu meistari dara visu iespējamo un neiespējamo, lai braukšana būtu komfortablāka.
- Laikam ar A klases ceļu stāvokli jūsu apkalpes zonā nav problēmu?
- A klases ceļi, tajā skaitā A7 jeb VIA Baltica, kā arī Liepājas šoseja un šoseja Rīga-Jelgava ir labā kārtībā un raizes nesagādā. Visnoslogotākais ir A7, kur satiksmes intensitāte ir ļoti augsta. Zināmā mērā situāciju mainīs topošais Ķekavas apvedceļš.
- Saprotu, ka vasaras periodā jūsu galvenais darbarīks ir greiders, bet ziemā sniega tīrāmās mašīnas. Kādā stāvoklī ir jūsu tehniskais parks?
- Tehnikas mums pietiek, turklāt katru gadu iegādājamies pa kādai jaunai tehnikas vienībai, jo autoparks noveco un tehniku nepieciešams atjaunot. Nesen Dobeles un Jelgavas nodaļās ir piegādāti jauni lieljaudas traktori, kurus var izmantot ziemā un vasarā. Šiem traktoriem var pielikt piekabināmo greideru ar piecām lāpstām, tātad darba efektivitāte nesalīdzināmi lielāka nekā parastajam greideram, kurš strādā ar vienu lāpstu. Šāda tehnika ir jau vairākās vietās Latvijā un pierāda sevi kā ļoti labs ceļu uzturēšanas tehniskais risinājums.
- Kā strādā jūsu pārziņā esošais dolomīta šķembu karjers Akmenscūciņas?
- Aktīvi un labi - karjerā sagatavojam astoņu frakciju dolomīta šķembas, ko izmantojam gan savas darbības nodrošināšanai, gan piedāvājam komercklientiem. Mūsu šķembu kvalitāte ir atbilstoša vietējās nozīmes ceļu būvei un remontam.
- Vēlētos jūsu kā ceļinieka viedokli par ceļu uzturēšanas izmaksām ziemas periodā. Cik pamatots ir tik augsts standarts un sniegpārslu ķeršana gaisā - vai izmaksas nav pārāk lielas nabadzīgai valstij?
- Kā mazai valstij mums vajadzētu izvērtēt savas iespējas, jo arī daudz turīgākās valstīs autoceļu ziemas uzturēšanas prasības ir zemākas, bet iedzīvotāju atbildība - augstāka. Kamēr nenotiek traģēdija, tikmēr sakām, ka nauda tiek izkaisīta velti, bet līdzko notiek kas nelāgs, tā sākam meklēt vainīgos. Tāpēc mēs ļoti sekojam tam, lai ceļš būtu labā stāvoklī - notīrīts un nokaisīts. Ja ir šaubas, tad labāk lieku reizi nokaisām.
Lai arī ziemā nebija daudz sniega un kopumā tā nebija auksta, līdz šim brīdim ziemas uzturēšanai ir iztērēts par 150 tūkstošiem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā, jo kaisīt nācās līdz pat aprīļa beigām. Ziemas uzturēšana prasa aptuveni trešdaļu no uzturēšanas gada budžeta. Protams, ka mazāki tēriņi ziemā nozīmētu lielāku finansējumu to pašu grants ceļu sakopšanai vasarā.
- Daugavpils ceļu rajona vadītājs uzsvēra, ka daudz naudas nākas tērēt atkritumu savākšanai un zīmju atjaunošanai, par ko atbildība jāuzņemas pašiem ceļu lietotājiem. Kā ir šajā pusē?
- Atkritumu savākšanai tiek tērēts apmēram vienāds līdzekļu apjoms katru gadu - vidēji 55 līdz 60 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka ceļu lietotāji apzinīgāki nav kļuvuši. Attiecībā uz ceļa zīmju atjaunošanu mums tā nav problēma - ik pa laikam, protams, kāda ir jāatjauno, bet masveidā vairs nezog.