Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs jau daudzus gadus ir pierādījusi, ka, uzdrīkstoties ieviest mūsdienīgus risinājumus un nemitīgi domājot par skolotāju izaugsmi, bērnu ar speciālām vajadzībām attīstība norit straujāk, viņi jūtas komfortablāk, vecākiem rūpes par bērnu ir mazākas un bērniem tiek radīta iespēja iekļauties sabiedrībā.
Aprobē kompetenču pieeju izglītībai
Pelču speciālā internātskola ir kļuvusi par vienu no 100 izglītības iestādēm, kurās norit jaunās, uz kompetencēm balstītās izglītības satura un procesa aprobācija. Skolas direktore Ināra Oļena skaidro: «Tas, ka esam kļuvuši par vienu no 100 skolām, kurās norit uz kompetencēm balstītās izglītības aprobācija, nav viena gada vai viena cilvēka nopelns. Tas ir gadiem veikts rūpīgs kolektīva darbs. Faktiski skolā jau iepriekš ir realizēta mūsdienīga apmācību pieeja, jo mums katrs bērns ir individualitāte, kam nepieciešams tieši viņam izstrādāts mācību plāns, kas balstīts uz bērna stiprajām pusēm. Pieredze parāda, ka, attīstot spēcīgās jomas, attīstās arī mazāk spēcīgās puses. Mēs to darām jau daudzus gadus un meklējam arvien jaunus risinājumus, tāpēc mūsu skolai jaunā metodika problēmas neradīs.»
Skolotāja Līga Kuršinska uzsver, ka caurviju izglītība jeb padziļinātā mācīšanās, kā to paredz jaunā sistēma, Pelčos tiek īstenota jau vairākus gadus. Bērniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem šī pieeja ir devusi acīmredzamus rezultātus, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka arī veseliem un bērniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem šī pieeja dos labus rezultātus.
Aprobācijas procesā ir iesaistīti 20 skolas pedagogi, lai kopā ar citu skolu skolotājiem izvērtētu esošos sasniegumus un rastu kopsaucēju, kā vēl vairāk uzlabot situāciju visā izglītības sistēmā, ne tikai speciālajās skolās. Pēc aprobācijas posma Pelču skolotāji varēs apmācīt arī citu skolu pedagogus. Jāpiebilst, ka jau tagad skolai ir attīstības centra statuss, kura ietvaros ir izstrādātas 14 profesionālās pilnveides programmas, kas piemērotas gan vispārizglītojošo skolu, gan speciālo skolu pedagogiem. Taču aprobējamās programmas ietvaros paredzēts izstrādāt vēl divas profesionālās pilnveides programmas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, kurās tiek īstenota iekļaujošā izglītība - bērni ar speciālām vajadzībām mācās kopā ar visiem citiem. Kopumā šajā profesionālās pilnveides programmā ieplānots apmācīt 150 skolotāju.
Marte Meo metode - skolotāju darba analīzes instruments
Ne vienā skolā vien skolotājos ir radies sašutums, ka viņu profesionalitāte tiek apšaubīta, zināšanas netiek novērtētas un nezin kādu iemeslu dēļ viņiem atkal jāmācās. Ināra Oļena ir gandarīta, ka viņas vadītajā skolā šādu problēmu nav - skolotāji ir ieinteresēti apgūt jaunas metodes un gatavi pārņemt labāko no saviem kolēģiem, lai sasniegtu vienīgo mērķi - padarīt mācību saturu un procesu bērniem interesantāku un vieglāk uztveramu. Līga Kuršinska ir viena no salīdzinoši nelielā skolotāju skaita Latvijā, kas divu gadu garumā apguvusi Marte Meo metodi un saņēmusi metodes trenera sertifikātu. Marte Meo metode paredz filmēt skolotāju nodarbības laikā, vēlāk analizēt ne tikai teikto, bet arī kustības, mīmiku, žestus. Līga atzīmē, ka šāda pieeja skolotājam rada mazāku stresu nekā tad, ja stundu hospitēšanā klātienē piedalās skolas vadība un kolēģi. Vienlaikus tā ir iespēja skolotājam no malas paskatīties, kādu viņu redz audzēkņi - ieraudzīt savas labākās puses un pilnveidot mazāk veiksmīgo. «Mums ir svarīgi, lai skolotājs attīstītos un nestāvētu pie sasniegtā, bet gan arvien mācītos mācīt bērnu un ļaut viņam attīstīties pašam.»
Direktore piebilst: «Mūsu skolotāji ļoti daudz mācās gan Latvijā, gan ārzemēs. Faktiski tikai daži no mūsu skolotājiem šogad nav bijuši kādā papildu apmācību projektā ārzemēs. Es domāju, ka labākais apliecinājums, ka mūsu skola ir uz pareizā ceļa, ir fakts, ka pie mums strādāt vēlas arvien vairāk skolotāju un vairāki pēc prakses ir izteikuši vēlmi palikt Pelčos. Arī tas, ka vecāki no tālienes izvēlas savus bērnus izglītot mūsu skolā, ir apliecinājums mūsu spēkam.»
Autistiem draudzīga skola
Pelču speciālā internātskola ir pieņēmusi jaunu izaicinājumu - kļūt par draudzīgu skolu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, kopā ar Latvijas autisma apvienību tiek izstrādāta programma un iekārtota speciāla klase izglītojamajiem. Turklāt skola uzņem bērnus ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas vecumā. «Esam novērojuši, ka arī tad, ja autisms nav ļoti smagā formā un sākotnēji bērns mācās vispārizglītojošā mācību iestādē, vēlāk viņš nonāk speciālajās mācību iestādēs. Mūsu valstī pagaidām nav īsti skaidras programmas un pedagoģisko zināšanu skolotājiem, kā darboties ar šādiem bērniem. Faktiski esam pirmie, kas šo jautājumu aktualizē, un esam gatavi mācīties, lai atvieglotu dzīvi gan šiem bērniem, gan viņu vecākiem.»
Top unikāls rotaļu laukums
Nevar teikt, ka Latvijā nav rotaļu laukumu, kas paredzēti bērniem ar speciālām vajadzībām, taču tajos uzstādītās iekārtas ir iegādātas ārzemēs. Domājot par iespējām arī bērniem ratiņkrēslos izmantot šūpoles, spēlēties smilšu kastē un darīt citas bērniem pašsaprotamas lietas, direktore uzrunāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Mehānikas institūta direktoru Imantu Nulli un saņēma pozitīvu atbildi - pasniedzēji un studenti ir gatavi radīt rotaļu iekārtas bērniem ar speciālām vajadzībām. Šobrīd jau ir izgatavotas šūpoles, kurās var šūpoties bērns ratiņkrēslā, kā arī smilšu kaste, kas pacelta līdz sēdošam bērnam komfortablam augstumam. Tās ir tikai pirmās iekārtas, kas ieraudzījušas dienasgaismu - direktore cer, ka universitātes pasniedzēji un studenti radīs arī kādu pavisam unikālu iekārtu, kas dos iespēju bērniem ar speciālām vajadzībām justies laimīgiem.
Dabas vides estētikas studija
Mūsdienu izglītībā svarīgas ir ne tikai tehnoloģijas un prasmes tās efektīvi izmantot, bet arvien lielāka vērība tiek veltīta nedaudz piemirstam resursam - dabai, kas pati māca, nomierina, veldzē un ārstē ķermeni un prātu. Par sākumu Dabas vides estētikas studijai var uzskatīt silto smilšu iekārtu, kas nu papildināta ar daudzām citām tikpat vienkāršām, tajā pašā laikā efektīvām lietām. Līga Kuršinska saka: «Dabas vides studijā norit gan mācību stundas, gan ārpusklašu nodarbības. Turklāt ne tikai bērniem, bet arī skolotājiem un vecākiem, jo arī viņiem ir nepieciešama relaksācija un prasmes, lai arī ārpus skolas viņi varētu kvalitatīvi darboties ar bērniem. Kopā krāsojam un sijājam smiltis, gatavojam smaržu maisiņus, attīstām tausti, dzirdi un redzi - pilnveidojamies paši un mācām citus.»
Uzvar konkursos un dodas praksē uz ārzemēm
Pelču speciālajā internātskolā audzēkņi var apgūt arī profesiju, kas ir labs pavadonis viņu turpmākajai dzīvei. Tas, ka Erasmus + programmas ietvaros uz ārvalstīm praksē dodas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, nav nekas neparasts, taču pirmo reizi Latvijā ārzemju praksē ir devušies speciālās skolas audzēkņi. Ināra Oļena atzīst: «Atzīšos, mēs bijām satraukušies, jo mūsu bērni ir īpaši. Turklāt viņi nonāk svešā vidē, svešā kultūrā un apkārt runā svešā valodā. Taču tagad, kad esmu apciemojusi praktikantus viņu prakses vietās, esmu patiesi gandarīta, jo satiku laimīgus skolēnus. Puisis, kurš mācījās mežstrādnieka amatu, ir praksē pie labākā Austrijas dravnieka. Es redzu, ka puisis ir tiešām laimīgs, turklāt tagad es zinu, ka dravnieks ir vēl viena profesija, ko veiksmīgi var apgūt bērni ar speciālām vajadzībām. Savukārt trīs meitenes savu pavāra palīga kvalifikācijas praksi veic Lietuvā, Viļņas četru zvaigžņu viesnīcā ARTIS. Gan ārvalstu, gan vietējie darba devēji, kas atbalsta mūsu skolas audzēkņus, atzīst, ka bērni ir ļoti labi sagatavoti un viņu zināšanu līmenis attiecīgajā profesijā ir pat augstāks, nekā to prasa attiecīgā izglītības programma.»
Pelču internātskolas bērni ir ieguvuši pirmo vietu vides konkursā Zaļais Restarts, turklāt nevis speciālo skolu konkurencē, bet visā konkursā kopumā. Projekta ietvaros no nederīgām riepām ir izveidotas dārza mēbeles, kas starp 1119 konkursam iesniegtajiem darbiem ir atzīts par veiksmīgāko un inovatīvāko. Aktīvi darbojas arī četri skolu mācību uzņēmumi, šogad popularitāti ieguvis SMU Gudrais cepums, piedāvājot cepumus domino kauliņu un alfabēta burtu formā.
Šī nedēļa skolā tiek pavadīta Boče zīmē, jo ar skolotājas Nadijas Strazdiņas iniciatīvu sadarbībā ar Latvijas speciālo olimpiādi un skolas kolektīva atbalstu Kuldīgas pilsētā tiek aizvadīts starptautiskais Boče turnīrs, uz kuru ieradīsies dalībnieki no 12 valstīm - Ungārijas, Fēru salām, Maltas, Izraēlas, Itālijas, Igaunijas, Polijas, Menas salas, Beļģijas, Ukrainas, Zviedrijas un Latvijas. Skolas direktore saka: «Tas ir kārtējais izaicinājums, bet mēs nebaidāmies. Pastāvēs, kas mainīsies, teicis Rainis. Mēs augsim līdzi laikam, nebaidoties izvirzīt jaunus mērķus.».
